| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Pirmo reizi dokumentos minēts 1582. gadā. Pitraga sēkļos guļ daudzi nogrimuši kuģi. 1826. g. Pitragā uzskaitītas vienpadsmit sētas un 190 iedzīvotāji. 19. gs. vidū te atvēra krogu. 1937. g. ciemā bija 12 vecsaimniecības un 38 zvejnieku saimniecības (g.k. jaunsaimniecības). Ciemā bija vairākas zivju apstrādes vietas - kūres. Pitragā dzīvoja izcilā lībiešu valodas teicēja Marija Šaltjāre (Bertholde, 1860 - 1930), kura dalījusies ar vairāk nekā 200 pasakām un teikām, vairāk par 90 dziesmām, rotaļām u.c. Pitraga baptistu lūgšanu nams uzcelts 1902. gadā. Pirmā pasaules karā tas izdega, 1925. g. – to atjaunoja, bet 20. gs. beigās remontēja. Pitraga centrā Krogu mājās saimnieks izveidojis 27 seno lībiešu krasta žogu paraugus un piedāvā zivju kūpināšanu un degustāciju. |
||
|
Lieguma lielāko daļu aizņem sekla un aizaugusi ūdenskrātuve, kurā ligzdo daudzas, t.sk. retas un aizsargājamas putnu sugas. Novērtēts, ka lieguma regulāri ligzdo 150 – 450 lielo ķīru pāri.
|
||
|
Atpūtas bāze "Lejasmalas" atrodas Lejas ezera krastā ar skaistu skatu uz salām. Piedāvā latgaļu ēdienus, kas gatavoti no pašu saimniecībā audzētiem produktiem. Latviešu virtuve: Buļbešnīki (arī ar burkāniem), mājas desas (vārītas, ceptas, asinsdesas), sekonkas (siltais ēdiens no cūkas orgāniem), zivju zupa, kūpināts zutis, pildītas līdakas, zivju kotletes, bērzu sulas, kandža. Īpašais ēdiens: Aulejas kļockas. |
||
|
Viesu nams atrodas Rusnes salā, Pakalnes upes krastā. Viesu nama saimnieki vāc augus, pēc tautas receptēm tos apstrādā un viesiem piedāvā dažādas tējas, uzlējumus un citus dzērienus, kam piemīt ārstnieciskā iedarbība, kas uzlabo garastāvokli un paaugstina tonusu. |
||
|
Mājas restorāns mājīgā, autentiskā lauku vidē, kur tiek pasniegti lauku ēdieni, uz galda celtas svaigas jūras veltes, kuras atceļojušas no Francijas, Spānijas vai Norvēģijas, kā arī vietējās, pašu saimnieku kūpinātas zivis. Ēdienkarte tiek radīta katru dienu no jauna, kas ikdienā ļauj piedāvāt svaigus produktus.
|
||
|
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
|
||
|
Pirts Muzejs ir privāts brīvdabas muzejs, kas dibināts 2008. gadā. Tas atrodas 40 km no Rīgas pie Murjāņu - Saulkrastu ceļa. Pirts Muzeja ekspozīcija sastāv no sešām vēsturiskām un vienas jaunuzceltas pirts. Tās visas darbojas, taču saimnieki īpaši iesaka izbaudīt melno pirti. |
||
|
Muižas komplekss sāka veidoties 15. gs. beigās, - 16. gs. sākumā. Ievērojamas izmaiņas norisinājās 19. gs., kad tā kļuva par grāfa Tiškeviča īpašumu. 1875. g. iekārtotais Ziemas dārzs ir lielākais Austrumeiropā. Kretingas muižas parks – viens no senākajiem Lietuvā 16. – 17.gs. muižas parkiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas ir jaukta stila parks, aptverot 23 ha laukumu. Kretingas muižas dienvidu daļā, bijušajā augļu dārza vietā atrodams Astronomiskais kalendārs ar Saules pulksteni, iekopts dzīvžogs, alejas, puķu dobes un akmeņdārzi ar rūpīgi iekoptām dāliju, peoniju, tulpju un rožu kolekcijām, gājēju taciņas, atpūtas laukumi. Atjaunotā muižas strūklaka kļuvusi īpaši pilsētas viesu iemīļota atpūtas vieta. |
||
|
Vizuāli iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes klints siena (līdz 24 m augsta). Aukstās ziemās šeit veidojas fantastiski leduskritumi. Pakri bāka. |
||
|
Upes tecējuma ziņā – straujš un vietām krāčains Gaujas posms starp Vidagu un Vecpalsas ieteku, kura (un kura pieteku) krastos vietām sastopami dolomīta atsegumi, no kuriem lielākie ir Randatu klintis. Liegums veidots g.k. dažādu mežu, pļavu un ar atsegumiem saistītu biotopu aizsardzībai. Arī no ainaviskā un ūdenstūrisma viedokļa – interesants Gaujas vidusteces posms. Izveidoti labiekārtojuma elementi Randatu klinšu apskatei u.c. Teritorija ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
|
||
|
