Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
This tour is suitable only for experienced hikers. The itinerary circles the Suurupi Peninsula where the dense forests conceal the military heritage of different eras. The Baltic Coastal Hiking Route meanders through overgrown and rocky seacoasts, birch groves, along former pioneer camps and sand-stone cliffs protecting coves with sharp capes. At the end of the itinerary, one of the most astounding outcrops of the Estonian littoral rises before your eyes – the Rannamõisa Cliffs, which gives views of Kakumäe Bay and Peninsula and the towers of Tallinn’s Old Town |
||
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
Trīs lielāka izmēra laukakmeņi – aizsargājami dabas pieminekļi, kas atrodas Matsalu līča krastā starp Sāstnas (Saastna) un Metskjulas (Metsküla) ciemiem. Tuvējā ceļa malā ir izvietots informācijas stends un norādes, bet līdz akmeņiem var nokļūt pa iezīmētu taku. Pēc kāda tautas nostāsta, lielas vētras laikā, kas notikusi Jaungada naktī, lielais akmens sašķēlies trīs daļās. No tā arī cēlies vietvārds. Apkārtnē redzamās pļavas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vide un svarīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Šī iemesla dēļ taku drīkst apmeklēt tikai no 1. jūlija līdz septembra beigām. Akmeņi ir arī labi redzami no minētā ceļa. Tie ar ledāju atceļojuši no Turku (Somija) apkārtnes. |
||
Krodziņš atrodas Jelgavas centrā pie tilta pār Driksu, ko ieskauj jaunizveidotā krasta promenāde. Interjerā izmantoti koka elementi. Regulāri rīko muzikālus vakarus. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta butes vai mencas fileja, zemnieku brokastis, kartupeļu un plānās pankūkas. |
||
Svartas muiža ir viena no senākajām muižas ēkām Somijā, kuras vēsture ir vairāk nekā divi simti gadu. Lauku viesnīca sastāv no piecām dažādām vēsturiskām ēkām, kas atrodas idilliskā parkā ar netālu plūstošu gleznainu upi. Netālu no muižas atrodas restorāns un muzejs, kur var doties ekskursijā. |
||
Lilijas un Alfrēda Štelmaheru radītais dārzs Bērzes upes krastā tiek dēvēts gan par akmens pasaku, gan brīnumdārzu. Tas daudzkārt godalgots daiļdārzu konkursos. Akmeņu kolekcija ir veidota vairāku desmitu gadu laikā. Dārzā ir ievietoti dažādu formu un lieluma akmeņi, dzirnakmeņi, verstu stabi un pagastu robežstabi. Akmeņu kolekcionēšana ir bijusi Alfrēda Štelmahera vaļasprieks. Akmeņu ekspozīciju papildina dekoratīvie stādījumi un augu kompozīcijas, par kurām rūpējas dārza saimniece. Akmens dārzs ir zaļa un mājīga vide ikvienam dārza apmeklētājam. |
||
Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos. |
||
No Kronvaldu Ata (1837. – 1875.) – izcilā latviešu publicista, pedagoga un valodnieka dzimtajām mājām – „Lejas Miķiem” Priekules novada Krotē nekas līdz mūsdienām vairs nav saglabājies. Māju vietā uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: „Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis” (A. Kronvalds). |
||
Ružinas krucifikss ir viens no raksturīgākajiem Latgales ainavā. Tā
celtniecībai izmantots koks, kā tas tradicionāli ir darīts agrākos laikos.
