Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos
Sarkaņu skolas stāsts (autore: Inese Sudāre, muzeja krājuma glabātāja)
Pirms atsevišķo ēku celšanas gadus trīsdesmit mācībām Sarkaņos bijušas ierādītas telpas pagasta mājā, kur tagad ir Sarkaņu bibliotēka, bet 1903. gadā ir uzceltas abas laukakmens ēkas – viena luterticīgo, bet otra – pareizticīgo bērniem.
Mazākā ēka savu veidolu tā arī saglabājusi cauri laikiem, bet lielajai skolai 20. gadsimts 30. gadu vidū uzcelts 2. stāvs, bet vēl gadus divdesmit vēlāk izbūvēti bēniņi – 3.stāvs.
2010. gadā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Madonas novada pašvaldības un izglītības iestāžu ēkās” ietvaros skolas ēkas tiek siltinātas (nomainīti logi, jumts), un tās iegūst mūsdienīgu veidolu, saglabājot senatnes cienīgumu.
112 gadus Sarkaņu skolas skolēni un skolotāji rakstījuši savu skolas stāstu par sapņiem un ikdienas darbu, par svētkiem un panākumiem, par neatlaidību un nebēdnību, par dzīves skarbumu laika griežos un bezrūpību. Atmiņas ieaudušās skolas ābelē, liepu gatvē un laukameņu pamatīgumā... Par apliecinājumunu 2015. gadā slēgtās izglītības iestādes krietnajam mūžam paliek tās 100gadei veltītā piemiņas zīme, bet par nozīmīgāko tās ikdienā joprojām stāsta zīmējumi lielās ēkas gaitenī.
Tagad mazajā ēkā darbojas Sarkaņu amatu skola, bet lielajā - atvērta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve. Ļaužu izglītošanās jau citādākā veidā, bet veiksmīgi turpinās, un skološanai celtās ēkas savu misiju pilda.
Četru izcilu sarkaniešu tikšanās skolā (autore: Dace Zvirgzdiņa, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras sektora vadītāja)
Vai aktrise Olga Dreģe varēja satikt rakstnieku Viktoru Eglīti? Laikam gan ne, jo Sarkaņu pagasta „Milnos” dzimušajai meitenei bija tikai 7 ziemas, kad viņš 1945. gadā gāja bojā. Jēkabs Vītoliņš (1898 „Bākšānos” – 1977 Rīgā) šajā laikā bija pazīstams mūzikas lektors, kas uzstājās gan radiofonā, gan pirms koncertiem, tautas mūzikas speciālists. Zinot V. Eglīša aizraušanos ar senatni un dievturību, gribu apgalvot, ka abi noteikti bija pazīstami. Valdis Breģis (1928 Lejas Svincos – 2013 Rīgā) toreiz mācījās Madonas vidusskolā, bet dažus gadus vēlāk viņš klausījās J.Vītoliņa lekcijas konservatorijā, pārdomātos ievadvārdus koncertos un kā students diriģēja Sarkaņu kori vasarās, kad tur dziedāja arī toreizējā Madonas vidusskolniece Olga.
Šīs četras Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgās personas vieno vispirms dzimtā vieta. Kopīga ir vēlēšanās un spējas tikt tālāk par savu sētu, darīt ko citādāku nekā viņu priekšteči – zemnieki. Kopīga ir mīlestība pret mūziku.
Tagad viņi satikušies Sarkaņu skolā iekārtotajā izstādē par izciliem sarkaniešiem – valsts nozīmes kultūras darbiniekiem. Lai gan vienīgi Viktors Eglītis (1877 Sarkaņu pag. „Lejas Kaipos” – 1945) nav šajā ēkā mācījies, jo viņa bērnībā tās nebija un viņš ir apmeklējis Lazdonas pareizticīgo draudzes skolu, telpas saimnieks ar sava dzīvokļa mēbelēm neapšaubāmi ir viņš. Viens no attēliem rāda tēvu un dēlu, rakstnieku Anšlavu Eglīti, iespējams, pie tā galda, kas ir muzejā. Mantinieku dāvinājumā muzejam ietilpst arī A. Eglīša studiju laikā Mākslas akadēmijā gleznotais tēva portrets.
Sarkaniešiem veltītajā izstādē var aplūkot Jēkaba Vītoliņa jaunības rakstāmgaldu un Dailes teātra dāvināto Olgas Dreģes grima galdiņu, dažus viņas skatuves tērpus un aksesuārus, ilggadējā Madonas rajona koru virsdiriģenta, komponista Valda Breģa koncerttērpu, fotoaparātu, toņdakšu.
Uz skatuves un arī muzejā ir iespējams daudz kas. Aicinām uz četru sarkaniešu tikšanos vecajā skolā!
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 5 days
|
Ancient trade routes distributed not just products, but also knowledge, culture and everything that was new and unknown. Pastor Ernest Glück, for instance, may have already started work on a translation of the Bible into Latvian when he travelled from the Daugavgrīva fortress near Rīga to Alūksne. There he finished his masterpiece and planted two oak trees alongside the manse that are still there. Glück also established the first school in Vidzeme for Latvian children. He was a pastor, translator, author and teacher. Thanks to him, the Hernhutian movement of brethren flourished in Vidzeme after the Great Northern War. It directed spiritual and political development and brought Latvians closer to their national awakening. Of great importance in the Path of Light is Piebalga, which became very important in terms of culture in Latvia. Culture, science and even politics took on new meaning and sounds. This is where Kārlis Skalbe, the Kaudzītes brothers, Jānis Poruks, Antons Austriņš and other major figures from the national awakening lived and worked. The very spiritual aura in this place has not disappeared to this very day. The fantastic Cesvaine castle has been renovated, and the narrow-gauge railroad between Gulbene and Alūksne is still rolling alone. The ruins of the Marienburg castle in Alūksne conjure up visions of the hidden wealth of the Order of Templates and the young woman who was bricked into the castle’s walls. No less intriguing is the story of Marta Skovronsky, who would rise to become Empress Catherine the Great of Russia. The Madona Regional Research and Art Museum offers a look at the past and present, while the Ate windmill at Kancempji offers a look at more than 4,000 unique items from the history of our countryside, complete with buildings that are more than 100 years old. |
|
 |
Ethnographic and household storage in Sarkaņi offers craft tools collection, furniture and household collection, 19th and the end of the 20th century living room furnishings, and the exhibition dedicated to Madona countrymen. (Source: Madona TIC) |
|
