| No | Name | Description |
|---|---|---|
|
Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies. Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības. 19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno. Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto. Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni. |
||
|
Dievnams celts (1851. g.) un vēlāk (1876. g.) paplašināts. Tas tika sagrauts 2. Pasaules kara laikā un pēcāk atjaunots. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai to izmantoja par skolas sporta zāli. Pēc draudzes darbības atsākšanas (1989. g.) sākās arī baznīcas un ar to saistīto tradīciju atdzimšana. Apskatāma no iekšpuses. |
||
|
The saloon is in the historical centre of Limbaži in Kārlis Baumanis Square. Latvian cuisine: Cold soup, baked cod or plaice, potted meat and mushrooms, stuffed pancakes, stacked rye bread, strawberry soup. Special foods: “Wedding Pork Chop”. |
||
|
The ceramicist works in the household building of the Durbe Castle. You can watch her at work, try your hand at ceramics work, order artworks and purchase clay souvenirs. You can also tour the Durbe Castle complex, which is undergoing renovations at this time (2013). |
||
|
Pāvilostā ir trīs parki. Pāvilostas centrā (pie kultūras nama) atrodas Piecdesmitgades parks, kuru 1929. g. iekopa skolotājs un novadpētnieks Ernests Šneiders. Vienu ozolu tajā esot iestādījis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Simtgades parks ar piemiņas akmeņiem tapa Sakas labajā krastā jau kā turpinājums iesāktajam. Vecākais no Pāvilostas parkiem - Upesmuižas parks (19. gs.) atrodas tuvu Liepājas – Ventspils šosejai. Upesmuižas pils nav saglabājusies (nodedzināta 1905. g.). Parkā apskatāms sens akmens sols (perimetrs 5,55 m) un Upesmuižas parka Lielais akmens. Domājams, tas ir kultakmens. |
||
|
Near Mākoņkalns hill there is a trail that is mowed in the summer and leads to several historical rocks – Plakanais (Flat) rock, Āža muguras (Ram's Back) rock (on which you can clamber), and the Jaunstašuļi Velna pēdas (Devil's Footprint) rock, on the surface of which is a shape similar to a human footprint. There are signs along the side of the road leading to the trail. |
||
|
Ceļa, kas ved uz jūru – galā, redzami Latvijas piekrastei samērā reti skati. Ja palaimējas, šeit var novērot vietējos zvejniekus darbībā, kas joprojām iet zvejā. Krasta kāpās aplūkojamas vecas, pamestas un arī sagrieztas zvejas liellaivas un dažādi mūsdienu zvejniecībā izmantojami „darba rīki”. |
||
|
This restricted area is on the eastern shore of Lake Ķīšezers, and of the greatest importance here are the habitats – flood-land and other meadows, dunes, the aquatorium of Lake Ķīšezers, the shoreline, forests of oak, black alder and other trees, and many huge oak trees in the restricted area and beyond its borders. The Bulduri castle hill, which is the most distinct ancient castle hill in Rīga, is on the southern end of the Lieupsala peninsula. On the border of the restricted area is an affiliate of the Latvian Open-Air Ethnographic Museum, which is known as “Vārnas”.
|
||
|
Sprižu ģimenes bioloģiskā saimniecība "Dabas Gardumi" atrodas Mārupes novadā un tā apsaimnieko ogulājus 23 ha platībā. Audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes u.c. Visas ogas svaigā veidā tiek piedāvātas sezonas laikā, kā arī tiek pārstrādātas, no kurām ražo dažādus augļu - ogu gardumus: augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas. Saražotā produkcija ir dabiska, garšīga, veselīga, šķiedrvielām un vitamīniem bagāta, jo pārstrādes procesā augļiem, ogām un garšaugiem tiek saglabāts pēc iespējas lielāks tā dabiskais sastāvs. Pārsvarā gardumi top no pašu izaudzētiem un savāktiem dabas izejmateriāliem (augļi, ogas, garšaugi), ražotajiem produktiem netiek pievienots cukurs, līdz ar to augļu-ogu gardumi ir lieliska gan ikdienas, gan svētku uzkoda kā maziem, tā arī lieliem baudītājiem. |
||
|
Die Gäste sind eingeladen den traditionellen, litauischen ethnographischen Keller zu besuchen. Hier wird die Verkostung von gepökeltem Speck aus eigener Produktion mit sauren Gurken aus ökologischem Anbau geboten, zudem kann man sich Frischkäse mit verschiedenen Beerenmarmeladen schmecken lassen und die ganze Sache mit auf dem Hof erzeugten Wein und Apfelwein abrunden. Im Angebot steht ferner Kräutertee aus Gemeinem Schneeball. |
||
|
This venue organises seminars, courses and activities related to Latvian holidays and family celebrations. There are master’s classes about culinary heritage in
|
||
|
A hospitable café and bakery, located in the very centre of Sigulda. The offer includes salads, soups and other hot dishes, as well as pastries and cakes. |
||
|
