Ar kājām

Maršruts ved pa dabas parku „Daugavas loki”, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gribēja appludināt, uzceļot Daugavpils HES. Dabas parka centrālā artērija ir Daugavas senieleja. Daugavas īpatnība ir astoņi lieli upes līkumi - loki, kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Upes krasti lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur tos iekļauj stāvās un varenās Ververu un Slutišku kraujas. Vairāk kā ½ no teritorijas aizņem meži, kas piemēroti pārgājieniem un dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Daugavas ieleja ir floristiskā ziņā viena no bagātākajām Latvijā - tajā ir sastopamas > 800 augu sugas. Šeit ir vērojama multinacionāla vide, kur savijušās latgaļu, lietuviešu, poļu, krievu un baltkrievu tradīcijas un to mantojums. Viena no iecienītām tūristu vietām ir Slutišku sādža, kurai nav līdzīgas citur Latvijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini sauc par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi parāda Baltijas jūras attīstības vēsturi. Šo teritoriju vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvidēm. Maršruts posmā no Kolkas līdz Mazirbei iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu ciemiem. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Maršruts ar ļoti neparastiem skatiem! Seda ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurai saglabājies pagājušā gadsimta vidus padomju laika plānojums ar centrālo laukumu un tam starveidā pieguļošām ielām. Sava veida eksotika ir dzīvojamo un sabiedrisko māju arhitektūras stils. Sedas purvs, kurā kūdra jau ir iegūta no Latvijas pirmās brīvvalsts laika, ir viena no lielākajām šāda veida industriālām - dabas teritorijām Latvijā un Baltijas valstīs. Agrāk izstrādātie kūdras lauki ir daļēji applūduši un aizauguši ar niedrēm, veidojot izcilu vidi ligzdojošajiem ūdensputniem un migrējošiem putniem, kas Sedas purvu izmanto kā atpūtas vietu. Kūdras ieguve turpinās arī mūsdienās un varbūt paveiksies ieraudzīt „mazo kūdras vilcieniņu”.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma

Maršruts ved pa vienu no Rīgas jūras līča daudzveidīgākajiem un skaistākajiem krastmalas posmiem. Tajā redzamas Randu pļavas, kuras augu daudzveidības dēļ dēvē par Latvijas brīvdabas „herbāriju”. Te staigājami krasta posmi, kas klāti ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Netrūkst arī skaistas un smilšainas pludmales. Tūjas – Vitrupes posms ir vienīgā vieta, kur Latvijas jūras krastā atsedzas devona perioda smilšakmens klintis. Aiz katra nākamā zemesraga parādās aizvien savādāka ainava! Maršruta pēdējie divdesmit kilometri migrāciju laikā ir putnu vērotāju „paradīze”. Maršruts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Maršruts piemērots aktīviem un spēcīgiem gājējiem, kuri gan skatos, gan izjūtās vēlās veikt ceļojumu pa Baltijas varenākās upes ieleju. Tas sākas Siguldā, kas vēsturiski dēvēta par Vidzemes Šveici. Siguldas apkaimē paveras vieni no skaistākajiem Latvijas skatiem. Maršruts šķērso vairāku Gaujas pieteku dziļās gravas un atklāj upes krastus, kas Baltijas mērogā pazīstami ar varenajiem devona perioda smilšakmens atsegumiem. Līgatnes dabas takas ir vienīgā vieta Latvijā, kur mežam pietuvinātos dabiskos apstākļos – plašos voljēros dzīvo un apmeklētājiem apskatāmas mūsu mežiem raksturīgās dzīvnieku sugas. Dzīvniekus un to darbības pēdas var redzēt arī savvaļā, dodoties pa Gaujas nacionālā parka mežiem un takām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​