Valkas notikumu hronika 1914.-1920.gadā
1914.gada augustā - Nodibinājās Latviešu Sarkanā Krusta komiteja, pirmā šāda veida organizācija, kas nesa latviešu vārdu
1915.gada rudenī - Valka uzņēma Kurzemes bēgļus, iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga no 18000 līdz 35000
1917.gada 4. (17.) aprīlī - Notika latviešu kooperatoru un biedrību delegātu sapulce (saeima), kurā piedalījās Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters, Andrievs Niedra un citi. Sapulce nolēma pieprasīt Latvijas autonomiju
1917.gada 9. (22.) aprīlī - Ievēlēja pirmo Valkas Strādnieku deputātu padomi Jāņa Krūmiņa vadībā
1917.gada 29.aprīlī (12.maijā) - Nodibinājās Latviešu Zemnieku savienība – lielākā pilsoniskā partija
1917.gada 25.jūlijā (7.augustā) - Pirmo reizi par Valkas pilsētas galvu ievēlēja latvieti, skolotāju Kārli Aleksandru Ozoliņu
1917.gada oktobrī - No Rīgas uz Valku pārcēlās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)
1917.gada 16. (29.) oktobrī - Strādnieku kluba „Liesma” telpās sanāca Latvijas Sociāldemokrātijas ārkārtējā konference, kurā izstrādāja plānu, lielinieku bruņotā apvērsuma atbalstīšanai Petrogradā
1917.gada 7. (20.) novembrī - Lielinieciski noskaņotais 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku
1917.gada 8.-9. (21.-22.) novembrī - Notika Iskolata sēde, kas pasludināja padomju varas nodibināšanu vācu neokupētajā Latvijas daļā (Valkas, Valmieras, Cēsu apriņķos). Par tā saucamās Iskolata republikas priekšsēdētāju ievēlēja Frici Roziņu
1917.gada 16. (29.) novembrī – 19.novembrī (2.decembrī) - Notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce – 1.sesija, tā pasludināja, ka Latvija, t.i., Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma valsts vienība
1917.gada decembrī – 1918.gada februārī - Iznāca Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās Komitejas izdevums „Cīņa”, Latviešu strēlnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolatstrela) laikraksts „Brīvais Strēlnieks” un „Iskolata Ziņotājs”
1918.gada 22.februārī - Vācu karaspēks okupēja Valku
1918.gada aprīlī - Nodibinājās Latviešu Pagaidu Nacionālais teātris
1918.gada 15.novembrī - Latviešu Zemnieku savienības Centrālā Padome nolēma proklamēt Latviju kā neatkarību demokrātisku republiku
1918.gada novembrī - Notika Valkas Strādnieku padomes vēlēšanas, izveidoja tās izpildkomiteju Augusta Arāja – Bērces vadībā
1918.gada 22.novembrī - Sāka iznākt Valkas Strādnieku padomes laikraksts „Sarkanais Karogs”
1918.gada 18.decembrī - Sarkanās armijas latviešu strēlnieku padomju divīzija Jāņa Fabriciusa vadībā ieņēma Valku
1918.gada 21.decembrī - Valkā ieradās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi ar Pēteri Stučku priekšgalā
1918.gada 22.decembrī - Notika Valkas strādnieku un tautas mītiņi, kuros uzstājās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi
1919.gada 1.februārī - Igauņu karaspēks atbrīvoja Valku no lieliniekiem
1919.gada februārī - Notika apspriede ar Igaunijas armijas pārstāvi par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā
1919.gada 16.februārī - Ziemeļlatvijas Zemes padomes priekšsēdētājs Oto Hasmanis parakstīja pirmo pavēli par mobilizācijas izsludināšanu no lieliniekiem atbrīvotajos apgabalos
1919.gada 28.februārī - No Valkas uz fronti nosūtīja pirmo ešelonu ar Ziemeļlatvijas armijas 380 karavīriem
1919.gada 28.februārī - Nodibinājās Ziemeļlatvijas Sarkanā Krusta biedrība, kas uzņēmās ievainoto un saslimušo ārstēšanu, armijas apgādi ar pārtiku un munīciju
1920.gada 1.jūlijā - Starptautiskā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu par Valkas sadalīšanu starp Latviju un Igauniju
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 5 days
|
The Baltic Way was a unique demonstration at the Baltic, European and global level. Never before had the residents of three countries joined hands in a single chain to link the capital cities of the three nations – Vilnius, Rīga and Tallinn. The historical event occurred on the evening of August 23, 1989 and involved some two million people to recall events that had happened 50 years before – the conclusion of the Molotov-Ribbentrop Pact that allowed the two superpowers of the day, Germany and the USSR, to divide up spheres of influence in Europe before the new world war. The Baltic States lost their independence as a result of the pact. The chain of demonstrators was some 600 km long, marking out the Baltic Way from Bauska to Rīga and then on to Sigulda, Cēsis, Valmiera and Rūjiena. The route was known and used in the 14th and 15th century, or even earlier. Testimony to this is given by the mighty castle hill at Mežotne and the ancient port alongside it. The Bauska Castle was an important fort during the age of Livonia and, later, one of the residencies of the dukes of Courland. Sigulda was well fortified on the banks of the Gauja River, with three stone castles nearby. It was also a health spa. Līgatne is important in industrial terms because of the paper factory that is there. Āraiši is another ancient trade crossroad with a lake castle, ancient church, castle ruins and a famous windmill. Cēsis is one of the historical diamonds of Vidzeme with its old town, the old and new castle, and the majestic views of the ancient Gauja River valley at the cliffs of Ērgļi. Valmiera boasts of his St Simon’s Church, the Dāliņš stadium, its own theatre and the youthfulness of its own university college. In Rūjiena, there is a monument to the Bugler of Tālava, which was carved by Kārlis Zemdega and installed in 1937 to commemorate the liberation of Rūjiena. The monument survived all of the years after the war. The engraving, “the bugler had to die, but the Latvians heard his call,” is very much in line with the Baltic Way on August 23, 1989. |
|
