Zaļās brīvdienas

Kempings izvietojies kāpu zonā, Slīteres Nacionālajā parkā. Viesiem tiek piedāvātas dažādas nakšņošanas iespējas – sākot no mucu mājām un 2. pasaules kara bunkura līdz pat viesu namam. Viena no retajām vietām parka teritorijā, kur var ieturēt maltīti. Saimnieki viesiem stāsta gan par tūrisma iespējām Slīterē, gan ejot Jūrtaku (E9). Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi!

“Dēseles dzirnavas” ir atjaunotas, saglabājot ēkas vēsturisko noskaņu. Saimnieki ir ieguldījuši lielu darbu apkaimes sakopšanā. Ir izveidota plaša atpūtas vietas ūdenskrātuves krastā. Saimniecības siltumnīcās audzētie lauku labumi tiek piedāvāti klientiem gan svaigā, gan pārstrādātu produktu veidā. Saimnieki taupa dabas resursus un aicina to darīt arī saviem klientiem, kuru informēšanai redzamās vietās ir izvietoti aicinājumi par dabas saudzēšanu. Tiek turpināts dzirnavu dīķa aktīvās un pasīvās atpūtas zonas labiekārtojumi.

Šīs vietas vārds ir pazīstams visā Latvijā. Saimnieki ir izveidojuši tematisku parku, kurā var iepazīties ar bišu dzīvi, bitenieka tērpā apskatīt bišu māti, liet vaska sveces, kāpt kokā ar seno „darbarīku” – dzeini, kā arī izstaigāt Augu, Bišu, Sporta, Putnu un citas ierīkotās takas, kurām pērn nomainīts „atsiju” segums. Izveidots ļoti plašs piedāvājums visām mērķauditorijām, sākot no bērnudārza grupām un jauniešu nometnēm līdz pat darba kolektīviem un senioriem. Uzturēta un pērn atjaunota taku infrastruktūra.

Saimnieki atjaunojuši vēsturisko Kārļamuižas ēku. Aktīvi sadarbojas ar Gaujas nacionālā parka darbiniekiem, labiekārto Amatas takas un organizē pārgājienus un nūjošanas pasākumus. Kārļamuiža ir viena no retajām vietām Latvijā, kur var dzirdēt circeņa dziesmu. Eiropā šis kukainis ir gandrīz izzudis.

Saimnieki aktīvi iesaistās apkaimes uzņēmējdarbības aktivitātēs, atbalsta Jaunjelgavas pārceltuvi, sadarbojas ar vietējiem ražotājiem. Klidziņas restorānā var nobaudīt tradicionālos kupātus.

“Indāni” ir tradicionāla Latvijas lauku sēta. Uz šejieni dodas tie, kas patiesi vēlas izbaudīt Latvijas laukus un satikt īstu Latvijas saimnieci. Bērni var iepazīt sunīšus, zosis, vistas, gaiļus u.c. mājlopus. Lapene, kas ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Saimniece uzņem bērnus ar īpašām vajadzībām no Latvijas bērnu namiem. Saimniece 2024. gadā uzņēma apvienoto Latvijas - Igaunijas - Zviedrijas grupu ERASMUS projekta ietvaros, kur dalījās pieredzē par ilgtspējīgu un zaļo saimniekošanu. 

Saimnieki rūpējas par dabas daudzveidības saglabāšanu un klientu ērtībām gan tiem, kas paliek ēkās, gan telšu laukumos.

Klientiem piedāvā papīra zupas bļodas, koka karotes un papīra glāzes. Kompleksā nomainīti jauni – efektīvāki apkures katli. Piedāvā orientēšanos mežā ar karti un organizē vidi izzinošus pasākumus.

Piedāvā plašas atpūtas iespējas ģimenēm ar bērniem. Apkaimē izstrādāti velomaršruti. Viesu mājā uzstādīts energoefektīvs granulu katls, kas nākotnē ietaupīs kurināmo.

Izveidots pieslēgums e – automobiļiem. Paši audzē bioloģiskos produktus, kurus piedāvā viesiem. Nākotnē plāno iekārtot dabas izziņas taku. Atrodas ZBR teritorijā.

Apsaimnieko Austrumkursas augstienes nogāzes, kurās audzē vīnogas, jāņogas un citas Latvijai raksturīgās augļu, ogu un dārzeņu šķirnes. Uzņēmumā taupa enerģiju, ūdeni. Apmeklētājiem stāsta par seno Kurzemes sētu, Latvijas laukiem raksturīgo saimniekošanu un vietējās produkcijas ražošanu. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi!

Lauku māja "Upenīte" atrodas Ciriša ezera dienvidu krastā. Saimniecība, kur izkopj latgaliskās tradīcijas un galdā liek Latgales ēdienus, ražo piena izstrādājumus (arī sieru), audzē vietējos kultūraugus (var iegādāties) un piedāvā latgaļu melno pirti, kur par pirtniekiem talkā iet paši saimnieki. Organizē toršu cepšanas meistarklases.

Latviešu virtuve: Zemnieku zupa (krupņiks ar guļbim), guļbešnīki, kartupeļu desas (rīvēti zaļi kartupeļi ar saceptu žāvētu cūkgaļu un sīpoliem), upenes ar putukrējumu, ķimeņu standziņas, lauku zāļu tējas, biezpiens ar krējumu, rūgušpiena pankūkas.

Īpašais ēdiens: Cepeškrāsnī cepta karpa vai līnis no pašu dīķa.