Viesu nams "Ausmas" atrodas Valkas novadā, un tajā iespējams nakšņot līdz 30 cilvēkiem. Tiek piedāvāti arī ēdināšanas pakalpojumi gan uz vietas, gan izbraukumos. Viesiem pieejama slapjā pirts, kā arī pirts rituāls pie prasmīga pirtnieka. Viesu namā tiek organizēti dažādi pasākumi, tāpat tiek uzņemtas ekskursiju un bērnu grupas. Saimniecībā atrodas arī dzīvnieku sēta, kur bērni var pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Saimnieki aktīvi sadarbojas ar blakus esošajām saimniecībām.

Viesu nama saimnieki ir mājražotāji, kuri piedāvā viesiem nobaudīt dažādus kūpinājumus, sierus un pašceptu maizi. Tiek piedāvātas meistarklases gan siera siešanā, gan maizes cepšanā. Ir iespēja apmeklēt un sarīkot degustācijas gan ar pašu ražotiem produktiem, gan ar apkārtējo saimniecību piedāvājumu.

Krodziņš "Glendeloka" atrodas Cēsu – Valmieras ceļa malā. Izvietots guļbaļķu ēkā, latviskā stilā. Dārzeņus un augļus iegādājas no vietējiem zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās un kartupeļu pankūkas, aukstā zupa, meža sēņu zupa, skābeņu zupa „Vecmāmiņas gaumē”, bukstiņputra, pelēkie zirņi, ceptas reņģes, mencas fileja, Brenguļu alū šmorēta liellopa gaļa, šmorēts trusis, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Glendeloka”.

Patvāru nams ir neliels patvāru muzejs, kas atrodas Varnjas vecticībnieku ciematā netālu no Peipusa ezera. Muzejā ir eksponēta privāta kolekcija ar vairāk nekā 100 dažādiem un ļoti īpašiem patvāriem un priekšmetiem, kas saistīti ar patvāriem.

Muzejā var uzzināt daudzveidīgu informāciju par patvāriem. Tiks pastāstīts par patvāru vēsturi, formu, lielumu un tējas dzeršanas tradīcijām.

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.

Šī maršruta laikā jums būs iespēja aplūkot pašas skaistākās Vidzemes reģiona pilsētas un vietas, tostarp Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ievērības cienīgākās vietas - Siguldas pilsēta un Gaujas upes ieleja, viduslaiku vecpilsēta - Cēsis, kā arī Valmiera.

Jums būs iespēja ne tikai mieloties ar Dzirnavnieka pusdienām, vienlaikus iepazīstot vējdzirnavu darbības norisi, bet arī izpētīt dārzeņu un garšaugu dārzu pie viduslaiku pils, izgaršot kaņepju sviestu, kā arī Valmiermuižas alus darītavas brūvēto alu. Vienaldzīgu jūs neatstās "zaļā siera" degustācija un malks dzirkstošo bērzu sulu dzēriena. Papildus tam jums būs iespēja iegādāties vairākas ķiploku produktu delikateses, kas ražotas no vietējām izejvielām.

Meklējama starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu. III – II g.t. pr. Kr. šeit atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts informējošs piemiņas akmens (tēln. O. Skarainis). Siliņupes apmetne ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Šeit atrastas daudzas senlietas: māla trauku lauskas, bultu uzgaļi, krama un dzintara gabaliņi u.c. Iespējams, ka blakus esošo privātmāju teritorijā ir atradies apmetnes kapulauks. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Senie tirdzniecības ceļi izplatīja ne tikai preces, bet arī zināšanas un kultūru, visu tobrīd jauno un nezināmo. 
Tā mācītājs Ernsts Gliks, iespējams, jau uzsācis Bībeles tulkošanu latviešu valodā, dodas no Daugavgrīvas cietokšņa pie Rīgas uz Alūksni. Te viņš pabeidz lielo un nozīmīgo darbu un, atzīmējot to, iestāda pie mācītājmuižas 2 ozolus, kas zaļo vēl tagad. Gliks Alūksnē nodibina arī pirmo skolu Vidzemē, kas domāta latviešu bērniem. Mācītājs, tulkotājs, literāts un izglītības darbinieks – tāds ir Gliks. Pateicoties arī viņa devumam, Vidzemē pēc Ziemeļu kara uzplaukst Brāļu draudzes jeb hernhūtiešī, kas virza tā laika garīgo un politisko attīstību, tuvinot pirmo tautisko atmodu. 
Ļoti īpaša Gaismas ceļa kontekstā ir Piebalga, kurā laikam ejot, veidojas nozīmīga mūsu kultūrtelpa. Tajā kultūra, zinātne un pat politika gūst jaunu nozīmi un skanējumu. Te ir K. Skalbes, brāļu Kaudzīšu, J. Poruka, A. Austriņa un vēl citu nozīmīgu tautas atmodas un sabiedrisko darbinieku dzīves un darba vietas. Īpaša garīgā aura šajā vietā nav zudusi arī tagad.
Ir atjaunota fantastiskā Cesvaines pils, joprojām ripo mazais Gulbenes – Alūksnes bānītis, bet Alūksnes Marienburgas pils mūri rosina iztēli ar apslēptām Templiešu ordeņa bagātībām un leģendu par pils mūros iemūrēto jaunavu Mariju. Ne mazāk intriģējošs ir stāsts par Martu Skavronsku, vēlāko Katrīnu I, Krievijas valdnieci.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs sniedz ieskatu pagātnē un tagadnē, bet Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā apskatāmi vairāk nekā 4000 unikāli eksponāti no mūsu lauku vēstures un ēkas, kurām jau ir vairāk nekā 100 gadu.

Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns.