| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām. |
||
|
Rucavas arborētums sastāv no trīs ģeogrāfiski dažādi novietotām vietām Rucavā un tās apkaimē. Pirmā daļa ir pašas Rucavas centra apstādījumi iepretim Rucavas novada domei, kuros aug magnolijas, deicijas, katalpas, baltegļu stādījumi u.c. Otra daļa atrodas pie Rucavas pamatskolas, kur mežā ir izveidota rodedendru, īvju un paciprešu kolekcija. Savukārt, trešā daļa atrodas nepilnus 4 km austrumos no Rucavas – bij. Rucavas muižas vietā (tikai pamati), ko sauc par Muižas kalna stādījumiem. Šī ir viena no ainaviskākajām arborētuma daļām, no kuras paveras neparasti plašs un skaists skats uz Sventājas dabas liegumu, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Šeit 1996. g. arī aizsākās arborētuma veidošana, kas notika Salaspils botāniskā dārza dendralogu Raimonda Cinovska un Ināras Bondares vadībā. Kādēļ par arborētuma vietu izvēlēta Rucava? Tādēļ, ka dienvidkurzemes piejūrā ir maigāks klimats, nekā citur iekšzemē, tādēļ šeit mēs varam apskatīt augam daudzas siltāku zemju eksotisko koku un krūmu sugas. Maijā, kad zied rododendri, Rucavas arborētumā notiek „Dārza svētki”. Arborētuma daļas var apskatīt savā gaitā, bet, ja gida pavadībā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. |
||
|
Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Kafejnīca piedāvā svaigi gatavotus mājas ēdienus. "Cafe 21 & Putnu Dārzs" izīrē telpas banketu, svinību,mielastu, furšetu un semināru rīkošanai. Veic ēdienu piegādi un izbraukumu servisu. |
||
|
This section of the seacoast of Vidzeme is of outstanding scenic beauty with a lot of rocky capes and boulders in the sea alternating with small, sandy coves where the small streams and rivulets, which dry out in summer, flow into. Occasionally, the beach is completely covered with the gray backs of stones. In Zvejniekciems you need to make a detour around the estuary of the Aģe River and the Skulte port. In some places, small patches of reeds appear, while near Tūja you will see the first sandstone outcrops. Some part of the route can be covered via the beach or via a trail meandering through the dune forest with old pines. At the end of the route, you can see the unique lamprey fishing method - Svētupes nēģu tacis. |
||
|
Ceriņu ģimenes uzņēmums vairāk kā 19 gadus ir vienīgais Zaļā siera ražotājs Latvijā. Vēsturiskā recepte iegūta no mammas Marijas pierakstiem. Viena no galvenajām Zaļā siera sastāvdaļām – sierāboliņš - ik vasaru tiek audzēts pašu dārzā. Tieši sierāboliņš Zaļajam sieram piešķir neatkārtojamo garšu un izteiksmīgo krāsu. Ražotnē gatavo arī 20 veidu pastu - makaronus. SieriParalēli Zaļajam sieram ražotnē top arī citi beramie sieri: siers ar baravikām, siers Ķiplociņš un siers ar garšaugiem, pikantā uzkoda knapsieriņš, kas ražots no vājpiena biezpiena un garšaugiem. Kā top siersVisu beramo sieru ražošanā tiek izmantots govs vājpiens, tādējādi sieri ir izcils olbaltumvielu avots un satur maz tauku. ApmeklētājiemIepazīšanās ar ražotnes stāstu un cienāšanās ar četriem beramo sieru veidiem – Raunas zaļo sieru, sieru ar baravikām, sieru ar garšaugiem un sieru “Ķiplociņš”, kā arī veselīgo gī sviestu. Senāku garšu atmodināšanai ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem. Kur iegādāties sierusRažotnes pašapkalpošanās veikalā Parka ielā 4a, Raunā, Smiltenes novadā. |
||
|
"Untumos" uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos. |
||
|
Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece. |
||
|
Strausu un kazu ferma "Nornieki", kas atrodas netālu no Kuldīgas, nodarbojas ar strausu un Āfrikas būru kazu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecība piedāvā izzinošu ekskursiju pa fermu, maltītes baudīšanu pašu restorānā [ ar putniem ] , dažādus produktus no strausa un kazas - sākot ar gaļu un beidzot ar dažādiem aksesuāriem. |
