| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
|
|
 |
Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece. |
|
 |
Atrodas Aglonā, Daugavpils ielā 40. Viena no militārā eksponātu klāsta un satura (> 1000 dažādu priekšmetu) ziņā bagātākajām 2. pasaules karam veltītajām Latvijas privātkolekcijām, kas ir iekārtota un iepazīstama kā muzejs. Šeit apskatāmas pistoles, šautenes, automāti, ložmetēji, mīnas, granātas, karavīru formas, sadzīves priekšmeti, militārā tehnika u.c. Muzeja veidotājs ir vēstures entuziasts Valdis Tumovs. Muzejā var nofotografēties uz vācu kara motocikla, piemērīt uniformas, noklausīties stāstījumu par muzeja eksponātiem, noskaidrot to pielietojumu un izjust 30.-40.gadu auru. |
|
 |
Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem. |
|
 |
Celta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Meklējama Tukuma ielā 30. Laikā no 1940. gada pastā darbojās automātiskā telefonu centrāle. Pasts vairs nestrādā un ēka apskatāma no ārpuses. |
|