The restaurant is in the southern part of Liepāja and features an open-type kitchen that allows clients to watch the chefs at work. Latvian cuisine: Mushroom soup, fish soup, crepes, potato pancakes, lamb chop, grilled pork filet, steams tongue of veal, leg of lamb, cottage cheese dessert. Special foods: Cod soup a la “Olive” or a special ice cream cake. |
||
|
The museum was opened in 1977 in an old farmhouse with a reed roof. The museum features distinguished people from the surrounding area, events there, and the region’s history and traditions. |
||
|
A comparatively large swamp to the North of the Zaļā dune, this is an important place for sulphurous waters, just as is the case with Zaļais swamp. The swamp is cut in two by the 3.5 km Ķemeri-Antiņciems road, from which interesting landscapes can be seen. The road is not appropriate for cars, however. To the East of Raganu swamp is Lake Putnezers, which is difficult to access. There is a small car park with an information stand on the shore of Lake Melnezers alongside the Ķemeri-Jaunķemeri road. The historical and overgrown Old Ķemeri road can be used to get to the seashore from this location. |
||
|
This village appears in historical documents from 1310. A census in 1582 and 1583 recorded eight farms in the village, while a 1731 census conducted by the Dundaga Estate found only three. In 1826, each farm had 16 or 17 people, with some 60 in total. A census in 1935 showed that all 49 Livonians in Saunags spoke the Lithuanian language, but only 11 of them spoke the language at home. There was a store that was owned by Kārlis Tilmanis, who also owned a factory where sprats were salted. Also born in Saunags was the seafaring captain Arvīds Ludeviks (1912-1996). In May 1945, he captained a tugboat, the Rota, in an attempt to bring Latvian refugees to Sweden. The ship was detained, and the captain was sent to Siberia. Another seafaring captain from Saunags was Visvaldis Feldmanis (1938-2017). |
||
|
The fisherman offers you a chance to engage in string-based fishing at the seashore near Nida and Pape, fishing out in the sea (1-2 people), and ice fishing during the winter. You can smoke what you catch or cook fish soup with it. |
||
|
Traķu pussalas pils austrumu mūrim pieguļ ar mežu apaudzis iespaidīgs pilskalns (uzved koka kāpnes) – t.s. Upurkalns, kurā pirms mūra pils celtniecības stāvējusi koka pils. 1779. g. dominikāņu mūki sagrautās Pussalas pils vietā uzsāka baznīcas celtniecību. Jau vēlāk – 1822. – 1823. g. vienā tās daļā uzcēla dominikāņu klosteri, bet otrā – kapelu. 1990. g. šeit izvietoja Traķu vēstures muzeja administrāciju, bet 2005. g. kapelā izveidoja Sakrālās mākslas izstādi. 2011. g. ēku kompleksā notika vērienīgi rekonstrukcijas darbi. |
||
|
Kihnu farm offers traditional Kihnu island dishes from home-grown vegetables and local fish. |
||
|
Silmači ir neliela ģimenes saimniecība, kur no pašu kazu piena top dažādi kazas piena sieri. Siera gatavošana apgūta pakāpeniski – apvienojot vietējās lauku sētas tradīcijas ar zināšanām un pieredzi, kas gūta, pētot un mācoties gan Latvijā, gan ārpus tās. SieriDažādi kazas piena sieri – no svaigiem un maigiem līdz izteiksmīgiem, kūpinātiem un ilgi nogatavinātiem cietajiem sieriem. Piedāvājumā ir gan klasiskie svaigie sieri, gan sieri ar garšaugiem, kā arī kūpināti sieri ar bagātīgu garšu. Kā top siersSiers top no kvalitatīva kazas piena, kas nāk gan no pašu ganāmpulka, gan no uzticama vietējā piena ražotāja. Kazas tiek audzētas lauku vidē un barotas ar dabīgu, pašu sagatavotu barību, kas tieši ietekmē piena garšu un kvalitāti. Siers tiek gatavots no svaiga piena, rūpīgi kontrolējot katru soli – no slaukšanas līdz nogatavināšanai. Katrs siers top ar rokām, ļaujot pienam saglabāt savu dabisko raksturu un pārtapt izteiksmīgā, niansētā garšā. Svaigie sieri tiek gatavoti pēc vienkāršām, paaudzēs mantotām metodēm, savukārt puscietie un cietie sieri top, iedvesmojoties no senām itāļu un pat Senās Romas laiku receptēm, piešķirot tiem savu raksturu un garšu. ApmeklētājiemIespējams iepazīt kazu saimniecību un siera tapšanas stāstu no pirmavota. Sezonā no aprīļa līdz oktobrim var piedalīties degustācijās, nogaršojot dažādus kazas piena sierus un citus saimniecībā radītos produktus. Apmeklētāji var satikt kaziņas un kazlēnus, uzzināt vairāk par to ikdienu, dzirdēt saimniecības stāstus un kuriozus, kā arī nesteidzīgi izbaudīt lauku vidi. Mazākajiem viesiem pieejams rotaļu laukums. Tiek piedāvātas arī meistarklases nelielām grupām – no kazas pupa līdz galdam, ļaujot izsekot visam siera, sviesta, biezpiena tapšanas ceļam. Kur iegādāties sierusSaimniecībā uz vietas. Piegāde maršrutā Gulbene–Sigulda–Rīga–Ādaži, kur produktus var saņemt, iepriekš pasūtot. Gulbenes Zaļajā tirdziņā un Slow Food Straupe tirdziņā. |
||