Lokveida taka (garums 1,2 km) iepazīstina ar piekrastes kāpu biotopiem un smiltīs ieputinātām simtgadīgajām priedēm. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā piekrastes meži tika bieži izcirsti un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Tā rezultātā veidojās ceļojošās smiltis, kas apraka palikušos kokus un atsevišķās vietās - arī saimniecības. Šī iemesla dēļ daudzviet piekrastē kāpas apmežoja. Piekrastes priežu meži kalpo kā aizsargbarjera starp jūru un iekšzemi, pasargājot no jūras un vēja darbības. Mūsdienās par smilšu pārvietošanos Kolkas raga apkārtnē liecina vecās, zemās priedes. Pēc vētrām, kad jūra noskalo stāvkrastu un atsedz priežu saknes, var novērot, ka priežu stumbri bijuši vairāk nekā metru dziļi ieputināti smiltīs. Piekrastes kokiem raksturīgi izliekti stumbri un karoga formas vainagi, kas izveidojas pastāvīgā jūras vēja ietekmē. Pašreiz šie meži pieskaitāmi ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.

Pēc Livonijas valsts izveides, pāvests veltīja šo zemi Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tā radās Terra Mariana jeb Māras zeme. Ceļš Ludza – Rēzekne – Daugavpils ir sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja šodienas Viļņu un Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sankt – Pēterburgu ar Varšavu.
Ļoti skaista un poētiski gleznaina – upes un ezeri, kas aizpilda latviski kalnainu, mežiem piepildītu apkārtni ar virsotnēm, no kurām atklājas tāli saredzams apvārsnis – tāda ir Māras zeme, kuru saucam arī par Zilo ezeru zemi. Te viļņojas Rāznas ezers, kas ir otrs lielākais Latvijā. Skaidrā laikā Rāznā spoguļojas Mākoņkalns jeb Padebešu kalns, tā virsotnē senāko nocietinājumu paliekas Latgalē, vēl no Livonijas laikiem.
Rēzekni saucam par Latgales sirdi, jo tā visos laikos bijusi Latgales kultūras un izglītības centrs. Tieši šeit par tautas saziedotiem līdzekļiem 1939. gadā tiek atklāts piemineklis Latgales Mārai, tas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem un Latgales atbrīvošanai. Tas iezīmē arī Latgales katolisko identitāti. Pieminekli atjauno 1992. gada 13. augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā. Katoliskie Aglonas svētki, Latgales Māras piemineklis – tie ir neatņemami šīs puses simboli. Mūsdienas spilgti iezīmē jaunā Rēzeknes koncertzāle Gors un skolēnu interešu izglītības centrs Zeimuļs.
Daugavpils ir otrā lielākā valsts pilsēta, nozīmīgs rūpniecības, kultūras, izglītības un sporta centrs. Daugavpils skrošu rūpnīca ir unikāla, saglabājies vecākais skrošu liešanas tornis Eiropā, tagad tas apskatāms ikvienam. Tāpat kā atjaunotais Daugavpils cietoksnis un Rotko muzejs. 
Netālu no Daugavpils atrodas nelielā Birķeneļu pusmuižiņa, Raiņa muzejs. Latgale ir dzejnieka jaunu dienu zeme. Tagad te tiekas jaunie mākslinieki un amatnieki. Arī senā keramikas māksla, kas raksturīga tieši šai Latvijas daļai, joprojām ir dzīva.  

Lazdonas piensaimnieks atrodas vietā, kur piena pārstrādes tradīcijas ir vairāk kā 100 gadus senas. Uzņēmumā ražo pienu, sierus, krējumu, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, jogurtus, desertus u.c. produktus. Lazdonas piensaimnieks ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas ražo Eiropas Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu “Jāņu sieru”. Vairākiem uzņēmuma ražotajiem produktiem ir nacionālais pārtikas kvalitātes marķējums “Zaļā karotīte”.

Sieri

“Jāņu siers” – garantēto tradicionālo īpatnību produkts, kas tiek ražots sezonāli, izceļot siera nozīmi latviešu vasaras saulgriežu tradīcijās.

Baltais siers – biezpiena siers ar maigu garšu un biezpienam raksturīgu drūpošu tekstūru.

Baltais siers ar zaļumiem – pateicoties garšaugu piedevai, šis ir krāšņākais no “Lazdonas piensaimnieks” biezpiena sieriem.

Baltais siers ar ķimenēm – biezpiena siers ar garšu.

Ķimeņu siers.

Kā top siers

Produkcija tiek pagatavota no augstas kvalitātes izejvielām – piena, ko iepērk no vairāk nekā 100 vietējām zemnieku saimniecībām un 3 kooperatīvajām sabiedrībām. Uzņēmums pastāvīgi pilnveido tehnoloģiskos procesus, lai produkti saglabātu savu vērtību, uzlabotos to garša un uzturvērtība.

Apmeklētājiem

Uzņēmumā no maija līdz oktobrim ir iespēja iepazīties ar piena produktu ražošanas procesu, apmeklējot ražotnes telpas un degustējot saražoto produkciju.

Kur iegādāties sierus

Tirdzniecības vietās - veikalos visā Latvijā: Rimi, Maxima, Beta, Aibe, Mego un citviet.

Piesakot ekskursiju, iespējams iegādāties produkciju arī uz vietas ražotnē. Ja ir vēlme ražotnē iegādāties produkciju, nepiesakoties ekskursijai, minimālā pirkuma summa ir 100 EUR.

Baznīca šajā vietā – blakus Livonijas ordeņa pilij (nav saglabājusies) atradās jau ~ 1380. gadu. Tagad redzamais dievnams (patiesībā – atliekas) tika nopostīts pēc 2. pasaules kara un uzspridzināta 20. gs. 70. gados. Tā drupas ir iekonservētas un virs altārdaļas uzstādīts balts koka krusts. Atrodas Salaspils dienviddaļā starp Rīgas HES dambi un ūdenskrātuvi.

Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs "Vecais ceplis" atklāts 1973. gada 11. augustā - dziedātāja dzimšanas dienā - viņa dzimtajās mājās. Muzejā apskatāmas fotogrāfijas no viņa dzīves gājuma, afišas un operu tērpi. Tāpat pieejami dziesmu un operu āriju ieraksti mākslinieka izpildījumā.

Muzeju pārzina Jāņa Zābera brāļa meita ar ģimeni. To ir iespējams apmeklēt, iepriekš saskaņojot laikus.

„Rožlejas” atrodas Tukuma novada Džūkstes pagastā, kur Austrumkursas augstiene mijas ar Tīreļu līdzenumu. 1989. gadā saimniekošanu uzsāka tagadējā saimnieka - Jāņa Ukšes vecāki. Tika izveidota naturālā saimniecība, kur sākotnēji audzēja cukurbietes, bet vēlāk – kviešus. Divdesmit piecu gadu laikā, pārdomātas saimniekošanas rezultātā, „Rožlejas” ir izveidojušās par vienu no lielākajām graudaugu saimniecībām Latvijas rietumdaļā. Saimnieki aktīvi startējuši dažādos ES projektos. Iepirkta mūsdienīga tehnika, uzbūvēti graudu un tehnikas glabāšanas angāri. Saimniecības specializācija ir graudi (ziemas mieži, ziemas kvieši), kas šobrīd tiek audzēti ~ 1200 ha platībā.

Teritorijas ziņā – iespaidīgākais Baltijas kāpu komplekss. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Apmeklētājiem izveidotas takas, laipas, cauri kāpai iet asfaltēts veloceliņš. Kāpas aizsardzības nolūkā izveidots Kuršu kāpu nacionālais parks.