Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kājāmgājējiem un putnu vērotājiem domāta taka, kas izveidota ļoti interesantā Rīgas līča krastā pie Kaltenes, kur vērojami mazi līcīši un zemesragi, akmeņaina vai aizaugusi piekraste. Takas galā atrodas putnu vērošanas tornis, jo pavasara un rudens migrāciju laikā Kaltenes apkārtnē novērojama liela zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu daudzveidība.
|
||
Iespēja iepazīties ar mājas vīna gatavošanas procesu, un kopā ar Krimuldas muižas vīndari izzināt mājas vīna gatavošanas noslēpumus un degustēt vīnu, kas pagatavots no dažādām ogām. Vīna īstā garša vislabāk atklājas, klausoties stāstus par muižas dzīvi! |
||
Kafejnīca "Ceļavējš" atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā pusē, apvedceļa (A6) malā. Kafejnīcā var ieturēt brokastis, pusdienas un vakariņas. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, mājas kotletes, plānās pankūkas. |
||
Kafejnīca "Jautrais Ods" atrodas Vidzemes šosejas (A2) 125. km. Latviešu virtuve: Mencu aknu salāti, aukstā zupa, frikadeļu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, mannā putra, zemnieka brokastis, cepta zandarta fileja, plānās un kartupeļu pankūkas, rudzu maizes kārtojums, biezpiena deserts ar zemeņu mērci. Īpašais ēdiens: „Cūkgaļas karbonāde Jautrā oda gaumē”. |
||
Krodziņš atrodas ainaviskā vietā – Abavas senlejā starp Kandavu un Sabili. Izvietots vēsturiskā ēkā, kas būvēta 17. gs. un kur atradusies pārceltuve pār Abavu. Ēkā ir viens no lielākajiem Baltijas manteļskursteņiem. Blakus ūdenstūristu apmetne. Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, frikadeļu zupa, skābeņu zupa, skābu kāpostu zupa, vistu akniņas, mājas kotlete, žāvētas cūkas ribiņas, cepta cūkgaļa, grilēta cūkgaļa, kartupeļu pankūkas ar krējumu, plānās pankūkas, dabīgās tējas. Īpašais ēdiens: Virtieņi pildīti ar kūpinātu gaļu, biezpienu un sīpoliem. |
||
Neskartu mežu cienītāji var doties izpētīt Plakanciema puses mežu takas. Braucot no Plakanciema pasta nodaļas Mellupu virzienā pa autoceļu V7, pēc aptuveni 1 km jānogriežas ceļā pa labi. Tālāk jādodas uz priekšu vēl 1,2 km. Maršruta sākums - iepretī mājām “Putriņas” ceļa kreisajā pusē, kur sākas meža ceļš. Sākumā maršruts ved pa taisnu meža ceļu. Pēc 500 m nonākam pie ūdenskrātuves (karjera). Šeit ir iespēja doties vai nu gar vienu ūdenskrātuves krastu, vai gar otru. Abās pusēs var aiziet aptuveni līdz ūdenskrātuves pusei un tad griezties atpakaļ. Krastā augošos kokus iecienījuši bebri. Ūdenī peldas pīles, meža ceļa malā vairāki skudrupūžņi, no sakritušo pērno lapu apakšas lien ārā zaķskābenes. |
||
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.
|
||
Lielstraupes pils ir vienīgā Latvijā saglabājusies celtne, kur vienā ēkā ir apvienota viduslaiku pils un baznīca. Pils celtniecību uzsāka 1263. g. Apbūve ļoti cieta 17. un 18. gs. laikā, kā arī 1905. g. nemieru laikā. Ēku kompleksu atjaunoja 1909. g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Lielstraupes baznīcā atrodas vairāki mākslas pieminekļi - 17. gs. ērģeļu luktu un 18. gs. kanceles gleznojumi. 1944. g. dienamā uzstādīja mākslinieka S. Vidberga vitrāžas "Golgāta" un "Kristu dzimšana". Savukārt, pils tornī redzams vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, bet uz baznīcas sienas - saules pulkstenis. Pils parkā ir jāaplūko 1744. g. no koka būvēto zvanu torni. 1938. g. baznīcā atklāta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem. No 1963. g. pilī darbojas narkoloģiskā slimnīca. Baznīca ir apskatāma dievkalpojumu laikā, bet pārējais ēku komplekss – no ārpuses. |
||
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
|
||
Jūrkalnes bibliotēkas otrajā stāvā ir izvietoti Jūrkalnes un suitu tradicionālie vēstures priekšmeti un vairākas stelles, kur vietējie cilvēki organizē radošās darbnīcās. Interesenti, iepriekš piesakoties, var noklausīties gida stāstījumu par suitu kultūru un tradīcijām, kā arī noskatīties filmu. |
||
Krievkalnu augstākajā punktā (149 m v.j.l.) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras paveras iespaidīgs skats austrumu virzienā.
