Der baltische Weg

Valkas notikumu hronika 1914.-1920.gadā

Valkas notikumu hronoloģiju 1914. - 1920.g. sastādījusi A. Priedīte.

1914.gada augustā - Nodibinājās Latviešu Sarkanā Krusta komiteja, pirmā šāda veida organizācija, kas nesa latviešu vārdu
1915.gada rudenī - Valka uzņēma Kurzemes bēgļus, iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga no 18000 līdz 35000
1917.gada 4. (17.) aprīlī - Notika latviešu kooperatoru un biedrību delegātu sapulce (saeima), kurā piedalījās Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters, Andrievs Niedra un citi. Sapulce nolēma pieprasīt Latvijas autonomiju
1917.gada 9. (22.) aprīlī - Ievēlēja pirmo Valkas Strādnieku deputātu padomi Jāņa Krūmiņa vadībā
1917.gada 29.aprīlī (12.maijā) - Nodibinājās Latviešu Zemnieku savienība – lielākā pilsoniskā partija
1917.gada 25.jūlijā (7.augustā) - Pirmo reizi par Valkas pilsētas galvu ievēlēja latvieti, skolotāju Kārli Aleksandru Ozoliņu
1917.gada oktobrī - No Rīgas uz Valku pārcēlās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)
1917.gada 16. (29.) oktobrī - Strādnieku kluba „Liesma” telpās sanāca Latvijas Sociāldemokrātijas ārkārtējā konference, kurā izstrādāja plānu, lielinieku bruņotā apvērsuma atbalstīšanai Petrogradā
1917.gada 7. (20.) novembrī - Lielinieciski noskaņotais 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku
1917.gada 8.-9. (21.-22.) novembrī - Notika Iskolata sēde, kas pasludināja padomju varas nodibināšanu vācu neokupētajā Latvijas daļā (Valkas, Valmieras, Cēsu apriņķos). Par tā saucamās Iskolata republikas priekšsēdētāju ievēlēja Frici Roziņu
1917.gada 16. (29.) novembrī – 19.novembrī (2.decembrī) - Notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce – 1.sesija, tā pasludināja, ka Latvija, t.i., Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir autonoma valsts vienība

1917.gada decembrī – 1918.gada februārī - Iznāca Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās Komitejas izdevums „Cīņa”, Latviešu strēlnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolatstrela) laikraksts „Brīvais Strēlnieks” un „Iskolata Ziņotājs”
1918.gada 22.februārī - Vācu karaspēks okupēja Valku
1918.gada aprīlī - Nodibinājās Latviešu Pagaidu Nacionālais teātris
1918.gada 15.novembrī - Latviešu Zemnieku savienības Centrālā Padome nolēma proklamēt Latviju kā neatkarību demokrātisku republiku
1918.gada novembrī - Notika Valkas Strādnieku padomes vēlēšanas, izveidoja tās izpildkomiteju Augusta Arāja – Bērces vadībā
1918.gada 22.novembrī - Sāka iznākt Valkas Strādnieku padomes laikraksts „Sarkanais Karogs”
1918.gada 18.decembrī - Sarkanās armijas latviešu strēlnieku padomju divīzija Jāņa Fabriciusa vadībā ieņēma Valku
1918.gada 21.decembrī - Valkā ieradās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi ar Pēteri Stučku priekšgalā
1918.gada 22.decembrī - Notika Valkas strādnieku un tautas mītiņi, kuros uzstājās Latvijas pagaidu padomju valdības locekļi
1919.gada 1.februārī - Igauņu karaspēks atbrīvoja Valku no lieliniekiem
1919.gada februārī - Notika apspriede ar Igaunijas armijas pārstāvi par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā
1919.gada 16.februārī - Ziemeļlatvijas Zemes padomes priekšsēdētājs Oto Hasmanis parakstīja pirmo pavēli par mobilizācijas izsludināšanu no lieliniekiem atbrīvotajos apgabalos
1919.gada 28.februārī - No Valkas uz fronti nosūtīja pirmo ešelonu ar Ziemeļlatvijas armijas 380 karavīriem
1919.gada 28.februārī - Nodibinājās Ziemeļlatvijas Sarkanā Krusta biedrība, kas uzņēmās ievainoto un saslimušo ārstēšanu, armijas apgādi ar pārtiku un munīciju
1920.gada 1.jūlijā - Starptautiskā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu par Valkas sadalīšanu starp Latviju un Igauniju

Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzejs, 11.10.2016

Tourism objects involved in this story
5 Tagen	Der baltische Weg	Der Baltische Weg war eine einzigartige Aktion nicht nur im Baltikum, aber auch in Europa und sogar in der ganzen Welt. Es war das erste Mal, dass die Einwohner der baltischen Länder eine Menschenkette bildeten, die drei baltische Hauptstädte verband – Vilnius, Rīga und Tallin. Dieses historische Ereignis geschah am 23.August 1989 und hat ~ zwei Millionen Menschen vereinigt. Das Ziel dieser Aktion war den Ribbentrop-Molotow-Pakt, der vor 50 Jahren unterzeichnet wurde, ins Gedächtnis zu rufen. Es war ein Vertrag zwischen dem Deutschen Reich und der Sowjetunion über die Veränderung der Interessensphären in Europa vor dem Weltkrieg und demzufolge haben die baltischen Länder seine Unabhändigkeit verloren. In Lettland reichte eine ~ 600 km lange Menschenkette von Bauska durch Rīga, Sigulda, Cēsis, Valmiera bis nach Rūjiena. Historisch gesehen war dieser Weg schon in den 14-15. Jh. und sogar früher bekannt und genutzt. Eine mächtige befestigte Siedlung von Mēžotne und ein alter Hafenplatz daneben zeugen davon. Die Burg von Bauska war eine Festung von großer Bedeutung in Livland und später eine der Residenzen des Herzogs von Kurland. Sigulda war nicht nur ein sehr befestigter Ort an den Ufer des Flusses Gauja mit drei Steinburgen, die sich nahe beieinander befinden, aber auch ein Kurort. Līgatne zeichnet sich aus durch das historische Industrieerbe – die Papierfabrik. Āraiši ist wieder ein alter Kreuzpunkt der Handelswege mit einer Inselburg, einer alten Kirche, Burgruinen und einer bedeutenden Windmühle. Cēsis wie eine der historischen Perlen Livlands mit einer Altstadt, alten und neuen Burg, malerischen Blicken aufs Gauja-Urstromtal bei den Ērgļu Felsen. Valmiera mit der Sankt-Simon-Kirche, dem Jānis-Daliņš-Stadion, einer Theateraura und Hochschuljugend. In Bezug auf Rūjiena besteht ein sehr interessanter Fakt darin, dass das vom Bildhauer K. Zemdegs geschaffene und 1937 aufgestellte Denkmal "Der Trompeter von Tālava" für die Befreiung der Stadt erfolgreich die Nachkriegszeit überstanden hat. Die Inschrift auf dem Denkmal lautet "Der Trompeter musste sterben, aber die Letten haben die Nachricht gehört". Das steht im Einklang mit dem Baltischen Weg am 23. August 1989.