Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tradicionāls igauņu ēdiens no bioloģisko saimniecību Saare Ubin un Vatsliku produktiem.

N/A

Viena no 19. gs. sešdesmito gadu sākumā būvētās St. Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas stacijām. Kaut arī sliežu ceļš joprojām turpinās Baltkrievijas virzienā (tālāk – pamests), Marcinkones dzelzceļa stacija ir pēdējā, līdz kurai pasažieri var nokļūt ar vilcienu no Viļņas (3 reizes dienā). Arī kravas vilcieni tālāk nekursē. Stacijas ēka ir izcils koka arhitektūras un stacijas kompleksa apsaimniekošanas piemērs. No Marcinkones dzelzceļa stacijas virzienā uz Čepkeļu purvu savulaik ir bijis izveidots šaursliežu dzelzceļš, kuru izmantoja kokmateriālu izvešanai. Tā vietā šobrīd ir saglabājies vecs meža ceļš, kur plānots izvietot šaursliežu dzelzceļu tematikai veltītu informācijas stendu.

N/A
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu – Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums 6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
N/A

Saimniece novadīs ekskursiju ar Āfrikas strausu, dambriežu, Soay šķirnes aitu un eksotisko putnu un mājputnu apskati. Apmeklētājiem piedāvā saskarsmi ar dzīvniekiem un suvenīru iegādi.

N/A

Piedāvā makšķerēšanu piemājas piecos zivju dīķos un zivju žāvēšanu. Saimnieks gatavo karsti kūpinātas foreles, žāvētas karpas un uz ugunskura vāra zivju zupu. Vistu olu iegāde.

N/A

Bistro un konditoreja - kafejnīca "Silva" atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Vasarā ir pieejama āra terase. Cep svaigas smalkmaizītes, kūkas, kliņģerus, plātsmaizes, pīrādziņus un cepumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Latviešu virtuve: Speķa pīrādziņi, kartupeļu pankūkas, miežu – kartupeļu biezputra ar speķa mērci, uzpūtenis ar pienu. Ziemas saulgriežu laikā – pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: „Hercoga bura” – krāsnī cepta cūkgaļa ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūkleņu biezeni un mārrutkiem.

N/A

Viduslaiku krogs atrodas Ventspils Livonijas ordeņa pilī. Tā interjers, krēsla un ēdieni rada patiesi cita laikmeta sajūtu.

Latviešu virtuve: jēra gaļas zupa, jēra cepetis, butes fileja, cepta siļķe sviestpapīrā, mājas vīni.

N/A

Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem.

N/A

Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa.

N/A

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).

N/A

Var nomazgāties dūmu pirtī, redzēt govju slaukšanas procesu un pat pašam pamācīties, iegādāties svaigi ceptu maizi, smalkmaizītes un unikālo ābolu tēju, iznomāt ģimenes telti, piedalīties dažādos saimniecības darbos un tos apgūt, zvejot un peldēties dīķī, šaut gan ar seniem, gan ar moderniem lokiem.

N/A
4 dienas

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas lopkopības saimniecības, kas audzē govis, aitas, kazas un cūkas. Iepazīšanās diena, kuras laikā Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums) apskate. Nākamas dienas pirmajā pusē dodamies uz Kurzemi. Zemnieku saimniecības apmeklējums, kuras specializācija ir gaļas liellopu ganāmpulks. Otras saimniecības specializācija ir dažādas jomas - tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšana vaislai, nobarošana un gaļas ražošana, piena sivēnu pārdošana un cūkgaļas ražošana, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšana, kā arī biškopība. Vakarpusē – Kuldīgas vecpilsētas un Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas apmeklējums. Nākamajā dienā dodamies uz Vidzemi. Pirmā saimniecība ir specializējusies liellopu audzēšanā un intensīvajā lauksaimniecībā, bet otrās specializācija ir piena lopkopība, graudaugu un zālāju audzēšana. Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos, apskate. Vakarpusē - viena no lielākajām kazkopības saimniecībām Latvijā. Te audzē ap 160 tīršķirnes kazas (Alpu, Anglo, Vācu baltā dižciltīgā) un mājas cūkas kuiļus (vaislai). Ekskursija un vairāku sieru šķirņu degustācija. Nākamās dienas rītā apmeklējam vienu no lielākajām Latvijas aitkopības saimniecībām, kas vienlaikus ir arī bioloģiskā saimniecība. Te audzē ap 250 Latvijas tumšgalves šķirņu aitu. Otra saimniecība darbojas divos virzienos – audzē graudus un zālāju sēklas un nodarbojas ar piena lopkopību un jaunlopu audzēšanu. Cēsu viduslaiku pils apskate. Cēsu pils bija Livonijas ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Dienu noslēdzam Ungurmuižā, kas ir viens no izcilākajiem Latvijas 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugiem.

N/A

„Rudeņi” atrodas Zemgales līdzenuma dienviddaļā – austrumos no Bērvircavas. Dibināta 1999. gadā. Saimniecība specializējusies piena lopkopībā, un tajā šobrīd ir virs 300 piena govīm un tikpat jaunlopiem. Otra saimniecības ražošanas nozare ir graudkopība. „Rudeņu” laukos - vairāk nekā 400 ha platībā aug ziemāji un vasarāji, rapši un kukurūza. Lai utilizētu lopkopības rezultātā radušos atkritumus, uzcelta moderna biogāzes ražotne, kuras saražotā enerģija tiek izmantota saimniecības vajadzībām. Aktīvi apgūst ES projektus. Par vienu no tiem uzcelta  kūts līdz 400 vietām un govju slaukšanas karuselis.