|
||
Taka iepazīstina ar Rīgas teritorijā esošo dabas lieguma zonu, kas veidota jūras piekrastes biotopu (meži, pļavas, niedrāji, kāpas) un Daugavgrīvas pļavās dzīvojošo putnu aizsardzībai. Daugavgrīva labi pārskatāma no putnu vērošanas torņa, kas pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. |
||
Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums - Kaltenes kalvas, jeb Valna kalvas. Akmens krāvumu 2 - 3 km attālumā no jūras, mežā, izcelsme saistīta ar Baltijas ledus ezera krasta veidojumiem. Velna kalva ir lielākā no kalvām. Savulaik Velna kalva bijis skaists akmeņu krāvums, tik milzīgs, ka „sniedzies līdz koku galotnēm”. Agrākajās kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums vjl. - 20 m. Tajā bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970 – jos gados ceļu būvei iegūstot šķembas. Līdz mūsdienām palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Zinātnieki izsaka arī domu, ka kalvas senatnē varēja būt svētvietas, jo par tām saglabājušās daudz teikas un nostāsti. Kalvu apskates nolūkā ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu. (Avots: Rojas TIC) |
||
Atrodas rietumos no Kuldīgas pilsētas centra, netālu no Kuldīgas apvedceļa. Lēnās apkalpošanas krodziņš, kur ēdienu gatavo uz dzīvas (alkšņu malka) uguns klientu klātbūtnē pēc slow food principa. Firmas ēdieni - kamīnā, uz dzīvas uguns gatavoti ēdieni. Viens no senākajiem Kuldīgas ēdināšanas uzņēmumiem. |
||
Jauka atpūta lauku mājā, kura atrodas 2 km no Aizkraukles pilsētas un 1,5 km no Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Atpūtas komplekss ir piemērots atpūtai divatā vai draugu pulkā, līdz 25 cilvēku kompānijai. Brīvdienu mājā nakšņošanai ir paredzētas trīs atsevišķas istabiņas, kurās ir divvietīgās gultas. Var izmitināt līdz 16 cilvēkiem, uzklājot papildvietas. Atsevišķā ēkā ir viesību zāle ar pirti un kublu. Ir arī melnā pirts. Teritorijā ir telšu un treileru vietas. Aktīvai atpūtai ir velosipēdu noma, nūjošana, zirgu izjādes, zirglietu muzejs un mini zoodārzs. |
||
Viengadīgo krāšņumaugu, ēdamaugu dēstu audzēšana. Dažādu krāsu un formu tomātu audzēšana segtajās platībās. Ar 2021. gadu tomātu pārstrāde - sulas un pulvera ražošana. |
||
Rāznas ezera austrumu, dienvidu un rietumu krastu ieskauj ceļi, no kuriem daudzviet paveras plaši, ainaviski un neparasti skatu punkti uz otru Latvijas lielāko ezeru. Īpaši ainavisks ir Rēzeknes – Ezernieku ceļa posms starp Foļvarkovu un Vilkakrogu.
|
||
Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas. |
||
Stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepjoties > 30 km garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir apskatāmas Strantes – Ulmales posmā, taču arī Jūrkalnes apkārtnē (labiekārtotas pieejas vietas, kāpnes, autostāvlaukumi) redzamie skati (līdz 16 m augsti) ir gana iespaidīgi! Stāvkrastu ieteicams baudīt (skatīt, fotografēt) pēc spēcīgām vētrām, jo vasaras otrajā pusē tā atsegumi (g.k. no smilts, māls) ir mazāk izteiksmīgi noslīdeņu un apauguma dēļ. Jūrkalnes iepriekšējais nosaukums Fēliksberga nozīmē Laimīgais kalns. Patreizējo nosaukumu tā ieguva 1925. gadā. |
||
Skaistākie skati, kas paveras uz šejienes kultūrvēsturiskajām vērtībām (Āraišu ezerpils, luterāņu baznīca, mācītājmuiža, viduslaiku pils drupas – visi objekti - kultūrvēsturiskie pieminekļi) un Vidzemes augstienes pauguriem meklējami Āraišu vējdzirnavu un Drabešu – Āraišu ceļa tuvākajā apkārtnē.
|