Suitu mantojuma krātuvē piedāvā apskatīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju, saņemt skaidrojumu par tautas tērpu un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus un konsultācijas. Biedrība piedāvā omulīgu tikšanās vietu un mūsdienīgi aprīkotu telpu semināriem, dažāda veida apmācībām.

Kepu bāka ir Baltijas jūras vecākā (pasaulē - trešā vecākā) bāka, kas darbojas joprojām. Tā atrodas uz rietumigaunijas augstākās virsotnes – Torņakalna (Tornimägi) (68 m). Bākā tiek organizētas izstādes, tās pakājē ir atvērta kafejnīca.

Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela.

Uzpludinātās Zveņģupītes kreisajā krastā – neliela meža pudura malā (170 m no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6)) atrodas 1991. g. atklātais (autors: Juris Zihmanis) akmens – piemiņas vieta 17. gs. Lielvārdes meitenei Katrīnai, kura kā ragana sadedzināta sārtā.

Pļaviņu un Stukmaņu apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gs. Poļu-zviedru kara laikā (1600.-1629. g.) pie Aiviekstes ietekas Daugavā bija izvietojusies zviedru kara nometne, no kuras saglabājušies nocietinājumi - skanstis. Tās ir vienas no iespaidīgākajiem šāda veida militārajiem veidojumiem Latvijā. Pļaviņas kā lielāka apdzīvota vieta sāka veidoties 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā pēc dzelzceļa izbūves. Šodien Pļaviņas vairāk pazīstamas kā dolomīta šķembu ražotnes un pavasara plūdu vieta.

Sena sēta pie upes, kur jau kopš 1851. gada darbojas ūdens dzirnavas. Skaista ainava - blīvs mežs, milzīgs dīķis un upe. Viensētā ir tradicionālš lietuviešu pirts, kur izbaudāmi autentiski pirts rituāli profesionāla pirtnieka pavadībā. Vieta, kur sarīkot ģimenes svinības vai korporatīvo pasākumu - semināru vai banketu.  Zālē var tikt uzņemti līdz 40 cilvēki. Piedāvā nakšņošanu 10 istabās. Aktīvās atpūtas piekritēji var doties pārgājienos ar kanoe, zvejot līdakas, izbraukt ar velosipēdu pa Varniu reģionālo parku, apmeklējot senās baznīcas, pilskalnus un muzejus. Ir iespēja palikt arī teltī. Ekskursija pa 19. gs. dzirnavām ar stāstījumu par tā laika graudu malšanas procesu.

Atrodas 4,5 km ziemeļos no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6), klajā laukā (ap 3 m augsts, ainavisks). Viens no izcilākajiem Latvijas muldakmeņiem, tādēļ ir vērts izmest kādu loku. Akmens augšdaļā ir iekalts gandrīz 2 m garš un ~ 20 cm dziļš muldveida iedobums. Atrodamas ziņas, ka vēl 19. gs. vidū pie akmens ir ziedots ēdiens, monētas u.c. priekšmeti. Pie tā dedzināti ugunskuri un svinēti svētki. Teikas vēsta, ka velns muldā lējis ūdeni un gribējis mīcīt mīklu, kā arī parāvis zem akmens tuvējo māju saimnieku.

Vienu kilometru garā lokveida taka, kas ved pa lielāku nacionālā parka meža masīvu, uzskatāmi attēlo Žemaitijas augstienes un tuvākās apkārtnes reljefa veidošanās vēsturi. No takas augstākā punkta – Mikitai kalna, kas ir sens pagānu upurkalns, paveras (ainaviska stiga) tālākas apkārtnes skats. Kā takas interesantākie apskates objekti ir jāmin teikām apvītais akmens ar Velna pēdu un ar akmeņiem izliktas akas paliekas.

Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu.