Pirms dodamies tālāk – Skaistkalnes virzienā, var izmest nelielu loku līdz Lejeniekiem, kas atrodas skaistā vietā – Mēmeles kreisajā krastā, 6 km austrumos no Bauskas. Latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874. – 1940.) memoriālais muzejs dibināts 1968. g. viņa dzimtajās mājās „Lejeniekos”. Zemgales daba un vecmātes stāsti būtiski ietekmēja nākamā dzejnieka daiļradi. Šeit nokļuvušie var apskatīt ratu un etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, izstaigāt Plūdoņa taku vai apmeklēt dzejnieka un viņa radinieku atdusas vietu netālu esošajos kapos. Bērniem noteikti jāiegriežas “Zaķīšu pirtiņā”.

Viens no iespaidīgākajiem Igaunijas salu pilskalniem, ko ieskauj no akmeņiem veidoti vaļņi. Livonijas Indriķa hronikā minēta kā salinieku vislabāk nocietinātā apmetne.

Viesu māja “Mesi Tare” piedāvā iespēju nakšņot Peipusa ezera krastā tradicionālā vecticībnieku mājā, kurā viss - sākot no mēbelēm līdz pat karotēm un dakšām - ir autentisks. Viesu rīcībā - visa māja un tās pagalms. 

Ir iespējams iznomāt laivas un velosipēdus, kā arī pasūtīt somu pirti vai dūmu pirti, ir arī baļļa. Vasaras sezonā viesiem ir iespēja atpūsties ezera pludmalē. 

Atpūtas komplekss „Ezerkrasti” atrodas Latvijas otra lielākā – Rāznas ezera ziemeļu krastā. No kafejnīcas "Kastanis" logiem paveras viens no skaistākajiem Latvijas ezeru skatiem!

Latviešu virtuve: zivju, skābeņu un aukstā zupa, miežu biezputra, pelēkie zirņi ar speķi, sautētas cūkgaļas ribiņas ar kāpostiem, zivju ēdieni, mājas sieri un pildīti āboli ar medu.

Īpašais ēdiens: kartupeļu dračenka – sarīvēti un sacepti kartupeļi ar gaļu un sīpoliem.

Pirmais Latvijas nacionālais parks (dibināts 1973. g., otrais vecākais Baltijā) ar senām dabas aizsardzības un tūrisma tradīcijām, kā arī viens no Latvijas populārākajiem tūrisma galamērķiem. Parka „galvenā artērija” ir Eiropas mērogā nozīmīgā ledāja kūstošo ūdeņu veidotā Gaujas senleja (95 km garš senlejas posms) ar daudzo sānu pieteku dziļajām gravām, kuru krastos paceļas Baltijas skaistākie un iespaidīgākie Devona perioda smilšakmens atsegumi. Pie Siguldas Gaujas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m. Teritorija izceļas ar lielu sugu daudzveidību (ap 900 augu sugu). Gauja ir arī Latvijas populārākā ūdenstūristu upe, kuras krastos ir izveidotas tipveida tūristu apmetnes. Infrastruktūras, t.sk. dabas taku un tūrisma maršrutu ziņā Gaujas nacionālais parks ir viena no vislabāk labiekārtotākajām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas un NATURA 2000 teritorijām. Līgatnes dabas takas ar savvaļas dzīvnieku voljēriem ir lielākais un bagātākais šāda mēroga objekts Baltijā. Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas arī populāri Baltijas mēroga kultūras pieminekļi – Turaidas muzejrezervāts, Cēsu viduslaiku vecpilsēta ar pils kompleksu un Sv. Jāņa baznīcu, Āraišu ezerpils u.c. Parka apmeklētāju centri atrodas Siguldā, Līgatnes dabas takās un pie Zvārtes ieža. Šobrīd Gaujas nacionālā parka administrācija Siguldā veido jaunu un modernu apmeklētāju centru, kura izveidi plāno pabeigt 2008. g. pirmajā pusē.

Saimniecībā gatavo dažādus lauku labumus – sieru, sviestu, krējumu, biezpienu, kā arī pieejamas svaigas olas.

„Lazdiņi” – viena no Latvijas modernākajām saimniecībām, atrodas Zemgales līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Krimūnu pagastā. Saimniecībā orientējusies uz graudaugu (ap 1100 ha) audzēšanu, pirmapstrādi un uzglabāšanu. Tās saimnieks Juris Lazdiņš ir Latvijā lielākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vadītājs. Iepriekš piesakoties, uz saimniecību lauksaimniecības profesionāļi un topošie eksperti var doties pieredzes apmaiņā. Apkaimē paveras tipiska Zemgales līdzenuma ainava. 

Atrodas nepilnu kilometru no Aizkraukles pilskalna un redzama no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6). Dievnams celts (1688. g.) stāvā Daugavas ielejas krasta malā, gar kuru vēl izsekojams vecais Daugavpils ceļš. Laikā no 1896. -1899. g. baznīcu pārbūvēja neogotikas formās. No interjera pieminēt vērta ir A. Annusa altārglezna “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam”. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes šejienes novadniekiem - pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim. Kāds nostāsts vēsta, ka 2. pasaules kara laikā baznīcas torni aizķērusi vācu armijas lidmašīna un tas kļuvis šķībs.

Atrodas 1,2 km dienvidos no Ģipkas centra, otrpus Jūrmalas – Kolkas ceļam (P 131). Grūti noticēt, ka tagad redzamā un no laukakmeņiem būvētā baznīca ir tapusi pavisam nesen – pēc 1992. gada, jo iepriekšējā nodega padomju laikā – 1979. g. Ironisks ir apstāklis, ka baznīcas tornī pēc 2. pasaules kara atradās Dundagas mežniecības uguns novērošanas postenis. Ugunsgrēka laikā gāja bojā greznais altāris un ērģeles, taču altārgleznu „Kristus pie krusta” izglāba. Tagad dievnams atkal kalpo savam pamatmērķim.

Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces.