| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No vēsturiskā un arhitektoniskā viedokļa – interesants 17. - 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Vecliepāja atrodas Vecā tirgus un Kuršu laukuma rajonā, kur no 16. gs. 60. gadiem notikusi tirdzniecība. Līdz 1792. g. Kuršu laukums bija arī soda izpildes vieta. 1910. g. tam līdzās izveidoja tagadējo Pētertirgus paviljonu. Palūkojoties kartē redzams, ka ielu tīkls līdz pat mūsdienām ir daļēji saglabājis viduslaiku pilsētu centriem raksturīgo haotiskumu. |
||
|
Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem. |
||
|
Pēc izmēriem, salīdzinoši ar Lielajiem Kangariem, - mazāks oss. Ap 10 km garie un līdz 16 m augstie Mazie Kangari izlokas gar Buļļu purvu. Dabas liegums veidots osa, Buļļu purva, dažādu mežu tipu un reto augu sugu aizsardzībai. Uz osa izveidota auto apstāšanās vieta.
|
||
|
Muiža vēsturiskajos avotos ir minēta jau 1560. gadā. Tagad redzamā kungu māja ir celta no akmens 1805. g. Padomju laikos tajā atradās Matsalu rezervāta administrācija, bet mūsdienās ēkā ir izveidota viesnīca. Līdz muižai nokļūstam pa skaistu aleju, kuras apkaimē ir redzamas citas muižas kompleksa ēkas. |
||
|
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Nozīmīga putnu vieta.
|
||
|
Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā. |
||
|
Viens no Bigauņciema savdabīgākajiem vēstures objektiem. Tas sākas jūras krastā, turpinās kā tāda paša nosaukuma iela, šķērso Vecsloceni (tilta nav, bet kājāmgājēji un velobraucēji var tikt pāri) un kā meža ceļš aizstiepjas līdz Melnezeram. |
||
|
Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. |
||
|
Līdz 40m augsta ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze ar vairākiem smilšakmens atsegumiem. Viens no tiem atrodas nogāzes lejasdaļā un veido 7m platu 5m dziļu nišu. Otrā krastā – vairākus metrus augstais Leimaņu iezis. Abi atsegumi atrodas aiz Amatas ietekas.
|
||
|
„Smiltenes piens” lepojas ar vairāk kā 100 gadus ilgu vēsturi. Šobrīd uzņēmums ir trešais lielākais siera ražotājs un sestais lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā. Sadarbojas ar ~ 150 kvalitatīva Latvijas piena piegādātājiem. „Smiltenes piens” ir vienīgais, kur ražo „Latvijas sieru”. Uzņēmuma produkti ieguvuši „Zaļo karotīti”. Produkciju eksportē uz 5 pasaules valstīm. Produktus var iegādāties „Smiltenes piena” veikalā Smiltenē, kas atrodas netālu no uzņēmuma. |
||
|
Parku sākotnēji veidojis un kopis dārznieks Arvīds Janitens. Profesors Raimonds Cinovskis sacījis, ka sirmo dārznieku var apbrīnot, jo viņš paveicis darbu, kas patiesībā būtu pa spēkam tikai paprāvam cilvēku pulkam. Viens no populārākajiem šāda veida tūrisma objektiem.
|
||
|
Zvārtavas pils aicina ceļotājus un dabas draugus, kultūras un mākslas cienītājus iepazīties ar Zvārtavas pili un citiem muižas kultūrvēsturiskiem objektiem, izbaudīt parku un ezeru, izzināt novada vēsturi un apskatīt mākslas darbus, kuri radīti šeit plenēros un rezidencēs, gan LMS muzeja kolekcijas ekspozīcijas un aktuālās izstādes. Skaistā Zvārtavas pils celta 1881.gadā un ir viena no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pašlaik pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, un tieši šis fakts ir pamats pils unikalitātei. Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri, koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas. |
||
|
Bioloģiskā ģimenes saimniecība “Līvi” atrodas Gaiziņkalna pakājē, Bērzaunes pagastā, un darbojas kopš 1996. gada. Saimniecības 250-300 kazu ganāmpulks ganās apkaimes dabīgajās pļavās. “Līvi” ražo bioloģiskos mīkstos kazas sierus, saldējumu, kazas piena konfektes un saldās bumbas. SieriMīkstie sieri dažādās formās, garšās un iepakojumos: “Ķiploksiers” - kazas piena siers ar ķiplokiem, “Baraviku siers” - kazas piena siers ar baraviku garšu, “Baltais” - kazas piena siers, “Āboliņsiers” - kazas piena siers ar sierāboliņu, Kazas piena siers ar kaņepēm, Kazas siers “Labrīt” ar ķiplokiem (bumbas eļļā), Kazas siers “Labrīt” sevišķais (bumbas eļļā), Kazas siers “Labrīt” bez ķiplokiem (bumbas eļļā). Citi kazas piena produkti: kazas piena saldējums; kazas piena konfektes (līdzīgas “Gotiņai”), saldās siera bumbas. Kā top siersSieri top no ekoloģiski tīra pašu ganāmpulka kazu piena.Apmeklētājiem
Kur iegādāties sierusUz vietas saimniecības veikaliņā, kurš atvērts bez brīvdienām visu gadu. Tirdzniecības vietās: lielveikalos RIMI, Citro, Elvi, specializētos veikalos un tirgos. |
||
|
This section of the Forest Trail leads through the entire Gauja National Park and gives an opportunity to see all the most beautiful places and sights of this national park of more than 100 km. Gauja National Park is the oldest and largest national park in Latvia. The ancient valley of the River Gauja is the deepest river valley in the Baltic states. The banks of the River Gauja reveal colourful sandstone outcrops, which are reflected in the water. The sights are most wonderful in springtime, when bird cherry trees are in full bloom, and in autumn, as the trees turn red and yellow. The ancient valley of the River Gauja has a distinctive terrain relief that can fluctuate by up to 80 m. The largest part of the road leads through forest paths, along the river, and exits the woods in Līgatne and Sigulda. Almost half of the park is covered by forest. Gauja National Park is known for the great diversity of specially protected forests, featuring herbaceous spruce forests, slope and ravine forests, as well as mixed broadleaf forests. |
||
|
Dundagas barons savulaik bijis viens no lielākajiem zemju īpašniekiem Kurzemē, tādēļ 19. gs. otrajā pusē ap muižu izveidojās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves centrs. Dundagas centrālā laukuma dominante ir ūdenstornis, aiz kura sākas Dakterleja, kur no 1844. līdz 1854. g. doktorātā strādājis viens no pirmajiem latviešu tautības ārstiem un valodnieks J. Bārs. Līdz pat 20. gs. 60. gadiem no Dundagas cauri Mazirbei un zvejniekciemiem uz Ventspili kursēja mazbānītis. Mūsdienās Dundaga piesaista tūristus ar savu iespaidīgo pili, luterāņu baznīcu, Krokodila skulptūru, keramiķes Eizenbergas darbnīcu u.c. objektiem. |
||
|
Svētās Marijas statuja, tautā saukta „Madonnas statuja”, pēc atjaunošanas
atkārtoti uzstādīta Lūznavas muižas parkā 1991. gadā.
|
||
|
Lieguma, kas izveidots Ķīšezera ziemeļu un austrumu piekrastē, galvenās vērtības ir biotopi - ezera palieņu un sausieņu pļavas, kāpas, Ķīšezera akvatorija, piekraste, meži (ozolu, melnalkšņu, skujkoku u.c.) un daudzie dižozoli liegumā un ārpus tā. Liepusalas pussalas dienviddaļā paceļas Bulduru pilskalns - Rīgas izteiktākais senču pilskalns. Pie lieguma robežas atrodas Vārnas – Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle.
|
||
|
Kandavas keramikas ceplī keramiķe Linda Priedniece interesentiem piedāvā iespēju pašiem iemēģināt roku podnieka darbā un piedalīties cepļa atvēršanās pasākumā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. |
||
|
Atrodas Rīgas - Bauskas šosejas 25. kilometrā pie Ķekaviņas upītes. |
||