Atpūta laukos
2981-3000 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
N/A

Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols.
N/A

Latvijas Ķiploks atrodas Līvu ciemata Muciņās pie Cēsīm.  Audzē ziemas ķiplokus – “Kente” un “Porcelāns”, ražo gardus, veselīgus produktus no ķiploka. Ķiploki tiek audzēti ar rūpēm, mīlestību un atbildību, ikviens produkts veidots ar augstu kvalitātes izjūtu.

Ciemiņi tiek laipni gaidīti, lai iepazītu saimnieku stāstu, izgaršotu īstu Latvijā augušu ķiploku garšu buķeti, kā arī lai izzinātu ķiploku audzēšanas smalkumus. Iespēja baudīt ķiploku visdažādākajās tā izpausmēs – marinētu, kaltētu, tējā, brandavīnā, alū, medū, kompetē vai šokolādē.

ĶIPLOKS - VISU GARŠU KARALIS!
N/A

Naujasodžo ciemā izveidotais Alantas muižas komplekss: neoklasicisma stila muižas ēkas, 19.gs. parks (gobas, liepas, bērzi, ozoli, ievas), palīgēkas. Itāļu villu atgādinošā, neoromantisma stilā izveidotā muižas parkā iekoptas koku alejas, izrakti trīs dažādu formu dīķi. Koki sastādīti tā, lai augšanas procesā to stumbri savienotos un izveidotu varenu pušķi. Bez vietējiem kokiem netrūkst arī eksotisku augu. Uz parka robežas uzceltas ažūra lapenes, pāris metru augsts balts obelisks, tuvāk muižai – Venēras un Jupitera skulptūras no balta marmora.
N/A

Pļaviņu un Stukmaņu apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gs. Poļu-zviedru kara laikā (1600.-1629. g.) pie Aiviekstes ietekas Daugavā bija izvietojusies zviedru kara nometne, no kuras saglabājušies nocietinājumi - skanstis. Tās ir vienas no iespaidīgākajiem šāda veida militārajiem veidojumiem Latvijā. Pļaviņas kā lielāka apdzīvota vieta sāka veidoties 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā pēc dzelzceļa izbūves. Šodien Pļaviņas vairāk pazīstamas kā dolomīta šķembu ražotnes un pavasara plūdu vieta.
N/A

Dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas ziemeļrietumu daļā, ir populāra ogrēniešu atpūtas, pastaigu, bet ziemā – distanču slēpošanas vieta. Parka lielāko daļu aizņem ar skujkoku mežiem apaugusi osu grēda (ledāja radīts veidojums – gara, salīdzinoši šaura pauguru virkne ar stāvām nogāzēm), kas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vieta. Viens no osu grēdas izteiktākiem pauguriem ir Jaunogres pilskalns - ar slēpēm un ragaviņām iecienīta nobraucienu vieta.
N/A

Rietavas parks bijis lielākais ainaviskais parks Lietuvā. Tas izveidots 1848. – 1855. gados dabiski izretinātjā mežā, rekonstruēts – 1904. – 1905. gadā.  Parks ir jaukti plānots. Lielā parka augu valsti veido vietējie krūmi un koki, tajā pašā laikā te aug arī vairāki citzemju augi. No tiem laikiem saglabājušās dažas koku alejas, žoga fragmenti, Baltie un Sarkanie vārti, sarga būdiņa. Parkā ir sarežģīta ūdens krātuvju sistēma – daži dīķi, Jūras upes līkums, vecupes apjosta sala.
N/A
12 dienas

Šis maršruts iekļauj dažas no visautentiskajām pieredzēm, ko var iegūt ceļojot cauri zilo ezeru apgabaliem gar Latvijas un Lietuvas austrumu pusi. Šis ir reģions, kur nav redzamas tūristu masas, un cilvēki šeit ir labsirdīgi un viesmīlīgi, šeit ir tradicionāli ciemi, daudz reliģisko objektu, kā arī lauku mantojuma saimniecības.
Maršruts iet cauri Rāznas Nacionālajam parkam, kas atrodas pie ainaviskā Rāznas ezera, tradicionālām lauku sētām un senām pilīm. Šeit var redzēt Aglonas baziliku, svētceļinieku galamērķi, kā arī ir vērts apmeklēt Aglonas Maizes muzeju. Tālāk tūre iet cauri Daugavpilij, kur atrodas iespaidīgais 19. gs. cietoksnis, kur ir Marka Rotko mākslas centrs. Pa ceļam ir arī podnieku darbnīcas, kur izgatavo tradicionālu keramiku.
Jūs uzzināsiet vairāk par zirgu un govju audzēšanu, kā arī par to, kā tiek taisīts tradicionālais siers un zāļu tējas.
Tūre tālāk iet cauri Aukštaitijas Nacionālajam parkam gar pašu Lietuvas robežu cauri entogrāfiskiem ciemiem, koka baznīcām un garām daudziem ezeriem. Vērts apmeklēt Biškopības muzeju Stripeikiai un brīvdabas mākslas muzeju, kā arī Eiropas centru.
Un, protams, varēsiet nogaršot vietējo Latgales alu un tradicionālo ēdienu – cepelīnu – Lietuvā.
N/A

