Ierosinājums pilnveidot VSAOI regulējumu par nepilna laika darbiniekiem un apgādībā esošajām personām

Ar šo vēstuli vēlamies norādīt uz vairāku patreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu netaisnīgumu, nesamērīgumu un neizpildāmību. Problēmu aprakstiem pievienojam dažus no uzņēmēju sniegtajiem piemēriem.

1. Minimālās VSAOI nepilna laika darbiniekiem.
Restorānu un viesnīcu nozarē nepieciešami papildus darbinieki īslaicīgai darbībai (banketi, svētku pasākumi, sezonas darbs). Uzņēmējiem jāaprēķina un jāmaksā minimālās VSAOI pilnā apmērā, pat ja darbinieks strādā tikai dažas stundas vai dienas mēnesī. Uzņēmēji ir gatavi maksāt sociālās iemaksas darbiniekiem par nostrādāto laiku un darbu, kurā darbinieki uzņēmumam rada ieņēmumus. Prasība uzņēmumam maksāt sociālās iemaksas par darbiniekiem no faktiski negūtiem ieņēmumiem nav pamatota un reāli izpildāma. 

Piemēri:

• Apkalpojot pasākumus, uzņēmējam var rasties nepieciešamība pieņemt 10 papildus darbiniekus vienam pasākumam. Sociālās iemaksas pilnā apmērā jāmaksā arī par šiem papildu darbiniekiem, kuri reāli nostrādājuši, piemēram, četras stundas attiecīgajā mēnesī. Šobrīd pasākumu skaits mēnesī samazinās, bet izmaksas uzņēmējiem pieaug. 
• Ņemot vērā, ka minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas 2025. gadā ir 740,- EUR mēnesī, no kā uzņēmējam ir jānomaksā VSAOI 252,- EUR arī par nepilna laika darbinieku, respektīvi, arī tad, ja darbinieks ir nostrādājis vienu pilnu vai nepilnu dienu. Tas nav ne ekonomiski pamatoti, ne realizējami, neatkarīgi no pasākumu daudzuma un budžeta.
• Uzņēmējs labprāt nodarbinātu uz nepilnu laiku, piemēram, māmiņas, kurām bērni iet bērnudārzā, un kuras dienas pirmo daļu var strādāt, bet pēcpusdienās pēc bērnudārza ir kopā ar bērnu. Tas pats attiecas uz jaunāko klašu skolēniem, kuri laukos pēc skolas paši nevar nokļūt mājās, kā arī nav atstājami bez uzraudzības. Uzņēmējs labprāt maksātu samērīgas sociālās iemaksas, tas ir, par nostrādāto laiku. Pilnas obligātās iemaksas maksāt ir finansiāli neizdevīgi vai pat neiespējami, tādēļ nepilnas slodzes darbinieks darbā pieņemts netiek un valsts budžetā nenonāk iespējamie ieņēmumi, kas nav izdevīgi no valstiskā viedokļa.

2. Netaisnīgs VSAOI slogs uzņēmējiem
Prasība uzņēmējam apmaksāt pilnā apmērā minimālās VSAOI iemaksas nepilna laika darbiniekiem ir netaisnīga un darba devēja situācijā ekonomiski nepamatota, jo:

• Nepilna laika darbinieks nerada uzņēmumam atbilstošus ieņēmumus.
• Katra indivīda sociālā apdrošināšana ir viņa paša atbildība un sociālās iemaksas ir jāmaksā pašam no saviem gūtajiem ienākumiem. Nav taisnīgi to pieprasīt no darba devēja, kas faktiski nozīmē uzturēt darbinieku un ir pretrunā ar uzņēmējdarbības ilgtspēju. 
• Nav skaidrojuma, kāds īsti ir pamatojums pieprasīt no darba devēja pilnā apmērā minimālās VSAOI par darbinieku, kurš strādā nepilnu laiku.

3. Reģistrācija īslaicīgai nodarbinātībai
Reģistrācija īslaicīgai nodarbinātībai ir smaga birokrātiskā slodze mazam uzņēmējam. 

Piemērs:
Uzņēmējam reizi mēnesī ir liels pasākums kura apkalpošanai nepieciešami 10 papildus darbinieki. Šos nepilna laika darbiniekus nepieciešams reģistrēt, katram sagatavot līgumu, aprēķināt atvaļinājumus un kompensācijas,  veikt atskaites EDS sistēmā. Tas uzņēmumam rada papildus administratīvo slogu un izdevumus, aizņemot paša uzņēmēja laiku vai alogojot darbinieku.

4. Apgādājamā statusa zaudēšana skolēniem un studentiem:
Skolēnu un studentu darba gadījumā viņi zaudē apgādājamā statusu, arī ja strādā pēc skolas vai brīvlaikos pēc 31. augusta. Tas ievērojami ietekmē ģimenes budžetu un mazina iespēju nodarbināt jauniešus.

Piemēri:

• 12.klases skolniekam mācību stundas ir sadalītas blokos, kas dotu iespēju strādāt brīvdienās un pēcpusdienās vai vakaros. Taču tad tiek zaudēts apgādājamā statuss, līdz ar to māte zaudē iespēju izmantot nodokļu atvieglojumu €250 apmērā, kas ir nozīmīga daļa ģimenes budžetā.
• Skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir iespēja organizēt savu laiku, apvienojot mācības ar nepilna laika darbu. Arī šajā gadījumā apgādājamā statuss tiek zaudēts.
• Apgādājamā statuss tiek attiecināts tikai uz studentiem, kuri mācās Latvijā reģistrētās augstākās izglītības iestādēs. Ja students mācās ārvalstīs un brīvlaikā atgriežas Latvijā strādāt, tad nodokļu atvieglojumi par apgādājamo netiek piemēroti.

5.Algu reitings
Ja tiek nodarbināti darbinieki dažas dienas mēnesī, uzņēmējs iekļūst nelabvēlīgajā B reitingā. Sezonalitātes, pasākumu neregularitātes, noslogojuma nevienmērīguma un citu apstākļu dēļ uzņēmējiem ir nepieciešami darbinieki nevis pilnā laikā, bet uz noteiktu laiku vai pasākumu.

Piemērs:
Nepilna laika darbiniekam stundas likme ir atbilstoša darba specifikai, 7 EUR stundā. Taču reitinga aprēķinā tiek ņemts vērā vidējais statistiskais, neņemot vērā stundu likmes. Līdz ar to uzņēmējs iekļūst nelabvēlīgajā B reitingā. 

Secinājums:
Situācija, kas izriet no šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem regulējumiem, mazos uzņēmējus, kuri vēlas godīgi maksāt samērīgus nodokļus, dzen atpakaļ “pelēkajā zonā”. Situāciju piemēri liecina, ka ir panākts pretējais efekts likumdošanas mērķim - radīt priekšnoteikumus dzīvotspējīgai un godīgai uzņēmējdarbībai, samazināt ēnu ekonomiku.

Uzņēmēju ieteiktie risinājumi:

1. Sociālo iemaksu piemērošana tikai nostrādātajam laikam: 
   - VSAOI būtu aprēķināms proporcionāli nostrādātajām stundām vai dienām, nevis minimālās algas bāzei.
2. Vienkāršota reģistrācija īslaicīgai nodarbinātībai:
   - Ļaut īslaicīgiem darbiniekiem būt reģistrētiem ar vienkāršotu nodevu sistēmu, lai samazinātu administratīvo un finansiālo slogu.
   - Iespēja reģistrēt darbinieku uz konkrētu dienu vai konkrētām stundām, maksājot noteiktu summu valstij (piem., 5 € par dienu), neatkarīgi no mēneša pilnas slodzes.
3. Saglabāt apgādājamā statusu sezonāli nodarbinātiem skolēniem un studentiem:
   - Ierosinām pielāgot likumdošanu, lai apgādājamā statuss netiktu zaudēts, strādājot brīvlaikos vai mācību laikā ārpus pilnas slodzes visa gada garumā.