||
|
Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa. |
||
|
Atrodas skaistā vietā – Pilssalas dienviddaļā pie gājēju tilta pār Driksu. |
||
|
Atrodas Skuķu ezera ziemeļaustrumu krastā. No torņa labi saskatāms aizaugušais Skuķu ezers ar nelielām ūdens lāmām un ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene. Laba putnu vērošanas vieta. |
||
|
Vairāk nekā pusgadsimtu vecais dabas parks ir populārs tūrisma objekts un latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. - 1933) pasaku lugu varoņu apskates vieta. Sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) rakstniece strādā un atpūšas Tērvetes „Sprīdīšos” (ēka uzbūvēta 1840 g.). Laikā no maija līdz oktobrim mazos apmeklētājus sagaida arī „dzīvie” pasaku tēli. Pazīstamas ir Tērvetes vecās priedes, kuru vecums sasniedzis trīs gadsimtus. Parka teritoriju caurvij takas, tādēļ šī ir piemērota vieta dažāda garuma un grūtības pastaigām. Nesen izveidots mūsdienīgs apmeklētāju centrs. |
||
|
''Miško sodai'' ir ekoloģiska, biodinamiska divu māsu vadīta ārstniecības augu saimniecība, kurā tiek gatavotas zāļu tējas un garšvielas. Izglītojošo nodarbību laikā stāsta par augiem, iepazīstina ar tiem un to ārstnieciskajām īpašībām. Tāpat saimniecībā var iznomāt velosipēdus un braukāt pa Žemaitijas nacionālā parka veloceliņiem. |
||
|
Maršruts iepazīstina ar Latgales mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, SIA u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Preiļi, ko dēvē par Latvijas sieru galvaspilsētu. Maršruts aizlokas gar Teiču rezervātu (ceļa malā – skatu tornis) un šķērso tādu Eiropas mērogā nozīmīgu teritoriju kā Lubāna mitrājs. Tālāk tas virzās uz Rēzekni (apskatāmi dievnami, Latgales Mārai veltītais piemineklis, „Gors”, „Zeimuļš” u.c.). Dabas draugi var izmest loku cauri Rāznas nacionālajam parkam, apmeklējot Rāznas ezeru, Mākoņkalnu un svēpētās keramikas meistaru – E. Vasilevski. No Dagdas tālākais virziens ir svētceļnieku centrs – Aglona un Rušona ezers. Starta punkts ir arī finiša punkts. |
||
|
Šajā vēsturiskajā namā Mostes muižā (1909) ir mājas Igaunijas Foto Tūrisma Centram. Viesu māja otrajā stāvā piedāvā ērtas istabas ar visām ērtībām. |
||
|
Hidroaviācijas lidlauku, kas atradās Durbes ezera A krastā netālu no Līgutiem, būvēja laikā no 1939. g. – 1941. g. Padomju laikā te atradās 43. aviācijas eskadriļa ar 13 hidroplāniem MBR – 2. Mūsdienās par bijušo objektu liecina tikai betona plāksnes ezera krastā. Lidostas vietas un pamestās estrādes apskate.
|
||
|
Sena, lībiešu apdzīvota teritorija jau no 5.- 6. gs. 1226. g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas bīskaps Alberts uzcēla pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī Salacgrīvas attīstība (līdzīgi kā Ainažiem) ir bijusi saistīta ar ostas izveidi. 19.-20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemē ražoto preču (īpaši kokmateriālu) pārkraušanas un transporta mezglu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi. Šajā laikā visā PSRS mērogā ir pazīstama zivju pārstrādes rūpnīcas „Brīvais vilnis" ražotā produkcija, īpaši – šprotes. Salacgrīva ir viena no divām vietām Latvijā, kur nēģus joprojām zvejo ar seno metodi – taču palīdzību. |
||
|
Divu satekupju Mūsas un Mēmeles krastos top Latvijā iecienīts alus - Bauskas alus, kas ražots pēc klasiskās alus rūgšanas tehnoloģijas. Iespēja apmeklēt Bauskas alus darītavu un tuvāk iepazīties ar alus darītavas vēsturi, ieskatīties Bauskas alus un bezalkoholisko dzērienu tapšanas procesā, kā arī tiek piedāvāta iespēja nogaršot Bauskas alus ražotos dzērienus. |
||
|
Veidots Ancilus ezera (viena no Baltijas jūras attīstības stadijām) un tā noskalotā senkrasta, tā piekājē un apkārtnē esošo mitrāju, mežu un floras (t.sk. endēma augu suga) aizsardzībai.
|
||