| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
K. Valdemāra bibliogrāfijā ir zināms fakts, ka 1839. gada vasarā Lubezeres tautskolas skolotāji un skolēni dažas dienas pavadīja jūrmalā, - 19 verstis attālajā Rojas ciemā, kur vēlāk ar Valdemāra starpniecību tika uzcelta jūrskola. Šī pirmā satikšanās ar jūru atstāja uz zēnu elpu aizraujošu, neaizmirstamu iespaidu. „Jūras dižans izskats tik vareni sagrāba jaunekļa garu, ka tas visas trīs dienas gandrīz neko citu nedomāja kā par dižano jūru, pie kā ar bērnišķīgu drošumu jau toreiz tūlīt sataisīja plānu jeb projektu, kādā vīzē varētu Rojas upē ietaisīt dziļāku ostu, lai tur palielas laivas un mazi kuģi varētu ienākt.” Kr.Valdemārs. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Ventspils Padomju laika robežapsardzības daļu veido fundamentāls ēku, laukumu un dažādu objektu komplekss, kas šobrīd ir pamests un neapsargāts, izņemot atsevišķas tā ēkas. Saglabājušies arī attiecīgā laika pieminekļi un padomju laika simbolika uz ēku sienām, kas patiesībā jau šobrīd ir unikāla, bet nenovērtēta vēstures liecība.
|
||
|
Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde. |
||
|
Koks atrodas nekopta lauka vidū. Neskatoties uz daudziem nokaltušajiem zariem un apkārtni – ainavisks un labi redzams no ceļa puses. Trešais resnākais Baltijas koks.
|
||
|
No Kokneses muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies pārvaldnieka ēka, kurā laikā no 1885. - 1887. g. dzīvojis latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863. – 1908., uzstādīta piemiņas plāksne) un mūra stallis, kas celts no laukakmeņiem. Tajā atrodas a/s „Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežniecība. Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti. Muižas ēkas apskatāmas g.k. no ārpuses. |
||
|
Auces novads miniatūrā izveidots ar Auces novada nozīmīgākajiem un atpazīstamākajiem objektiem miniatūrā, kuri apdzīvoti ar mājdzīvniekiem. Iespēja Auces novada iedzīvotājiem un viesiem izveidot saikni ar dabu un vienlaicīgi iepazīt Auces novadu. Mazajiem apmeklētājiem izglītojoša saikne ar dzīvniekiem, iespēja tos pabarot ar saimnieku sarūpētajām veltēm. Veicināta Auces novada atpazīstamība caur miniatūriem objektiem. Tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt 4 saimniecības: Zemnieku saimniecību ‘’Skabargas”, Lauku sētu ‘’Krastiņos’’, saimniecību ‘’Andulaiši’ un Lauku sētu ‘’Baltiņi’’. Ekskursija notiek gida pavadībā. Tiek gaidīti viesi, grupās no 10 cilvēkiem, ar iepriekšēju pieteikšanos. |
||
|
„Mieriņi” ir īsta liela lauku saimniecība pļavu meža vidū, kas atrodas pie Latvijas robežas. Tīrajos Latgales laukos tiek audzēti bioloģiski dārzeņi un lopi. Saimnieki dzīvo saskaņā ar dabu un aicina ikvienu savu viesi izjust un izbaudīt apkārtnes skaistumu ar visām maņām: gan garšojot, gan elpojot, gan taustot un klausoties. Visas maņas apvienojot, izdodas dzīvot pa īstam. Miera pilna Latgales ainava ieskauj bioloģisko saimniecību „Mieriņi”. Šī vieta dāvās atpūtu ar jauno lapu žilbinošo zaļumu un skurbinošajām putnu dziesmām pavasarī, ar plašo debess jumu, kas atspoguļojas ūdeņos, un košajām dabas krāsām vasarā, ar dzelteno lapu paklāju rudenī un ziemā – ar silto sniega segu uz karstās pirtiņas jumta. Papildu bioloģiskās gaļas produktiem saimniecība piedāvā arī latviešu gadskārtu svinības, nodarbības dabā, pirts pakalpojumus un telšu vietas. |
||
|
Vienas dienas ceļojums pa Soomaa nacionālo parku gida pavadībā, iekļaujot pārgājienu pa purvu ar speciāliem purva apaviem un izbraucienu ar kanoe. Sākumā ir pastaiga cauri mežiem, sasniedzot lielāko kūdras purvu Igaunijā – Kuresoo. Pēc tam pastaiga ar purva apaviem, izbaudot savvaļas ainavu, un pusdienas brīvā dabā. Ceļojuma nobeigumā relaksējošs izbrauciens ar kanoe laivu pa Soomaa upēm. |
||
|
Kalēja darbnīcā apskatāmi darbi – lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti, kā arī eksponāti no 18. gs. Skolēnu un tūristu grupām piedāvā ekskursiju un stāstu par senlietām un kalēju darbu. Apmeklētāji var paši izkalt naglu. Jauno pāru „pārbaudes” pie kalēja un sava laimes pakava kalšana. Pieņem pasūtījumus. |
||
|
Piedāvājums nakšņot divvietīgās mucveida koka mājiņās pašā jūras krastā priežu kāpās Kolkasragā. Pavadiet neaizmirstamus vakarus vai brīvdienas Saules mājiņās ar mīļoto cilvēku vai draugiem pāris soļu attālumā no jūras, baudot relaksējošu dabu un saules peldes pašā Kolkasragā!
