| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
“Gustiņš” ir ģimenes uzņēmums, kas kopš 2002. gada Alūksnes novada Jaunannas pagastā nodarbojas ar dažādu kulinārijas izstrādājumu ražošanu, piedāvājot saviem pircējiem vairāk nekā 20 veidu gaļas rolādes, ruletes un citus gaļas izstrādājumus, kā arī 50 veidu salātus. Turpinot augt un attīstīties, 2011. gadā izveidota kūpinātava un uzsākta arī mājas kūpinājumu ražošana, kā arī atvērta kafejnīca “Gustiņš”, kuras piedāvājumā tūrisma sezonā vai pēc pasūtījuma ir arī Alūksnes novadam raksturīgie Malēniešu ēdieni. 2017. gada pavasarī “Gustiņa” sortimentu papildinājuši dažādi konditorejas izstrādājumi, no kuriem noteikti jāpiemin “Gustiņa” Kūciņas burciņā. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem, jau sākot no novembra, pircējiem ir iespējams iegādāties un pasūtīt arī gardās un īpaši dekorētās “Gustiņa” piparkūkas. Visa produkcija tiek gatavota ar rokām gan pēc senām vecmāmiņu, gan mūsdienu receptēm, un cik vien iespējams izmantojot Latvijas zemnieku un vietējo ražotāju audzētās izejvielas un tikai dabīgās garšvielas. Ražošanā netiek izmantoti pārtikas uzlabotāji. Visu “Gustiņa” ražoto produkciju var iegādāties kulinārijas veikalā “Gustiņš” (Alūksnē, Tirgotāju ielā 10), kurā tiek piedāvāti arī citi kvalitatīvi un interesanti Latvijas ražotāju produkti. |
||
|
Hiiu Gourmet ir mazs uzņēmums, kura mērķis ir piedāvāt produktus no vietējām izejvielām Hījumā. Izstrādājumi tiek izgatavoti ar rokām mazos daudzumos. Produktu klāstā ir mājās gatavoti sīrupi, piedevas, sinepes utt. No augiem un ogām, kas novāktas Hījumā mežos. Saimniece Heli padāvā Hījumā tradicionālā ēdiena gatavošanas meistarklases. |
||
|
Ramocku stacija atklāta 1889. gadā reizē ar dzelzceļa Pleskava-Rīga atklāšanu. 1916.gadā pēc jauna dzelzceļa izbūves līdz Gulbenei, šīs stacijas nozīme ievērojami pieauga. 1918.gadā tā kļuva par divu dažādu sliežu platumu dzelzceļa iecirkņu saskares staciju. Intensīva vilcienu kustība caur šo staciju tika izvērsta Brīvības cīņu laikā. Sadursmes pie Ieriķu stacijas notika jau 1918.gada decembrī. 1919.gadā jūnijā te sākās Cēsu kaujas. Starp Cēsīm un Ieriķiem vācieši uzbruka igauņu bruņuvilcienam. Par dažādiem nopelniem Brīvības cīņu laikā Ieriķu apkaimē, vairāki karavīri saņēma apbalvojumus, arī Lācplēša kara ordeņus.1919. gadā stacija nodēvēta par Ieriķiem. Otrā pasaules kara laikā te atradās lokomotīvju depo.1953.gadā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Pēdējā tvaika lokomotīve L-3599 Ieriķu bāzi pameta 2002.gadā un tagad ir redzama kinopilsētā Cinevilla.Ieriķu stacija vairākkārt pārbūvēta.Otrā pasaules kara laikā nodedzināta pavisam. 1956.gadā uzbūvē pašreizējo ēku. |
||
|
This route section takes you to the Dzūkija National Park – it is among Lithuania’s most forested and desolate nature areas –, and to the town of Druskininkai – a popular SPA and mineral water health resort on the banks of the river Nemunas. When in Druskininkai, we recommend dipping yourself in mineral water baths, enjoying the trip with the cable car over the river Nemunas, visiting the musical fountain, and walking along the river promenade. The starting point of the hiking route is the village of Didžiasalis, which is reached by bus from Druskininkai. From there, the route will take you through vast coniferous forests, rich in berries and mushrooms, and small villages. As you get to Druskininkai, the Forest Trail will meander along the small streets and parks of the historic resort of Druskininkai, crossing the river Ratnyčia and the forest park on the right bank of the Nemunas valley. Leaving the resort town behind, the Forest Trail runs on the side of the village revealing you the beautiful landscapes and the view of the Liškiava monastery on the other bank of the river Nemunas. Up to the village of Žiogeliai, the route goes along forest roads and continues along the banks of the Nemunas valley, surrounded by the vast Dzūkija forests. Towards the end of the route, climb up the Merkinė Mound and it will surprise you with breathtaking views of southern Lithuania. |
||
|
Naktsmītnē Elly, Kihnu salā gatavo mājas saldējumu, piedāvā arī naktsmītni un gardas mājas brokastis. |
||
|
