| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā
1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts.
Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas
kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas
savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
|
|
 |
Dievnamu (atrodas Skujenes – Vecpiebalgas ceļa malā) 1872. g. cēla pirmais izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834. – 1891.), kas ir vairāku pazīstamu celtņu – J. Vītola Mūzikas akadēmijas, Rīgas cirka, Valsts bankas u.c. ēku projekta autors. Padomju laikā Māļu baznīcā atradās tukšās taras pieņemšanas punkts, bet mūsdienās – saglabājies tikai ēkas ārējais veidols. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. |
|
 |
Knīpupju Sakarnieku daļa Bārtas mežos ir pamesta un netiek apsaimniekota. Degradēts objekts, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei. Atrodas blakus objektam nr. 30047.
|
|
 |
Iepazīstama
pagasta, skolas un zvejniecības attīstības
vēsture, kā arī materiāli par somu jēgeru
cīņām Klapkalnciema apkārtnē. Muzejā
tiek organizētas tematiskas izstādes.
Blakus piemiņas akmens politiski
represētajiem.
|
|
 |
Atrodas Baznīcas ielā 17. Mūsdienās redzamo ēku cēla 17. gs. kā Kuldīgas birģermeistara dzīvojamo māju. 1701. gadā tajā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš tās priekštelpā atstāja lielu lādi (2 x 2,5 m), kas pēc restaurācijas joprojām ir brīvi apskatāma. Kā to izdarīt? Jāatver durvis un jāieiet priekšnamā, kur lāde redzama no abām pusēm. Tā kalpojusi kā karaļa apģērba glabāšanas vieta. |
|
