Biržu muiža, no kuras izauga MADONA
Gadsimtu mijā nepilnu kilometru no muižas iekārtota Madonas stacija pie jaunveidojamās Stukmaņu (Pļaviņu) – Vecgulbenes – Alūksnes – Valkas šaursliežu dzelzceļa līnijas. Ap to laiku muižas īpašnieks sāka iznomāt amatniekiem un tirgotājiem nelielus gruntsgabalus apbūvei, vēlēja arī par savu naudu celt vairākas ēkas, kurās vēlāk izīrēja telpas dažādām administratīvām iestādēm, arī viesnīcai, zirgu pastam un veikalam. Tā nu šeit iekārtojās vairāki Cēsu apriņķa pārvaldes ierēdņi. Nozīme apdzīvotās vietas attīstībā bija 1908. gadā izveidotajai Biržu Izglītības biedrības sieviešu ģimnāzijai – pirmajai vidusskolai Latvijas teritorijā ārpus pilsētām.
Latvijas agrārreformas gaitā kādreizējo muižas pārvaldnieka māju atvēlēja rajona veterinārārsta mītnei, ielas pretējā pusē upītes stāvkrastā paredzēja vietu vidusskolas jaunbūvei. 1921.gadā kā patstāvīga administratīva vienība izveidots Madonas miests. Agrākajās muižas centra zemēs notika strauja privātmāju celtniecība. Pirmo Madonas apbūves plānu 1923.gadā izstrādāja Zemkopības ministrijas dienestā esošais arhitekts Arnolds Maidels. Rudenī miesta domē apstiprināti pirmie ielu nosaukumi, no Rīgas ielas kalnā uz muižu aizgāja Biržu iela. 1925.gada pavasarī no Cēsu un Valkas apriņķu dienvidu daļām izveidoja Madonas apriņķi, radās jaunu iestāžu telpu nepieciešamība. Savukārt nākošā gada jūnijā (1926. gadā) Madonai piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta jau izgāja ārpus kādreizējā Biržu muižas centra teritorijas, tai pievienotas apkārtnes zemnieku zemes. Daļu muižas saimniecības ēku nojauca vidusskolas un pēc tam arī pamatskolas celtniecības gaitā. Uz kādreizējo ūdensdzirnavu pamatiem 1933.gadā uzcēla slimnīcu (tagad bibliotēka un muzeja krātuve). Pie agrākās klēts 1984.gadā piebūvēja muzeja izstāžu zāles.
Šobrīd par bijušo Biržu muižu var uzzināt Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Bijušās muižas klēts 1984. gadā ar jaunu piebūvi pārbūvēta par muzeja izstāžu zālēm, bet muzeja apkārtnē atrodas daļa no vēl saglabātajām muižas ēkām.
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 |
This is one of the oldest museums in Vidzeme and features interesting discoveries from the Middle Ages and the Iron Age, some of which were found around Lake Lubāna. Employees organise thematic exhibitions related to the culture and history of the administrative district, as well as art exhibitions. The museum is in the historical buildings of the former Birži Estate. |
|
 5 days
|
Ancient trade routes distributed not just products, but also knowledge, culture and everything that was new and unknown. Pastor Ernest Glück, for instance, may have already started work on a translation of the Bible into Latvian when he travelled from the Daugavgrīva fortress near Rīga to Alūksne. There he finished his masterpiece and planted two oak trees alongside the manse that are still there. Glück also established the first school in Vidzeme for Latvian children. He was a pastor, translator, author and teacher. Thanks to him, the Hernhutian movement of brethren flourished in Vidzeme after the Great Northern War. It directed spiritual and political development and brought Latvians closer to their national awakening. Of great importance in the Path of Light is Piebalga, which became very important in terms of culture in Latvia. Culture, science and even politics took on new meaning and sounds. This is where Kārlis Skalbe, the Kaudzītes brothers, Jānis Poruks, Antons Austriņš and other major figures from the national awakening lived and worked. The very spiritual aura in this place has not disappeared to this very day. The fantastic Cesvaine castle has been renovated, and the narrow-gauge railroad between Gulbene and Alūksne is still rolling alone. The ruins of the Marienburg castle in Alūksne conjure up visions of the hidden wealth of the Order of Templates and the young woman who was bricked into the castle’s walls. No less intriguing is the story of Marta Skovronsky, who would rise to become Empress Catherine the Great of Russia. The Madona Regional Research and Art Museum offers a look at the past and present, while the Ate windmill at Kancempji offers a look at more than 4,000 unique items from the history of our countryside, complete with buildings that are more than 100 years old. |
|
