Балтийский путь

1914.gada augustā - Nodibinājās Latviešu Sarkanā Krusta komiteja, pirmā šāda veida organizācija, kas nesa latviešu vārdu
1915.gada rudenī - Valka uzņēma Kurzemes bēgļus, iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga no 18000 līdz 35000
1917.gada 4. (17.) aprīlī - Notika latviešu kooperatoru un biedrību delegātu sapulce (saeima), kurā piedalījās Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters, Andrievs Niedra un citi. Sapulce nolēma pieprasīt Latvijas autonomiju
1917.gada 9. (22.) aprīlī - Ievēlēja pirmo Valkas Strādnieku deputātu padomi Jāņa Krūmiņa vadībā
1917.gada 29.aprīlī (12.maijā) - Nodibinājās Latviešu Zemnieku savienība – lielākā pilsoniskā partija
1917.gada 25.jūlijā (7.augustā) - Pirmo reizi par Valkas pilsētas galvu ievēlēja latvieti, skolotāju Kārli Aleksandru Ozoliņu
1917.gada oktobrī - No Rīgas uz Valku pārcēlās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)
1917.gada 16. (29.) oktobrī - Strādnieku kluba „Liesma” telpās sanāca Latvijas Sociāldemokrātijas ārkārtējā konference, kurā izstrādāja plānu, lielinieku bruņotā apvērsuma atbalstīšanai Petrogradā
1917.gada 7. (20.) novembrī - Lielinieciski noskaņotais 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku
1917.gada 8.-9. (21.-22.) novembrī - Notika Iskolata sēde, kas pasludināja padomju varas nodibināšanu vācu neokupētajā Latvijas daļā (Valkas, Valmieras, Cēsu apriņķos). Par tā saucamās Iskolata republikas priekšsēdētāju ievēlēja Frici Roziņu 
1917.gada 16. (29.) novembrī – 19.novembrī (2.decembrī) - Notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce – 1.sesija, tā pasludināja, ka Latvija, t.i., Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma valsts vienība

1917.gada decembrī – 1918.gada februārī - Iznāca Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās Komitejas izdevums „Cīņa”, Latviešu strēlnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolatstrela) laikraksts „Brīvais Strēlnieks” un „Iskolata Ziņotājs”
1918.gada 22.februārī - Vācu karaspēks okupēja Valku
1918.gada aprīlī - Nodibinājās Latviešu Pagaidu Nacionālais teātris
1918.gada 15.novembrī - Latviešu Zemnieku savienības Centrālā Padome nolēma proklamēt Latviju kā neatkarību demokrātisku republiku
1918.gada novembrī - Notika Valkas Strādnieku padomes vēlēšanas, izveidoja tās izpildkomiteju Augusta Arāja – Bērces vadībā
1918.gada 22.novembrī - Sāka iznākt Valkas Strādnieku padomes laikraksts „Sarkanais Karogs”
1918.gada 18.decembrī - Sarkanās armijas latviešu strēlnieku padomju divīzija Jāņa Fabriciusa vadībā ieņēma Valku
1918.gada 21.decembrī - Valkā ieradās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi ar Pēteri Stučku priekšgalā
1918.gada 22.decembrī - Notika Valkas strādnieku un tautas mītiņi, kuros uzstājās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi
1919.gada 1.februārī  - Igauņu karaspēks atbrīvoja Valku no lieliniekiem
1919.gada februārī - Notika apspriede ar Igaunijas armijas pārstāvi par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā
1919.gada 16.februārī - Ziemeļlatvijas Zemes padomes priekšsēdētājs Oto Hasmanis parakstīja pirmo pavēli par mobilizācijas izsludināšanu no lieliniekiem atbrīvotajos apgabalos
1919.gada 28.februārī - No Valkas uz fronti nosūtīja pirmo ešelonu ar Ziemeļlatvijas armijas 380 karavīriem
1919.gada 28.februārī - Nodibinājās Ziemeļlatvijas Sarkanā Krusta biedrība, kas uzņēmās ievainoto un saslimušo ārstēšanu, armijas apgādi ar pārtiku un munīciju
1920.gada 1.jūlijā - Starptautiskā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu par Valkas sadalīšanu starp Latviju un Igauniju