Atpūta laukos
1081-1085 / 1085
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Akmeņraga 14.robežapsardzības postenis kalpojis kā jūras novērošanas punkts. Pašlaik objekts pieder novada pašvaldībai un netiek izmantots.
N/A
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums. Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums. Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas drupām.
N/A
Ziemeļu forti, kas atrodas pašā Baltijas jūras krastā (daļēji noskaloti) ir tikai neliela, bet ļoti iespaidīga daļa no unikālās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas pilsētu apjož visā perimetrā. Fortu pazemes bunkuri veidoti divos stāvus un tos vērts izstaigāt zinošā Karostas gida pavadībā (organizētas ekskursijas no Karostas cietuma). Blakus fortiem atrodas auto stāvlaukums. Esot Ziemeļu fortos, vērts nostaigāt ap 4 km garo jūras krasta posmu līdz Liepājas Ziemeļu molam, kur jūras krastā un jūrā ir redzamas divas krasta aizsardzības baterejas ar ļoti iespaidīgiem skatiem.
N/A

Viena no vecākajām Latvijas pilsētām, par kuru ziņas ir atrodamas jau no 1378. g. Kā apdzīvota vietā tā izveidojās Tebras krastos (Rīgas-Prūsijas ceļa mala), kur savulaik atradusies kuršu zemes Bandavas nocietināta koka pils Beida. Viduslaikos Aizpute bija Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g., Aizputē uz dzīvi apmetās ebreji. Šodien ceļotājus Aizputē visvairāk piesaista saglabājusies senā pilsētvide, pilsētas vēsturiskais centrs un pilsdrupas.
N/A

Atrodas Tērvetē, Dobeles – Elejas ceļa malā, 0,2 km dienvidrietumos no Tērvetes pilskalna. Ar mežu apaugušais paugurs ir sena apmetnes vieta, kas bijusi apdzīvota jau 1. g.t. pr. Kr. Teika stāsta, ka kalnā bijis klosteris, kura mūki pēc klusēšanas pārkāpuma saulgriežu laikā kopā ar visu celtni nogrimuši kalna dzīlēs.