Atputas vieta "Meza kaujas"

Līdz galam neizpētīta lappuse Cēsu kaujās ir tieši sadursme pie tilta pār Amatas upi 1919.gada 5.jūnija vakarā. Šī ir vieta, kur vācu landesvērs atklāj savus īstos nodomus. Līdz tam sarunās vācieši apgalvo, ka Cēsīs esot Sarkanā Armija (patiesībā ir Ziemeļlatvijas un Igaunijas armijas), un vācu armija Ieriķos gaidot tās uzbrukumu. Igauņu bruņuvilciens Nr.2 ar tā komandieri kapteini Lepp- pēc virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera rīkojuma- dodas uz sarunām Ieriķu dzelzceļa stacijā.. Vācieši neierodas vispār un atsūta ziņu, ka gaidīšot sarunu vedējus uz dienvidiem no tilta pār Amatu. Igauņu komandai palīgā- kā labs apkārtnes pazinējs- tiek norīkots Cēsu Skolnieku rotas kareivis Kārlis Dzirkalis. Uz bruņuvilcina arī divi pulkveži- Sabiedroto pilnvarotais Grīns(W.Green) un igaunis Rēks(Reek). Vilciens apstājas tālāk no tilta ziemeļu (Cēsu) pusē. Sapieris leitnants Lutsārs(Lutsaar) ar dažiem vīriem dodas pārbaudīt, vai tilts nav mīnēts. Komandieris Leps ar abiem pulkvežiem seko 200 soļu aiz sapieriem.