Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus. |
||
Bērzciema Lagūna ir atpūtas vieta zvejnieku ciematā Bērzciemā. Tiek piedāvātas divas teltis, katra ir 28 kvadrātmetrus liela, ar visām nepieciešamajām ērtībām, tostarp divguļamo gultu un atpūtas zonu. Viesu rīcībā ir arī pašapkalpošanās virtuve, āra duša un piknika vietas. Pēc iepriekšējas vienošanās vienā teltī maksimāli var izmitināt 4 personas. Piedāvājumā ir arī velosipēdu un SUP noma, telšu vietas un peldvieta jūrā. Glempings atrodas Enguras ezera Dabas parkā, kurā ir vairākas dabas takas, kā arī Engures ezera dabas taka ar savvaļas dzīvniekiem un putnu novērošanas torni un orhideju taka.
|
||
Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. |
||
Viens no lielākajiem Latvijas vīnogu dārziem, kurā audzē > 50 vīnogu šķirnes. Saimnieks novadīs ekskursiju ar stāstu un konsultācijas par vīnogu audzēšanu, degustācijas un stādu iegādi. |
||
Latvijas Lauksaimniecības muzejs izveidots, lai valsts iedzīvotājiem un viesiem radītu priekšstatu par Latvijas laukiem, iepazīstināt ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām. Apmeklētāju interese tiek veicināta ar visdažādākajiem zemes apstrādes, kopšanas, ražas novākšanas un pārstrādes tehniku, lauku amatnieku – kalēju un galdnieku darbarīkiem, ierīcēm un izgatavojumiem, sadzīves tehniku un mājturībā vajadzīgām lietām, visdažādāko transportu, sākot ar ratiem un beidzot ar kombainu, zemes mērīšanai un meliorēšanai nepieciešamo, ģeodēzijas instrumentiem, meliorācijas aprīkojumu utml. |
||
Kopā darbojas jau no 1996. gada. Tās dalībnieki ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, kaklasaites, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, apģērbu, sedziņas, kā arī darina pinumus un koka izstrādājumus, demonstrē sklandraušu cepšanas procesu un gatavo tējas. Paukeriešu adītājas darināja cimdus NATO samita viesiem Rīgā. Apmeklētāji var apskatīt izstrādājumus, mācīties rokdarbus, cept sklandraušus un paši gatavot tēju maisījumus. Piedāvā ekskursiju pa atjaunoto Ances muižas pili. |
||
No dabiskām, pašu audzētām, vai no vietējiem zemniekiem pirktām izejvielām pēc senču metodēm gatavo ābolu, rabarberu un upeņu vīnus un upeņu spirtu. Ekskursijas laikā var iepazīt dzērienu tapšanas procesu, degustēt un iegādāties jau gatavus produktus saimniecības veikaliņā. |
||
Piedāvājumā relaksācija pirtī - sildīšanās, skrubēšanās, enerģiskais pēriens, kā arī dažādas masāžas. |
||
Auces novads miniatūrā izveidots ar Auces novada nozīmīgākajiem un atpazīstamākajiem objektiem miniatūrā, kuri apdzīvoti ar mājdzīvniekiem. Iespēja Auces novada iedzīvotājiem un viesiem izveidot saikni ar dabu un vienlaicīgi iepazīt Auces novadu. Mazajiem apmeklētājiem izglītojoša saikne ar dzīvniekiem, iespēja tos pabarot ar saimnieku sarūpētajām veltēm. Veicināta Auces novada atpazīstamība caur miniatūriem objektiem. Tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt 4 saimniecības: Zemnieku saimniecību ‘’Skabargas”, Lauku sētu ‘’Krastiņos’’, saimniecību ‘’Andulaiši’ un Lauku sētu ‘’Baltiņi’’. Ekskursija notiek gida pavadībā. Tiek gaidīti viesi, grupās no 10 cilvēkiem, ar iepriekšēju pieteikšanos. |
||
Mazirbes centrā – baltais Lībiešu tautas nams, uzcelts 1939.g. «ar savas tēvzemes Latvijas un ar radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību». Līvu savienība namu atguva savā īpašumā 2000. gadā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā kopā ar radu tautu pārstāvjiem te tiek svinēti vērienīgi Lībiešu svētki. Vasaras laikā te darbojas kafejnīca. |
||
Alises Zariņas bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar kazkopību. Pašlaik ir divdesmit slaucamas kazas un no to svaigi slauktā piena tiek gatavots siers. Saimniecība dibināta 2015. gadā. |
||
Ģimenes uzņēmums Hiiu Vill ir viens no tiem mazajiem uzņēmumiem Igaunijā, kas darbojas līdz šodienai vēl no 19. gadsimta. Saimnieki labprāt izrādīs no Polijas atvestās mašīnas (vilnas plucinātājs, kārstuves, vilnas padevējs). Vasarā pie fabrikas darbojas kafejnīca. Visu gadu var iegādāties no vilnas darinātus rokdarbus. |
||
Atrodas Grāfu Plāteru parkā, blakus Krāslavas jaunajai pilij. Tas izvietojies vienā no 18. gs. celtajām muižas saimniecības ēkām. Muzeja ekspozīcija ir veidota interesantā veidā – 17 m garā laivā, kas (laiva ar pieciem airiem) ir pilsētas ģerbonis. Muzeja krājums iepazīstina ar Krāslavas novada vēsturi, sākot no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Muzejā tiek organizētas Krāslavas mākslinieku izstādes. |
||
Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. |
||
Ievērojamas ar izlīkumoto Slampes upītes gultni, pateicoties kam, te pamazām atgriežas dabiskām mitrām pļavām un upēm raksturīgās augu un dzīvnieku sugas. Dunduru pļavās ganās dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi, kurus var lieliski vērot no blakus esošā putnu vērošanas torņa. Līdz Dunduru pļavām nokļūstam pa šauru, mežiem ieskautu koridoru - t.s. Melnragu rīkli, cauri kurai izbūvēts grantēts ceļš. Tās galā atrodas paaugstinājums – t.s. Kurgāns, no kura paveras plaša apkārtnes ainava. |
||
Galvenā suitu pulcēšanās vieta Jūrkalnes apkaimē. Atrodas bijušajā krogus ēkā, kas būvēta ap 1875. gadu. 2011. gadā tajā veica vērienīgus restaurācijas darbus, lai saglabātu šo vairāk nekā 135 gadu veco kultūrvēsturisko ēku. Tautas namā organizē dažādus pasākumus, apmeklētājiem atvērta izstāžu zāle, aktīvi darbojas etnogrāfiskais ansamblis „Maģie suiti” u.c. tautas kolektīvi. Interesentiem, kas vēlas tikties ar suitiem un iepazīt to tradīcijas, iepriekš jāpiesakās. |
||
Jelgavas pils dienvidaustrumu spārna cokolstāvā ir iepazīstamas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.), kur apskatāmi 18 restaurētie sarkofāgi. Šī ir Baltijas mērogā nozīmīga vieta, kas noteikti jāapmeklē ikvienam vēstures interesentam. |
||
Autumn is a peak bird migration time when huge flocks frequently cross the sky above your head. Cranes perform impressive displays in the fields. There are still some dragonflies and butterflies to see, plus wild animals including wild boar, deer and beaver. The landscape acquires its beautiful autumn colours while we people can enjoy oursleves gathering the wild autumn harvest - mushrooms, cranberries, cowberries and much more. From Riga the tour goes along the Vidzeme sea coast with areas of Devonian sandstone, coastal meadows and numerous places to watching wading birds. At Salacgriva you visit the traditonal lamprey weirs and can taste them grilled. The tour goes to Seda bog, which is an important nesting site for water birds. Here you might see several types of geese, swans and cranes as well as some mammals and dragonflies. Then the route goes to natural coniferous forests at Mežole with great biological diversity. Next the tour focuses on mushrooms and berries in the Gauja National Park which also provides great views of the river valley with some steep Devonian banks with several medieval castles and manors perched on top. Then the tour goes back to Riga and on to two important national parks. Ķemeri National Park has a Black Alder trail through wet forest, ideal for spotting woodpeckers. In contrast the Big Heath trail passes though a landscape of raised and transit bog and sulphurous springs. At Slītere National Park you have a wildlife day visiting a beaver lodge, tracking variousforestanimals and possibly seeing some of them. Cape Kolka offers excellent costal migration action. The tour goes along the steep sea coast of Jurkalne, stops at Ventspils town for lunch with a bracing walk along its breakwater, then turns inland towards Riga. On the way there are stops at the Abava ancient valley and Sabile wine hill. |
||
Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem. |
||
Metsanurmes apmeklētāju centrā jūs varat apskatīt veco graudu kulšanas ēku un veclaicīgus darba instrumentus. Intereses vērta ir arī ārā izstāde, kurā eksponēti vēsturiski lauku darbu rīki. Viss, kas šeit atrodas, ir veidots tā, lai ieinteresētu gan vietējos, gan tūristus. |