Skaita (> 80, pēc citiem avotiem ~ 250) un vizuālā ziņā vieni no lielākajiem un izteiksmīgākajiem Igaunijas senkapiem. Tie ir lieli akmens apļi, kuru vidū atrodas viens vai vairāki no akmeņiem veidoti „zārki”, kuros guldīja nelaiķi. Senkapi aptver laika posmu no dzelzs līdz bronzas laikmetam. To apskates nolūkā ir izveidota marķēta taka. Vilka pauguri ir uzskatāmi par izcilu piemēru, kādā veidā senkapus var izmantot par vēstures izziņas objektu.
N/A
Lokveida takas sākums meklējams pie Krimuldas baznīcas - vecākās Latvijā. Tā vienā virzienā ved gar Runtiņupītes (Runtiņš) krastiem līdz ietekai Gaujā. Apskatāma Mācītājmāja, Kubeseles pilskalns, lībiešu virsaiša Kaupo piemiņas vieta, Kubeseles ala, Saulstaru iezis, Lielais akmens, seni enkurkluči, senkapi, savdabīgs labirints u.c.
N/A

Lilijas un Alfrēda Štelmaheru radītais dārzs Bērzes upes krastā tiek dēvēts gan par akmens pasaku, gan brīnumdārzu. Tas daudzkārt godalgots daiļdārzu konkursos. Akmeņu kolekcija ir veidota vairāku desmitu gadu laikā. Dārzā ir ievietoti dažādu formu un lieluma akmeņi, dzirnakmeņi, verstu stabi un pagastu robežstabi. Akmeņu kolekcionēšana ir bijusi Alfrēda Štelmahera vaļasprieks. Akmeņu ekspozīciju papildina dekoratīvie stādījumi un augu kompozīcijas, par kurām rūpējas dārza saimniece. Akmens dārzs ir zaļa un mājīga vide ikvienam dārza apmeklētājam.
N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.
N/A
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu – Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums 6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
N/A

Atrodas ziemeļrietumos (jūras virzienā) no Pitraga baptistu baznīcas. Kurgati ir zvejnieka un zemkopja saimniecība, kas celta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ienesot lībiešu apdzīvotajā piekrastē jaunus būvelementus – nošķeltu jumta galu, kas nebija raksturīgs lībiešu ciemu ēkām.
N/A

Kale ir tradicionālais koka traleris ar buru, kas sava graciozā izskata dēļ jau 20. gadsimta sākumā Vircezerā (Võrtsjäre) tika izmantots izpriecas braucieniem. Slaidajam buriniekam ir divas trīsstūrveida buras. 2005. gadā ar Võrtsjärve SA atbalstu tika uzbūvēts burinieks "Paula", bet 2009. gadā – "Liisu". Brauciens ar šiem buriniekiem ir īsts pārdzīvojums tradicionālā garā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma uz burinieka piedāvājam nogaršot siltu zivju zupu un svaigi kūpinātas zivis.
N/A

Meklējams Džūkstes centrā. 1990. g. uzstādīto pieminekli pēc gada uzspridzināja. Tagadējais veidots no uzspridzinātā atliekām. Veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latvieša leģiona 19. divīzijas kareivjiem.  
N/A

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.
N/A

Katra mēneša otrā sestdienā Balvos pulcējas zemnieki, mājražotāji un amatnieki, lai piedāvātu savu saražoto produkciju. Šeit ikviens atradīs kādu garšīgu vai noderīgu lietu.
N/A

Kā lielāka apdzīvota vieta Saulkrasti sāka veidoties 19. gs. beigās, kad mazie zvejniekciemi - Neibāde, Pēterupe un Katrīnbāde - kļuva par Rīgas iedzīvotāju populāru atpūtas un peldvietu. Tas strauji sekmēja vasarnīcu būvniecību. Kūrorta attīstību veicināja arī 1905. g. atklātā kuģu satiksme starp Rīgu un Saulkrastiem. Tika būvētas jaunas kūrmājas, restorāni un attīstīta cita ar kūrortu saistītā infrastruktūra. Vasaras laikā apmeklētājus izklaidēja dažādi pasākumi, balles un koncerti ar Rīgas orķestru piedalīšanos. Nākamais kūrorta attīstības veicinātājs bija 20. gs. 30. gados uzbūvētais autoceļš un dzelzceļa līnija starp Rīgu un Saulkrastiem. Padomju laiki iezīmējās ar atpūtas namiem, sanatorijām un jauniem vasaras namiņiem. Saulkrasti iegūst pilsētas statusu. Mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Saulrieta taku un Balto kāpu, unikālo Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem.
N/A

Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces.