Naturlehrpfad

The first barefoot trail created in the Baltic States in the recreation complex "Valguma pasaule", which is located on the forested shores of Lake Valguma. When walking on the path, the feet "massage" sand, wood chips, clay, peat, gravel, cones and various other materials.

Interesanta dabas izziņas taka, kurā izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par dažādiem pļavu biotopiem – sausām, palieņu un parkveida ozolu pļavām un tās iemītniekiem. Pļavas nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi.

Taka izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, tā ir 3.6 km gara vienā virzienā. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem.

1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.

Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili.

Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, pārgājienu pa maršrutu iespējams apvienot ar Sedas pilsētas apskati, kas ir unikāls 20.gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs -  kūdras purva strādnieku pilsēta. Maršrutam ir divi apļi - Jērcēnu aplis - 5,5 km un Sedas aplis - 4,2 km. Tajos apakatāms izstrādātais kūdras purvs, šaursliežu dzelzceļš, ritošais sastāvs, divi skatu toņi. Rudenī un pavasarī - putnu migrācijas lāikā -  interesanta vieta putnu vērošanai.

GPS koordinātes: Jērcēnu puses aplim: 57.7055987, 25.7001324; Sedas puses aplim: 57.6699587, 25.7514815.

Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem.

Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Taka iepazīstina ar vienīgo krūmu čužas savvaļas augšanas vietu Latvijā.

Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā.

Taka iepazīstina ar Rīgas teritorijā esošo dabas lieguma zonu, kas veidota jūras piekrastes biotopu (meži, pļavas, niedrāji, kāpas) un Daugavgrīvas pļavās dzīvojošo putnu aizsardzībai. Daugavgrīva labi pārskatāma no putnu vērošanas torņa, kas pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.

Pie Gārsenes pils atrodas bijušais muižas parks 4ha platībā un pie tā sākas arī Gārsenes dabas takas. Dabas takas vēsturiski tika veidotas vienlaicīgi ar pils kompleksa būvniecību un ieeja takās atrodama pie mākslīgi veidotā, ar bruģa pamatni izliktā barona peldēšanās dīķa. Takas sākumā saglabājusies ošu aleja, ko savulaik stādījis barona dārznieks, savukārt taku vidusposmā apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt uz Barona krēsla - akmens ar cilvēku veidotu sēdvietu tajā. Kopumā Gārsenes mežā vijas dažāda garuma labiekārtotas pastaigu un izziņas takas - Kultūrvēsturiskā taka, Zaļā taka, Baronu pastaigu taka, Staburaga taka,  ar ierīkotām atpūtas un ugunskuru vietām.  Takās apskatāmi vairāk kā 40 unikāli dabas objekti, gan dižakmeņi, gan dižkoki, kā arī un pagasta ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi. No 2016.gada maija Dabas takās ietilpst arī „Krēslas stundas taka”, kas īpaši patiks zinātkāriem mazajiem ceļotājiem. Taka stāsta par Rūķu dzīvi mežā un tās veidošanas pamatā ir stāsti no „Lielās Rūķu enciklopēdijas”.

природная тропа. Валообразные дюны - кангары и заболоченные впадины между ними – виги, которые видны с тропы, были тесно связаны с повседневной жизнью ливов, и у каждого из них есть собственное ливское название. Тропа протяженностью 3,5 км знакомит с уникальным для Европы ландшафтом кангаров-виг, который образовался около 6000 лет назад при отступлении моря.

Познавательная тропа длиной 1,2 км знакомит с многовековыми, занесенными песком соснами. У тропы – в конце бывшего «тира» (полигон Советской Армии) - построена смотровая башня.

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.

Taka atrodas Riekstusalas pussalā, netālu no putnu vērošanas torņa. Uz peldošiem pontoniem celtā laipa iepazīstina ar Kaņiera ezeru „tuvplānā”. Var iepazīt niedrājus, to putnus, labi redzamo ezera gultni ar zivju mazuļiem un kalcifilām augu sabiedrībām. Laipa aizved līdz salai, uz kuras aug kadiķi.

Teiču dabas rezervāts – neskarta teritorija, purvi un putni. Tā ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām migrācijām. Šeit vienkopus iespējams ieraudzīt līdz 1500 dzērvju, un līdz 8000 zosu. Purvā sev piemērotu vietu saviem riestiem atraduši arī rubeņi, tādēļ, ja agrā pavasarī esi netālu, noteikti ieklausies, varbūt sadzirdēsi šo majestātisko putnu rubināšanu.
Iepazīt šo unikālo dabas nostūri iespējams kopā ar gidu, dodoties ekskursijā pa Sildu taku, kas 2013. gadā piedzīvojusi renovāciju. Veicot aptuveni 3 km garu maršrutu pa labiekārtotām koka laipām, pavērsies brīnišķīgas neskarta purva ainavas. Iepazīsiet dažādus purva tipus (augstie sūnu, pārejas u zāļu), varēsiet vērot akačus un lāmas no purva laipu drošā pamata kā arī vērties divu purva ezeru - Sildu un Dzērvītes - zilajās acīs.

Takas apmeklējams iespējams tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.

Dabas parkā izveidota Baltijā vienīgā Bišu taka, kurā apmeklētājs var iejusties bites ‘’lomā’’. Zinātkārie var ieģērbties bitenieka tērpā un novērot bišu dzīvi stropā vai kāpt kokā ar seno dravnieka ierīci – dzeini. Ekskursija, Bišu, Putnu, Meža, Sporta un Augu takas.

Informatīvi bagāta un interesanta dabas izziņas taka, kas ved pa Gaujas tuvumā esošajiem krasta biotopiem – boreāliem mežiem, nogāžu mežiem, gar vecupi, jauktiem lapu koku un platlapju mežiem, kā arī parkveida ozolu pļavām. Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū esošie meži ir vieni no sugām daudzveidīgākajiem Latvijā. Taka ir marķēta, izveidotas skatu platformas, izvietoti informatīvie stendi.

Kopējais takas garums: 2,2 km

Takas sākums atrodas Vidagā, vietā, kur uz Vizlas celts vēsturiskais akmens arkas tilts. 1,2 km garā taka bez marķējuma ved gar pašu upes krastu līdz pat ietekai Gaujā. Redzami skaisti dolomīta atsegumi, nelieli krāčveidīgi ūdenskritumi un iespaidīgais Žākļu dižakmens.

This territory was established to protect the rare tree specie in Latvia - common hornbeam, which covers approximately 4% of the territory, but the most visually interesting part of the area is the Tīrspurvs swamp, also known as the Dunika heath. This is where the visitor will find Latvia’s longest and most impressive swamp footpaths, which crosses the area from the North to the South. Visitors will be fascinated by the unique landscape of the central part of the swamp, where in some places there are not even small swamp pine trees. Various habitats will be found – small swamp lakes, mineral islands, marsh pools, etc., and that is to say nothing of all the birds in the area.

1,2 km garā taka atrodas netālu no vietas, kur Gauju šķērso Vidzemes šoseja (A 2). Izejot taku, var iepazīt vienu no Latvijas augstākajiem dolomītiežu atsegumiem – Randātu klintis, kas paceļas 25 m virs Gaujas. Taka ir apļaveida un tās apskatei nepieciešamas ~ 45 minūtes.

Gleznainajos Viesatas upes krastos variet iziet dabas takas un sarīkot pikniku dabā. Izstaigājot dabas taku būs iespēja apskatīt upes stāvkrastus, 200 gadu vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, Spuņņakmeni un daudzus citus objektus. Ja būsiet īpaši vērīgi, varēsiet ieraudzīt arī dažādu sugu putnus par kuriem informāciju varēsiet atrast takā izvietotajos stendos. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 km, un to iespējams iziet 3 dažādos variantos. Taka ir marķēta un izstaigājama arī bez pavadoņa palīdzības. Lai izstaigātu visus upes līkumus, būs nepieciešamas 3 - 4 stundas.

Nītaures vēstures takā var apskatīt un iepazīt dažādus vēsturiskus objektus no 13.gadsimta līdz mūsdienām - seno pilskalnu, vācu ordeņa pilsdrupas, luterāņu un pareizticīgo baznīcas, soda vietu un muižas seno apbūvi.

Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi. 

Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai.

Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā.

Nepilnus 3 km garā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Viens no takas iespaidīgākajiem objektiem ir Buses jeb Matkules pilskalns. Apskatāmi citi objekti – Baznīckalns, Bedrīšakmens, Ķauķa kalns ar avotiņu. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.