N/A

Atrodas Valmieras ziemeļdaļā. Valmiermuižas kungu māju (neobaroka stils) laikā no 1764. – 1771. g. cēla Šlēsvigas – Holšteinas – Zodenburgas – Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Vēlākajos laikos tā pieder vairākiem citiem īpašniekiem. Pēc mūsdienās atrodamām liecībām varam spriest, ka muižas kungu māja 20. gs. sākumā bija vienstāvu ēka ar barokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Tā bija piemērota kā vasarnīca un medību izpriecu vieta. 1918. g. ēku nodedzina. Divus gadus vēlāk Valmiermuižā ierīko karagūstekņu nometni. Vēlāk kungu mājas piebūvi atjauno un izmanto kā pamatskolu. 1936. gadā ēkā izveido cietumu, kas 2. pasaules kara laikā kļūst par karagūstekņu ieslodzījuma vietu. Pēcāk ēka nodeg, un drupas tiek nojauktas. Līdz mūsdienām ir saglabājies Valmiermuižas tornis, kura telpu griestu gleznojumi tāpat kā parks ir kultūras piemineklis. Mūsdienās blakus vēsturiskajai vietai izveidota Valmiermuižas alusdarītava, un Valmiermuiža ir atguvusi otro elpu.

N/A
~ 6000 taksonu, tai skaitā gandrīz 300 dāliju šķirnes, 120 acāliju un 100 āra rododendru šķirnes. Augu mājās aug dažādi eksotiski tropu augi un to augļi (tai skaitā, citroni, banāni, ananāsi, vīģes, olīvas, avokado un kafija), plaša kaktusu kolekcija un lielākā Latvijas palmu kolekcija. Āra ekspozīcijās apskatāmi gan bagātīgi ziemciešu stādījumi, gan ārstniecības augi un Latvijas indīgo augu kolekcija, kā arī augu sistemātiskās grupas (raksturīgas vienīgi universitāšu botāniskajiem dārziem). Vienīgā vieta Latvijā, kur pavasarī vienviet redzams tik daudz ziedošu magnoliju. Āra ekspozīcijās – ēdamā kastaņa (Castanea sativa), ginks (Ginkgo biloba), reliktā metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides), baltais zīdkoks (Morus alba), trīsdaivu dižmandele (Louiseania triloba), karaliskais grieķu valrieksts (Juglans regia). Augu mājās – araukārijas (Araucaria bidwillii un A. heterophylla), volēmija (Wollemia nobilis), liellapu gumijkoks (Ficus macrophylla), karaliskā Viktorija (Victoria regia) u.c.
N/A

Meklējama starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu. III – II g.t. pr. Kr. šeit atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts informējošs piemiņas akmens (tēln. O. Skarainis). Siliņupes apmetne ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Šeit atrastas daudzas senlietas: māla trauku lauskas, bultu uzgaļi, krama un dzintara gabaliņi u.c. Iespējams, ka blakus esošo privātmāju teritorijā ir atradies apmetnes kapulauks. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

N/A
Ar niedrēm aizaudzis, piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas – putniem un augiem nozīmīga vieta. Aizsargājams biotops un dabas liegums. Pļavu iepazīšanai izveidots putnu vērošanas tornis un dabas taka. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
N/A

Platākais Baltijas ūdenskritums - ~ 249 m plats un līdz 1,75 m augsts. Šis ir ne tikai unikāls dabas, bet arī kultūrvēsturisks objekts, jo saistīts ar dažādiem notikumiem un teikām. Te jāpiemin Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera izgudrotā zivju ķeramā iekārta, kas bija nostiprināta uz ūdenskrituma klinšu kāples. Tā radies stāsts par pilsētu, kur lašus (migrējošie laši un vimbas leca pāri rumbai un iekļuva tīklos) ķer gaisā! Lai Ventā nodrošinātu kuģu satiksmi, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakt kanālu ap rumbu. 18. gs. sākumā virmoja ideja par Baltijas un Melnās jūras savienošanu pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Šī iemesla dēļ turku karagūstekņiem bija jāturpina kanāla rakšana, ko traucēja dolomīta klints. Pēc spridzināšanas apkaimes ēku sienas saplaisāja, tādēļ darbus pārtrauca. Iespaidīgais grāvis redzams arī mūsdienās. Lai atvieglotu rumbas apskati, 2012. gadā Ventas labajā krastā ir izveidota koka laipa. Šeit ir vērts ierasties dažādos gadalaikos – vimbu (pavasaris) un lašu (rudens) migrācijas laikā.

N/A
3 dienas

Take a train from Riga to Cēsis and stay in the very heart of this chaming town. It is one of the most attractive Latvian provincial towns with a medieval Livonian Order Castle, a New Castle containing an excellent regional history museum and creative workshops, a charming Old Town with St. John's Church and several cosy cafes and restaurants with live music at weekends.
There are two downhill skiing centres, Žagarkalns and Ozolkalns at the town suburbs, with well stocked equipment hire, snow machines, skiing slopes (the longest 500 m), a snowboard park, nursery slopes for beginners and kids, trained instructors, first aid post and cafes.