|
||
|
Rīgas - Daugavpils šosejas (A 6) 157. kilometrā skats jāpavērš Daugavas (rietumu) virzienā, kur cauri koku alejai klajā laukā 50 m attālumā no ceļa iegūlis Vaiķu akmens (7 m garš, 4,7 m plats un 1,7 m augsts). Akmens, kura tilpumu vērtē ~ 45 m³, pēc formas atgādina plakanu galdu. Nostāsti vēsta, ka to šeit atnesis velns. Kā jau šādiem akmeņiem „pienākas”, stāsta, ka te pusdienojis gan Krievijas cars Pēteris I, gan pats Napoleons. |
||
|
Nautrēnu (Rogovkas) Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca būvēta no ķieģeļiem pseidobaroka stilā ar diviem augstiem torņiem vecās baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam. 1939. gadā pirktas ērģeles, kuras ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. |
||
|
Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lielogu dzērveņu audzēšanu un pārstrādi. Piedāvā ogas, dzērveņu sulu, sīrupu. Piektdienās Dundagas tirgū no plkst. 7:00 - 11:00 arī iespējams iegādāties produkciju. |
||
|
Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
|
Teritorijas izveides mērķis – vidus Juras perioda kaļķakmens atsegumu, kas atrodas Zaņas upītes lejtecē, aizsardzība. Zaņas lejtecē ir izveidota taka aktīviem kājāmgājējiem, kas sākas pie Zaņas dzirnavu (celtas 1864. g., pārbūvētas 1890. g., darbību beigušas 1960. g.) aizsprosta un līkumo gar stāvajiem upītes krastiem ietekas Ventā virzienā.
|
||
|
Jūrmalas pilsēta (piektā lielākā Latvijā) dibināta 1959. g., apvienojot Ķemeru un Slokas pilsētas ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu. Tā stiepjas 32 km garā Rīgas jūras līča piekrastes posmā. Jūrmalas kūrorts savulaik bija viens no nozīmīgākajiem šāda veida objektiem Ziemeļeiropā. To sekmēja vietējā un starpvalstu transporta un satiksmes (diližanss, tvaikoņi, vilciens) attīstība. Pirmos peldviesus uzņēma Dubultos, kur 1834. g. uzcēla pirmo viesnīcu, bet 1847. g. - pirmo kūrmāju. 19. gs. sāka darboties pirmās ārstniecības iestādes. No 1834. g. sākās strauja vasarnīcu izbūve. Kūrorta attīstību pārtrauca 1. pasaules karš. Pēc tā atkal bija vērojams straujš kūrorta uzplaukums no 12 tūkstošiem (1920. g.) līdz 32 tūkstošiem (1935. g.) atpūtnieku. Līdztekus Jūrmalai attīstījās arī Ķemeru kūrorts, kas masveida atpūtnieku raksturu ieguva padomju periodā. Mūsdienās Jūrmala ir populāra koncertu, festivālu, izstāžu, sporta sacensību u.c. publisku pasākumu norišu vieta. |
||
|
Viens no Latvijas Kultūras fonda kopas ‘’Pūdnīku skūla’’ dalībniekiem, kas pielieto senās un gadsimtos pārbaudītās Latgales podniecības metodes. Piedāvā darbnīcas apskati, dalību cepļa atvēršanā, iespēju darboties pašiem un keramikas darbu pasūtīšanu un iegādi. |
||
|
Atpūtas komplekss atrodas mākslīgi veidotas ūdenskrātuves krastā, un teritorijā ir divas pirtis - Lielā pirts un Mazā pirts. Lielās pirts ēkā ir iespējams rīkot svinības un dažādus pasākumus līdz 40 cilvēkiem un vasaras sezonā pat līdz 60, Mazajā pirtī - līdz 20 cilvēkiem. Bez pirtīm tiek piedāvātas 20 dažādas atpūtas vietas ar galdiņiem, grilu un telšu vietām, volejbola laukumi, laivu un ūdensriteņa noma. |
||
|
Veidots Ancilus ezera (viena no Baltijas jūras attīstības stadijām) un tā noskalotā senkrasta, tā piekājē un apkārtnē esošo mitrāju, mežu un floras (t.sk. endēma augu suga) aizsardzībai.
|
||
|
Atrodas Burtnieku ezera D krastā, kur plašā apkārtnē regulāri applūstošas palieņu pļavas - nozīmīgs griezes un citu putnuuzturēšanās un ligzdošanas vieta. Atrodas Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Iepazīstina ar Burtnieku parku un Burtnieku muižas kungu māju. |
||