After passing through Sigulda, the Forest Trail follows the River Vējupīte to Paradīzes Hill, where a steep staircase leads down into the ancient valley of the River Gauja and the ravine of the River Vējupīte. It continues to wind down smaller paths through meadows, crossing small rivers whose banks reveal sandstone outcrops. The last six kilometres of this section follow a smaller path down the Līgatne Nature Trails. You can see local wildlife animals and birds on this 5.5 km long trail. Further on the Forest Trail moves up the hills of the ancient valley of the River Gauja, before descending back down into the deep ravine of the River Līgatne, where the village of the former Līgatne paper mill is located. You can explore this attractive small village, visit the Līgatne spoon factory, winery and Līgatne caves. There is also the Līgatne Net Park with 4-7 m high net labyrinths among the treetops. This part of the Forest Trail and Gauja National Park is characterised by a gradual transition from diverse, deciduous forests (ash, grey alder, oak, birch, linden) to coniferous stands. |
||
|
Līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas Šlīteres pusmuižas ēkas: kalpu māja (19. gs. beigas), pumpja māja (19. gs. vidus) un kūpinātava (19. gs. vidus), kūts u.c. 1936. gadā šeit uzcēla mežniecības ēku (2010. g. restaurēta), kurā kopš 2009. gada nogales atpakaļ no Dundagas atnāca Slīteres nacionālā parka administrācija – tagad Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija. Iepretim administrācijas ēkai aug divas īves, bet ražena efeja noklājusi kalpu mājas sienas ziemeļu pusi. Parastā īve un Baltijas efeja ir sava veida Šlīteres simboli, kurus šeit var apskatīt un nofotografēt vienuviet, „netraucējot" tās dabiskajā dzīves vidē. Pumpja mājā no Šlīteres pusmuižas laikiem ir saglabājusies Latvijas mērogā unikāla – 34 m dziļa aka (gandrīz visu Šlīteres Zilo kalnu augstumā!), kas it kā darbojusies pat līdz 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem un apgādājusi mežniecības kompleksu ar ūdeni. Akas groda mūra fragments redzams kā pumpja mājas sienas daļa. Pusmuižas kompleksu ieskauj nelieli parka fragmenti ar iespaidīgu ošu aleju. Mežniecības ēkā vienā no telpām savulaik medību laikā esot nakšņojis K. Ulmanis. |
||
|
Atrodas Līgatnē, Pilsoņu iela 1. Par papīrfabrikas vēstures sākumu var uzskatīt laiku, kad Rīgas tirgotāji K. Štorhs un K. Kibers sāka celt papīra manufaktūru veco papīrdzirnavu vietā. Vienlaikus uzbūvēja arī strādnieku dzīvojamās ēkas, kas mūsdienās ir nozīmīga Līgatnes pilsētvides sastāvdaļa. Izmantojot straujās Līgatnes upītes ūdens enerģiju, te ražoja rakstāmpapīru, vēstuļpapīru un ietinamo papīru. 1858. g. barons Grothuss no K. Kibera mantiniekiem papīrfabriku nopirka un uzstādīja divas Skotijā ražotas papīrmašīnas. 19. gs. pirmajā pusē fabrikā strādāja ~ 100 cilvēki, 19. gs. beigās - 600, bet 20. gs. sākumā ap 800. Te g.k. ražoja rakstāmpapīru, taču gadījās arī speciālie pasūtījumi. 1. pasaules kara laikā te ražoja papīru, uz kurām drukāja Krievijas Ģenerālštāba kartes. Tādējādi, fabrika ar saviem izstrādājumiem ieņēma stabilu vietu Krievijas papīra tirgū. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja burtnīcas u.c. produkciju, ko sūtīja uz visām Padomju republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo dažāda veida ietinamos papīrus. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes TIC piedāvā ekskursiju (tālrunis + 371 64153313) pa vēsturisko centru ar stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad fabrika, veicot vērienīgus būvniecības darbus, uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas labi saglabājušās līdz šodienai. |
||
|
Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem, ko vērts iepazīt gida pavadībā. Šobrīd ciemā notiek mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. Atrodas Papes dabas parkā. |
||
|
Restorāns atrodas Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā, pilnībā atjaunotajā 19. gs. Vecgulbenes muižas kompleksā, zirgu manēžas ēkā. Šeit atrodas arī bārs, kurā laipni gaidīts ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis. Piedāvājumā ir plaša sezonālā ēdienkarte un biznesa pusdienas. Restorāna telpās un āra terasē (vasarā) ir iespējams izvietot līdz 60 viesiem. |
||
|
Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, pārgājienu pa maršrutu iespējams apvienot ar Sedas pilsētas apskati, kas ir unikāls 20.gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs - kūdras purva strādnieku pilsēta. Maršrutam ir divi apļi - Jērcēnu aplis - 5,5 km un Sedas aplis - 4,2 km. Tajos apakatāms izstrādātais kūdras purvs, šaursliežu dzelzceļš, ritošais sastāvs, divi skatu toņi. Rudenī un pavasarī - putnu migrācijas lāikā - interesanta vieta putnu vērošanai. GPS koordinātes: Jērcēnu puses aplim: 57.7055987, 25.7001324; Sedas puses aplim: 57.6699587, 25.7514815. |
