Brīvdabas estrāde atrodas ainaviski skaistā vietā - Ziedulejā. Vasarā te notiek kultūras pasākumi – koncerti, teātra izrādes, balles, Jāņu ielīgošana u.c. Starptautiskais burdona festivāls ik pēc četriem gadiem (nākamais notiks 2020. gadā) te pulcē burdona dziedātājus no daudzām pasaules valstīm. 

Kaut arī no 104 ciema mājām 1. pasaules karā nopostīja 97, 20. gs. trīsdesmito gadu beigās Lapmežciems ātri „atkopās", un tajā darbojies viens no Latvijas piekrastes spēcīgākajiem zvejnieku kooperatīviem. Padomju laikā te izveidoja vienu no lielākajiem zvejniecības kolhoziem – „Selga", kura korpusi ir redzami pie Siliņupes ietekas. Šodien Lapmežciems ir iecienīts vasarnīcu rajons, atpūtas un peldvieta. Kā interesants zvejniecības vēstures piemineklis ir apskatāms Lapmežciema sedums - kādreizējā zvejas laivu piestātne, kur zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja inventāru. Starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu 3. – 2. g.t. pr. Kr. atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts piemiņas akmens. Šī ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Daļa no atradumiem ir apskatāma Lapmežciema muzejā, kur izveidota novadpētnieciska ekspozīcija un savākti materiāli par somu jēgeru cīņām Klapkalnciema apkārtnē.

Arī 18. novembra laukums. Tas sācis veidoties 18. gadsimtā kā tirgus laukums. Tā dominantes bija 1752. g. celtais rātsnams (nav saglabājies) un aptieka, kas šajā ēkā darbojas no 1810. g. līdz pat mūsdienām. 2010. gadā laukumā izveidota strūklaka, kam ir pilsētas ģerboņa forma.

Elkas kalna saimniecība atrodas ainaviskā Elkas kalna virsotnē. Saimniecībā tiek audzētas zāļu tējas, izgatavoti ziedūdeņi no Elkas kalna pļavās ievāktiem un dārzā audzētiem augiem, tecinātas bērzu sulas, kuras saldētas glabājas līdz pat vasarai, gatavoti ievārījumi un citi veselīgi gardumi. Amatas pagasta stāstnieku pavadībā iespēja doties ekskursijā-pārgājienā uz Gaujas sākumu Elkas kalnā vai augu ekspedīcijā, kuras laikā saimniece iepazīstina apmeklētājus ar dažādām zāļu tējām, palīdz sagatavot savu īpašo tēju maisījumu vai ziepes. Degustācijai - zāļu tēja, bērz sula, ievārījumi, pašu gatavotu ķirbju miltu izstrādājumi. Piedāvājumā no Elkas kalna saimniecībā audzētiem dārzeņiem, dīķī nomakšķerētām zivīm vai gaļas gatavotas maltītes, kuras pagatavojamas arī ārā uz dzīvas uguns. Iespēja nakšņot teltī. Pieejama terase nelielām svinībām.

This part of the Forest Trail passes through the historical centre of Valmiera. In Valmiera you can visit St. Simon’s Church, the Ruins of the Livonian Order Castle and Valmiera Museum. We also suggest walking the barefoot trail in “Sajūtu Parks” (Park of Senses). After sightseeing in Valmiera, the Forest Trail goes through Atpūtas (Recreation) park, the beautiful pine forest and Baiļi winter ski centre. Further on you will walk along the River Abuls Trail, curving along the banks of the river until reaching the Brenguļi brewery built in an old Hydroelectric power plant. You can enjoy unfiltered and unpasteurised beer here. Further down you will enter unpopulated forest areas and the Northern Gauja protected landscape area.

The forests in Northern Gauja (“Ziemeļgauja”) are very diverse. There are old or natural boreal (northern) forests and marsh forests, oak forests, alluvial forests (formed on river sediments which periodically flood) and mixed oak, wych elm and ash forests along the river. The tour will end in Strenči Town.

Karošu darbnīcā top noderīgas lietas – koka karotes, virtuves dēlīši, sviesta naži, pannas lāpstiņas u.c. Interesenti no speciālas sagataves var izveidot savu koka karoti, kā arī apskatīt jau gatavas karotes no vairāk nekā 17 Latvijā augošām koku sugām. Vasarās piedāvā „Pankūku ekskursijas” ar gardiem ievārījumiem. Karošu un mājas vīnu iegāde.

Atrodas ceļa malā starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu. „Jāņaskolā” muzejs atvērts 1969. gadā. Tā ekspozīcija ataino divu ievērojamu Latvijas cilvēku – Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) dzīves gājumu un ar to saistītos notikumus. Muzejā piedāvā E. Dārziņa mūzikas skanējuma noklausīšanos, ekskursijas individuāliem apmeklētājiem un grupām, kā arī tematiskus un muzikālus sarīkojumus.

Cecīļu dabas taka ir kājāmgājēju tūrisma maršruts, kurā ir iespēja iepazīt Amatas novada dabas objektus gar Kumadas upes, Dančupītes un Amatas upes krastu. Takas sākuma punkts ir Amatas novada Ieriķos, 1 km no kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas, Cecīļu dabas takas apmeklētāju centra, blakus autoservisam. Apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt cilvēka nepārveidotu dabas ainavu – Dančupītes kanjonu, minatūru ūdenskritumu, no Kumadas upes labā krasta aplūkot iespaidīgo Cecīļu iezi un citus objektus. Taka ir marķēta.
Takas garums ir 2 km, bet vasaras sezonā to ir iespēja pagarināt, dodoties uz Dzilnas iezi, sekojot norādēm.  Taku iespējams apmeklēt jebkurā gadalaikā. Sezonas tumšajā periodā Cecīļu iezis un Dančupīte, sestdienās un pēc iepriekšējas  pieteikšanās, ir izgaismota.

Viena no retajām vietām pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci, kas ir pāri upei uzcelta laipa ar murdiem. Uz Salacas ir trīs tači. Vietējā zvejnieka pavadībā var iepazīt zvejas procesu, nobaudīt un iegādāties uz vietas ceptus nēģus.