Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Kolgas muiža ar savu iespaidīgo teritoriju, daudzajām ēkām un visur jaušamo senatnes elpu neatstās vienaldzīgu! Pirmās ziņas par to ir atrodamas jau no 13. gs, taču mūsdienās redzamo pili cēla baroka stilā 17. – 18. gs., bet 19. gs. 20. gados pārbūvēja klasicisma stilā. Saimniecības ēkas ir celtas g.k. 18. – 19. gs. Laikā no 17. gs. beigām līdz 20. gs. šī bija lielākā Igaunijas muiža. Šobrīd muižas kompleksa ēkās ir iekārtota viesnīca, restorāns, konferenču centrs un muzejs. Interesenti var izmantot vietējo gidu pakalpojumus.

N/A

Viens no lielākajiem Latvijas vīnogu dārziem, kurā audzē > 50 vīnogu šķirnes. Saimnieks novadīs ekskursiju ar stāstu un konsultācijas par vīnogu audzēšanu, degustācijas un stādu iegādi.

N/A

Kuldīgas apskati ir ieteicams sākt ar tiltu! Šis ir trešais garākais (savā laikā arī viens no modernākajiem) Eiropas ķieģeļu tilts (164 m), kas celts 1873. - 1874. gadā. Sākotnēji tas bija 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. 1. pasaules kara laikā tika uzspridzināti divi tilta posmi, kas atrodas tuvāk Ventas labajam krastam. 1926. g. tiltu atkal atjaunoja, izmantojot dzelzsbetona konstrukcijas. Senais tilts ir sava veida pilsētas simbols un vieta, kur uzņemti dažādu filmu sižeti („Emīla nedarbi” u.c.). 2007. – 2008. gadā tiltu rekonstruēja. No tā paveras lielisks skats uz Ventas rumbu.

N/A

Viesu nams atrodas skaistā, mierīgā vietā pie dīķa, kas ikvienu zvejnieku iepriecinās ar zivju pārpilnību. Viesi tiek izmitināti 120 gadus senā klētī, kurā ir guļamistabas, virtuve un pirts.

N/A

Ģimenes uzņēmums piedāvā kvalitatīvus tradicionālos Gaujas Nacionālā parka biškopības (~ 110 saimes) produktus – medu, ziedputekšņus, bišu maizi, vasku un propolisu un rada jaunus, tirgū līdz šim nebijušus produktus, kas apmierina klientu vēlmes pēc kaut kā neierasta, taču veselīga. Ekskursija, medus iegāde.

N/A

Restorāns "Martinelli" atrodas Talsu centrā, Lielās ielas malā. Piedāvā ēdienus no vecmāmiņu pavārgrāmatas, pasaules virtuvi un plašu vīna klāstu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem.

Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa ar ceptu cūkgaļas krūtiņu, meža sēņu – grūbu zupa, siļķe ar biezpienu, bukstiņputra, šmorcepetis ar šķovētiem kāpostiem, jēra cepetis, biezpiena plācenīši, Latvijā ražotas alus šķirnes.

N/A

Bioloģiskā ģimenes saimniecība “Līvi” atrodas Gaiziņkalna pakājē, Bērzaunes pagastā, un darbojas kopš 1996. gada. Saimniecības 250-300 kazu ganāmpulks ganās apkaimes dabīgajās pļavās. “Līvi” ražo bioloģiskos mīkstos kazas sierus, saldējumu, kazas piena konfektes un saldās bumbas. 

Sieri

Mīkstie sieri dažādās formās, garšās un iepakojumos: “Ķiploksiers” - kazas piena siers ar ķiplokiem, “Baraviku siers” - kazas piena siers ar baraviku garšu, “Baltais” - kazas piena siers, “Āboliņsiers” - kazas piena siers ar sierāboliņu, Kazas piena siers ar kaņepēm, Kazas siers “Labrīt” ar ķiplokiem (bumbas eļļā), Kazas siers “Labrīt” sevišķais (bumbas eļļā), Kazas siers “Labrīt” bez ķiplokiem (bumbas eļļā).

Citi kazas piena produkti: kazas piena saldējums; kazas piena konfektes (līdzīgas “Gotiņai”), saldās siera bumbas.