||
|
Uzņēmumam ir vairāk kā 40 gadus ilga darbības vēsture. Mūsdienas tas kļuvis par Baltijas mēroga konkurētspējīgu piena pārstrādes uzņēmumu, kur ražo pienu, kefīru, biezpienu, jogurtu, sviestu, sierus u.c. piena pārstrādes produktus. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. |
||
|
Gara un iztiepta teritorija ap 30 km garumā starp Baltijas jūru un Kolkas – Ventspils ceļu, kas sākas pie Irbes ietekas un beidzas pie Ovišraga. Dibināta g.k. piekrastes biotopu – sauso skujkoku mežu, kangaru un vigu kompleksa (t.sk. mitro starpkāpu ieplaku), pelēko kāpu, kā arī šeit mītošo sugu aizsardzībai. Kangaru – vigu ainava un pelēkās kāpas ir Eiropas mērogā nozīmīgi biotopi. Tūristus šeit piesaista ne tikai smilšainie liedagi un mazapdzīvotās pludmales, bet arī Miķeļbāka, Ovišu bāka (iespēja apskatīt bākas kompleksu un tajā izveidoto muzeju) un Miķeļtorņa luterāņu baznīca. Saglabājies padomju armijas militārais mantojums, kādreizējā šaursliežu dzelzceļa atliekas (uzbērums, staciju vietas, kuru vietā piemiņas akmeņi u.c.), kas šobrīd, diemžēl netiek izmantots kā tūrisma resurss. |
||
|
Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa. |
||
|
This tour offers a panorama of three Baltic countries - Lithuania, Latvia and Estonia visiting the most important cities and towns. Explore the capitals and smaller towns at your own pace, travelling by train and bus. Enjoy the capitals with their vibrant rhythm, medieval Old Towns in the middle of modern cities, romantic seaside resorts and charming small towns with attractive architecture. The tour starts in Vilnius, the capital of Lithuania. Kaunas and Klaipėda are popular tourist attraction towns. The Curonian Spit is a scenic 98 km long sand-dune, a UNESCO World Heritage Site. In Latvia you’ll visit Riga, the capital, several cities with ambient historical old towns Liepāja, Ventspils, Tukums, Jūrmala, and Kuldīga Old Town that is included in the UNESCO World Heritage List of Latvia. In Estonia visit Pärnu and Haapsalu resort towns, and Tallinn, the capital. As an option you can take extra few days to visit Kuressaare which is the capital of Saaremaa island. Tourist information centres in cities and towns will help you with maps, information on sights, attractions and guided tours, food, shopping and public transport. |
||
|
Taisa mājas vīnu no mellenēm, upenēm, lācenēm, ozollapām, bērzu sulām, zemenēm, ērkšķogām, āboliem, dzērvenēm, gaiļbiksītēm, un vēl 20 citām izejvielām. Saimnieks piedāvā degustāciju, rāda un stāsta par vīna darīšanas procesu. Vīnu degustācija un iegāde. Regulāri piedalās dažādos lauku labu tirdziņos un gadatirgos. |
||
|
Ķesteri – lībiešu kultūras darbinieka un ērģelnieka Kārļa Staltes (1870.–1947.)
dzimtās mājas.
|
||
|
Bārs "Ratnīca" atrodas atjaunotajā Smuku muižas (no 16. gs.) kompleksā. Vasarās maltīti var baudīt uz viesu nama „Zirgu stallis” terases, ziemas mēnešos – pie kamīna bārā. Latviešu virtuve: „Kurzemnieku palaunadzis” (piena klimpu zupa ar žāvētu speķi), uz oglēm cepta siļķe, rupjmaizes kārtojums ar putukrējumu, „Piena rausis pa lauku modei” (pirmpiens, cukurs, kanēlis, dārza ogu mērce), siera kartupelis ar medū ceptu cūkgaļas cepeti. |
||
|
Meklējama Beidas pilskalnā – stāvās Tebras (tās uzpludinājuma – Dzirnavdīķa) ielejas nogāzes augšdaļā. Baznīca celta kuršu pilskalnā, kur atradusies senās kuršu zemes Bandavas nocietinātā koka pils - Beida. Pirmā dievnama pirmsākumi ir meklējami 13. gs. otrajā pusē. Tā vairakkārt atjaunota un pārbūvēta. Tagadējo veidolu (gotika) tā ieguva 1860. g. pārbūvē un pēc 1730. g., kad uzcēla torni. Šī ir viena no vecākajām Kurzemes baznīcām. Līdz 16. gs. tā bija katoļu, pēcāk – luterāņu draudzes īpašumā. No baznīcas interjera ir jāpiemin Zauera firmas ērģeles (1904. g.), altāris (19. gs. otrā puse), Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (16. gs.), zvans (1589. g.) u.c.
|
||
|
1877. gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli. Pēc Pirmā pasaules kara, 30. gadu sākumā, piemineklis nejauši tiek atrasts, tīrot Ķīšupes gultni. Neibādes palīdzības un labierīcības biedrība pieminekli atjauno un 1933. gadā no jauna atklāj. Piemineklis cieš arī pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd piemineklis ir atjaunots un atrodas estrādes parkā. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||