|
||
Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi. |
||
Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos. |
||
Sākumā maršruts ved uz Ķemeru nacionālo parku, kurš ir bagāts ar floru, kā arī nacionālais parks piesaista ar saviem sēravotiem. Apciemojiet saimniecību, kas ir specializējusies uz augiem un tējām, un saimniece iepazīstina ar augu atšķirīgajām īpašībām un kā tos ir iespējams izmantot savai veselībai. Tālāk - apburošās Kuldīgas apskate un uz ugunskura pagatavota zivju zupa Pāvilostā. Izbrauciens pa upi ar tradicionālu zvejnieku laivu. Iespēja uzzināt, kā pagatavot maltītes, izmantojot savvaļas augus. Apskatiet Liepāju, tās smilšaino pludmali un aizraujošo militāro mantojumu. Dodieties uz Papes dabas parku, kur ir iespēja makšķerēt ezerā un uzzināt par tradicionālo zivju kūpināšanu. Apmeklējiet Rucavas tradīciju namu, kur iespējams izjust seno kultūras vidi un nobaudīt tradicionālo virtuvi. Pēc tam dodieties uz Šitaki sēņu audzētavu, kur tiek piedāvāts nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Tālāk - zāļu tēju audzētāji un ražotāji, sēņošana mežā, bērzu sulu un dzirkstošā vīna darītava. |
||
Pēterupes Mācītājmuiža rakstītos avotos minēta kopš 17. gs. beigām. Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja Smilšu ielas galā. un Johana Vilhelma Knīrima 1869. gadā stādītais dižozols. Pēc 1908. gada ugunsgrēka Mācītājmuižas ēka tika atjaunota un daļēji pārbūvēta. Padomju laikos draudzei īpašumu atņēma un māju nosauca par „Līgotnēm”. Vācu laikā mācītājmuižā dzīvoja leģionāri. Pēc kara tika iekārtota slimnīca, tad – vidusskolas internāts, pēc tam ēka pārbūvēta dzīvokļos skolotājiem. Šobrīd ēka ir atkal draudzes īpašumā un šeit dzīvo draudzes mācītājs ar ģimeni. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Lauku sētā, kas atrodas Daugavas krastā, audzē dažādas ogas, ābolus un bumbierus. Viesi var iet dārzā, cienāties un iegādāties izaudzēto produkciju. |
||
Izstrādātā karjera teritorijā tiek piedāvāta labiekārtota atpūtas vieta pie ūdens ar 2 volejbola laukumiem, šūpolēm, ūdens batutu, piepūšamo atrakciju, grilvietām, galdiem un soliem. Atsevišķā karjerā tiek piedāvāta zivju zveja - foreles, karpas, palijas, sami u.c. Zivis šefpavāri uz vietas var Jums pagatavot, cept, uzvārīt zivju zupu. Zvejniecība notiek visu gadu. Papildu piedāvā ēdināšanas pakalpojumus. |
||
No Latvijā visaugstāk celtā dievnama skatu torņa iespējams paraudzīties uz Alūksnes augstienes skatiem. Īpaši iespaidīgs skats paveras dienvidu virzienā.
|
||
Restorāns atrodas pusstundas braucienā no Madonas."Vakars uz Ezera" ir ekskluzīva iespēja vakariņot īpaši - uz ūdens, Kālezera vidū, izbaudot saulesrietu. Katrā "Vakars uz Ezera" vakariņošanas reizē tiek izvēlēti citi pavāri. |
||
Atrodas dienvidos no Vienības nama. Skvērs veidots 19. gs. otrajā pusē. Tajā atrodas vairāki ievērības cienīgi objekti: strūklaka (20. gs. 20. gadi), latviešu tautas dzejnieka Andreja Pumpura krūšu tēls, piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem un Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Vienības ielas otrā pusē paceļas iespaidīgā Daugavpils universitātes ēka ar Raiņa pieminekli un saules pulksteni priekšplānā. |
||
Celta 1835. g. kā baronu fon Firksu dzimtas īpašums pēc baroneses Teas fon Firksas pasūtījuma. 1883. g. pēc pārbūves ēka ieguva greznu manierisma un renesanses formu dekoratīvo apdari un lielāku būvapjomu. 1905. g. 15. decembrī muižas ēku nodedzināja revolucionāri. Atjaunošanas darbi arhitekta L. Reinīra vadībā tika uzsākti trīs gadus vēlāk. Muižas pilī apskatāma Svētku zāle ar diviem marmora kamīniem, atsevišķās telpās - 20. gs. sākumā liktais parkets un ārdurvju vērtnes ar metālkalumiem. 1938. g. pili pārbūvē. 2. pasaules kara laikā ēkā atrodas vācu armijas karavīru hospitālis, pēckara gados – mežu darbinieku skola. No 1962. g. pilī izvieto Rudbāržu skolu, kas nosaukta Oskara Kalpaka vārdā. Pie ēkas novietota piemiņas plāksne, kas veltīta Kalpaka bataljona gaitām. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. Septiņas dienas vēlāk O. Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas tiem deva iedvesmu turpmākajās cīņās. Rudbāržu muižas Varoņu zāle, kas stāsta par nozīmīgiem posmiem Latvijas Brīvības cīņās, restaurēta 2016. gadā. |
||
Valkas novadā esošā saimniecība "Kurģi" ir vieta, kur braukt atpūsties gan ģimenēm, gan draugiem. Viesiem tiek piedāvātas izjādes zirga, ponija mugurā, pajūgs gan ģimenēm, gan kāzām. |