Kā top siers

Sieri top no ekoloģiski tīra pašu ganāmpulka kazu piena.

Apmeklētājiem
  • Iepazīšanos ar saimniecību vada paši saimnieki. Ekskursijas laikā viņi dalās ar stāstiem par kazām un produkcijas tapšanas pirmsākumiem, piedāvājot ieskatu lauku dzīves ikdienā.
  • Apmeklētāji var piedalīties produktu degustācijā – nogaršot dažādus kazas siera produktus, uzzināt to ražošanas stāstus, sajust svaigi gatavoto sieru aromātu un izmēģināt tos dažādās kombinācijās. Pēc degustācijas iespējams iegādāties produktus saimniecības veikaliņā.
  • Saimniecības teritorijā ir iespēja ieraudzīt gan mazās pundurkazas dienas laikā, gan vakarpusē paglaudīt lielās kazas un vērot slaukšanas procesu.
  • Piedāvā apmeklējumus grupām, skolēnu ekskursijas, kā arī apvienotās programmas: ekskursija, siera degustācija un tomātu zupa ar kazas siera bumbām.
Kur iegādāties sierus

Uz vietas saimniecības veikaliņā, kurš atvērts bez brīvdienām visu gadu.

Tirdzniecības vietās: lielveikalos RIMI, Citro, Elvi, specializētos veikalos un tirgos.

N/A

Bistro un konditoreja - kafejnīca "Silva" atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Vasarā ir pieejama āra terase. Cep svaigas smalkmaizītes, kūkas, kliņģerus, plātsmaizes, pīrādziņus un cepumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Latviešu virtuve: Speķa pīrādziņi, kartupeļu pankūkas, miežu – kartupeļu biezputra ar speķa mērci, uzpūtenis ar pienu. Ziemas saulgriežu laikā – pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: „Hercoga bura” – krāsnī cepta cūkgaļa ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūkleņu biezeni un mārrutkiem.

N/A

Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.

N/A

Uzņēmums strādā jau vairāk kā 20 gadus un sadarbojas ar ~ 100 vietējiem piena ražotājiem. Tā galvenais darbības princips ir dabīgu un veselīgu piena produktu – kefīra, biezpiena, krējuma, jogurta un mīksto sieru ražošana. SIA „Elpa” ir vienīgais Dienvidkurzemes piena pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā ekskursijas un produkcijas degustāciju. Produktus var iegādāties arī uz vietas. Ekskursijas laikā var degustēt kefīru, sieru, jogurtu, kā arī ir iespēja pašiem darboties.

N/A

Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns.

N/A

Iespēja iepazīties ar mājas vīna gatavošanas procesu, un kopā ar Krimuldas muižas vīndari izzināt mājas vīna gatavošanas noslēpumus un degustēt vīnu, kas pagatavots no dažādām ogām. Vīna īstā garša vislabāk atklājas, klausoties stāstus par muižas dzīvi!

N/A

Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes.
Piedāvā nobaudīt gatavotus pēc sentēvu receptēm ar malku kurināmā maizes krāsnī iecienītos un gardos sklandraušus, tikko ceptu saldskābmaizi, kā arī „picu” suitu gaumē.
Grupām līdz 10 cilvēkiem, iepriekš piesakoties.

N/A

"Spēlmaņu krogs" atrodas Alsungas centrā pie Dižgabalkalna. Krogā var nobaudīt sklandraušus un uz vietas ceptu suitu skābmaizi. Vasarās tūristu grupas uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu (ķiļķēni, žāvētas ribas u.c.) gatavošanas procesā vai mieloties jau pie klātiem galdiem suitiskā garā, kā arī baudīt Suitu sievu (unikālais burdona dziedājums) iespaidīgo priekšnesumu.

N/A
Pirmā stacijas ēka bija uzcelta jau 1877. g. līdz ar dzelzceļa atklāšanu. Kādu brīdi stacijā pienāca vilciens Maskava – Ķemeri, bet līdz 1920. g. no stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei kursēja tramvajs. 1. Pasaules kara laikā nopostīto dzelzceļa stacijas ēku no jauna uzcēla 1922. gadā (arhitekts A. Medlingers). Savulaik tā bijusi pirmā Latvijas brīvvalsts laikā uzceltā būve Ķemeros. Stacijas ēku vēlreiz pārbūvēja jau pēc 2. Pasaules kara. Stacijas ēkā atrodas Ķemeru velonomas punkts.
N/A

Iespaidīgais un monumentālais dievnams uzcelts 1816. gadā. No baznīcas nozīmīgākajām interjera detaļām ir saglabājušās ērģeles, altārglezna, lustra un kroņlukturis. Jāpiebilst, ka baznīca savā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi savu darbību.

N/A

1996. g. atklātais piemineklis (tēlniece: A. Veinbaha) Dagdā (starp Asūnes un Rēzeknes ielām) ir piemiņas vieta komunisma terora upuriem. No šejienes paveras labs skats uz salām bagāto Dagdas ezeru.

N/A

Alsungas viduslaiku pils komplekss ir celts pakāpeniski no 14.gs. līdz 18.gs. un ir vairākkārt pārbūvēts. Alsunga kā senais kuršu zemes Bandavas novads minēts jau 1230. g. pāvesta sūtņa līgumā ar kuršiem. 1341. g. Alšvangā (vēsturiskais nosaukums) ir nocietināta māja (ein festes Haus), bet 1372. g. uzsāk mūra pils (četrstūra formas, no akmens) celtniecību, kurā dzīvoja Kuldīgas komturam padotais Livonijas ordeņa firsts. Sākotnēji pils austrumu korpuss tiek izmantots kā dzīvojamās telpas, dienvidu korpuss - saimniecības vajadzībām. Vēlāk 15. – 18. gs. tapa aizsargtorņi un pārējās pils daļas. Pils apjoms (baroka stils) ar diviem torņiem ir ļoti iespaidīgs. Pils ir unikāla Latvijā un ārpus Latvijas ar to, ka tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas daļēji saglabājusi savu vēsturisko būvapjoma veidolu. Pilī var apskatīt ekspozīciju par Alsungas pils vēsturi, apskatīt suitu ķēķi, uzrakstīt vēstuli ar spalvaskātu Barbaras buduārā, kā arī romantiskā gaisotnē nosvinēt kādus īpašus svētkus pils apaļajā tornī. 2018. gadā pilī uzsāka restaurācijas darbus un tā ir slēgta. Taču interesenti var brīvi apskatīt to no ārpuses, kā arī iepzīt pils pagalmu.

N/A

Jau no 1820. gada cilvēki ir brūvējuši igauņu alu, izmanotojot vietējās izejvielas, kā ūdeni, rauhu un citus. Nosaukums - Saku Alus Darītava - ir nācis no iepriekšējās darītavas, kas darbojās līdz 1992. gadam. Šeit atrodas arī muzejs, kur var apskatīt, kā alus ceļš ir mainījies cauri gadiem. ir iespējams arī degustēt tikko brūvētu alu. Nepilngadīgajiem piedalīšanās tūrē ir aizliegta.

N/A

Nedaudz vairāk kā kilometru no Aizputes centra - pilsētas dienvidrietumdaļā meklējami aizputnieka Māra Lindes dendroloģiskie stādījumi. Tie atrodas vietā, kur ir blīva privātmāju apbūve. Neskatoties uz to, koku pavēnī ir izveidots košumdārzs, kurā ir apskatāmas retas kokaugu un ziedaugu sugas, par kurām saimnieks Māris var dalīties ar stāstiem.  Interesenti var iegādāties stādus un iepazīties ar Māra sarakstītajām grāmatām. Māris Linde pēc specialitātes ir inženieris mehāniķis, kurš visu mūžu kopis un papildinājis ģimenes eksotisko augu dārzu, kurā tagad ir 230 šķirņu krāšņumaugi. Pirmie eksotiskie augi 2000m2 lielajā dārzā tika iestādīti 1953. gadā, kad M. Lindes tēvs no Sočiem atveda aprikožu kauliņus. 60. gados tika uzsākta daiļdārza izveide. Pats dārznieks lepojas arī ar izciliem eksemplāriem, kā piemēram, dārzā aug jukas, kuru sēklas ir atvestas no Taškentas botāniskā dārza.