Klusā lauku teritorijā un priežu jaunaudzes ielokā atrodas ģimenes uzņēmums ar videi draudzīgu saimniekošanas filozofiju - "LavenderVilla". Teritorijā ir izveidots lavandas lauks un lavandas labirints ar ~ 6000 lavandas stādiem. Saimniecības apmeklētājiem tiek piedāvāts iepazīties ar lavandas audzēšanu, ko izmanto dizaina priekšmetu, ēteriskās eļļas un tējas ražošanai. Papildus tiek piedāvāti naktsmītnes pakalpojumi lavandas un zāļu atpūtas namiņā, pasākumu organizēšana (joga līdzās lavandām, tematiskie pasākumi, kāzu ceremoniju vieta u.c.), pirtnieka pakalpojumi, fotografēšanās iespējas lavandas laukā un lavandas pārtikas produktu degustācijas. |
||
|
1671. g. celtā pils vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo skatu (klasicisma stils) ieguva 1820. - 1923. gadā. To ieskauj 19. gs. sākumā veidots parks ar rotondu un akmens tiltu. Tematiskas izstādes. |
||
|
Atrodas nelielās Dvietes centrā. Tās baltais stāvs ir redzams jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu šeit cēla 1775. g. vietējās muižas īpašnieka grāfa J. K. Višlinga vadībā. Pēcāk dievnamu nojauca un pārveda uz Zarinku kapiem. Mūsdienās redzamās Dvietes katoļu baznīcas (neobaroka stilā) ar diviem torņiem celtniecību 1864. g. īstenoja ar grāfa Kazimira Plātera - Zīberga dotā finansējuma palīdzību. Dievnamu sagrāva 1. pasaules kara laikā, tāpēc līdz tā atjaunošanai un iesvētīšanai 1929. g. kā lūgšanu telpu izmantoja Dvietes muižas magazīnas klēti (divslīpņu jums), kas atrodas Dvietes – Bebrenes ceļa malā un tagad ir atjaunota. 1940. g. apkārt baznīcai uzcēla mūra žogu ar kārniņu jumtu, bet 20. gs. 70. gados uzbūvēja draudzes māju. Dievnamā ir īpaši grezns sakrālā baroka interjers, ko uzskata par krāšņāko bijušajā Daugavpils rajonā.
|
||
|
Restorāns "Orizzonte" atrodas pašā jūras krastā ar divām terasēm un visaptverošu skatu uz Jūrmalu. Latviešu virtuve: Marinēta siļķe ar biezpienu, kartupeļu pankūkas, cepta Baltijas bute, jēra kumbrs, Latvijā ražoti sieri. |
||
|
Arī 18. novembra laukums. Tas sācis veidoties 18. gadsimtā kā tirgus laukums. Tā dominantes bija 1752. g. celtais rātsnams (nav saglabājies) un aptieka, kas šajā ēkā darbojas no 1810. g. līdz pat mūsdienām. 2010. gadā laukumā izveidota strūklaka, kam ir pilsētas ģerboņa forma. |
||
|
Jau no pašiem sākumiem augļu un ogu vīns ir bijis taisīts Tori Jõesuu Sidru un Vīnu saimniecībā. Cilvēki, kas veido šos vīnus izmanto vietējās, tur pat izaudzētās, izejvielas. Vecā ābele, kas aug turpat sētā, ir īpaša, jo tieši šīs ābeles zeltainie āboli dod sidram unikālu garšu. Ir iespējama tūre pa vīna dārzu. Saimniecība ir apbalvota ar EHE (Genuine and Interesting Estonia) kvalitātes zīmi. Saimniecībā iepazīstina ar laba sidra un vīna pagatavošanas noslēpumiem, ziemeļu vīnogu kultivēšanas īpatnībām, kā arī piedāvā ēdināšanu un organizē degustācijas. |
||
|
Zemnieku saimniecība "Indrāni" ir bioloģiska lauksaimniecība - ražotne. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo bioloģiski sertificētas želejas konfektes, turklāt ar interesantām garšām, kā, piemēram, rupjmaizes, sarkanā āboliņa, kumelīšu, liepziedu, alus u.c. Tāpat iespējams nobaudīt arī citus saimniecībā saražotus lauku labumus un našķus, piemēram, sīrupus, ievārījumus un tējas. Nakšņošanai tiek piedāvāta brīvdienu māja ar pirti un telšu vietas. Blakus mājai atrodas dīķis ar peldvietu un laipām. Iespēja makšķerēt un vizināties ar laivu. Netālu ir Amatas upe. Saimnieki uzņem tūristu grupas ekskursijām, tāpat apskatāma senlietu kolekcija. |
||
|
Opekalns (arī Apukalns, Opekols) ir paugurs Alūksnes augstienē, 235 metrus virs jūras līmeņa, Veclaicenes pauguraines viena no augstākajām virsotnēm. Tā virsotnē uzcelta Opekalna luterāņu baznīca (1774—1779), kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa novietotais dievnams Latvijā. Opekalna ciemā dzimis leģendārais Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis. |
||
|
Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes. |
||
|
Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 120 000 priekšmetu, bet muzeja zālēs priekšmetu valodā izstādīta Liepājas un Dienvidkurzemes vēsture – sākot ar akmens laikmetu līdz pat 19. gadsimtam. Apmeklētājiem pieejama arī koktēlnieka Miķeļa Pankoka (1894-1983) dzīvei un daiļradei veltīta ekspozīcija. Muzejā atrodas vairākas izstāžu zāles, kurās periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes. |
||