Vienības laukums - Latvijas patriotisma atspoguļotājs
Uzvaras piemineklis atklāts pēc Latvijas Atbrīvošanas kara noslēguma – 1924.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta, iemiesojot vēstījumu, ka cīņu liesmās aust brīvības saule. Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Pavisam drīz, nemanot laukums ar Uzvaras pieminekli ieauga pilsētas centrā un cēsnieku sirdīs.
Iestājoties padomju okupācijas varai, 1951.gada martā piemineklis tika uzspridzināts. Garo padomju gadu laikā no 1959.līdz 1990.gadam laukuma centrā atradās Ļeņina piemineklis un laukumam tika dots Ļeņina vārds.
Šobrīd laukumu grezno atjaunotais Uzvaras piemineklis, kas, tāpat kā Cēsu kaujas, tapis ar Latvijas un Igaunijas Republiku atbalstu. Atjaunotā pieminekļa pamatus ielika 1998.gada 22.jūnijā Cēsu kauju 79.gadadienā, bet atklāšanas ceremonija notika tā paša gada 15.novembrī – Latvijas Republikas 80.gadu ieskaņā. Mūsdienās katru gadu 22.jūnijā ar Latvijas bruņoto spēku svinīgo militāro parādi un defilē programmu Vienības laukumā tiek atzīmēta Varoņu piemiņas diena, bet gravā pie Pils parka notiek 1919.gada Cēsu kauju rekonstrukcijas izspēle.
Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. Šī notikuma 25.gadskārtu pieminot, 2014.gadā laukumā emocionālā brīdī atkal rokās sadevās cēsnieki un viesi, lai restaurētu 1989.gada notikumus un no jauna sajustu latviskas vienotības un lepnuma noskaņu.
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 |
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
|
 5 days
|
The Baltic Way was a unique demonstration at the Baltic, European and global level. Never before had the residents of three countries joined hands in a single chain to link the capital cities of the three nations – Vilnius, Rīga and Tallinn. The historical event occurred on the evening of August 23, 1989 and involved some two million people to recall events that had happened 50 years before – the conclusion of the Molotov-Ribbentrop Pact that allowed the two superpowers of the day, Germany and the USSR, to divide up spheres of influence in Europe before the new world war. The Baltic States lost their independence as a result of the pact. The chain of demonstrators was some 600 km long, marking out the Baltic Way from Bauska to Rīga and then on to Sigulda, Cēsis, Valmiera and Rūjiena. The route was known and used in the 14th and 15th century, or even earlier. Testimony to this is given by the mighty castle hill at Mežotne and the ancient port alongside it. The Bauska Castle was an important fort during the age of Livonia and, later, one of the residencies of the dukes of Courland. Sigulda was well fortified on the banks of the Gauja River, with three stone castles nearby. It was also a health spa. Līgatne is important in industrial terms because of the paper factory that is there. Āraiši is another ancient trade crossroad with a lake castle, ancient church, castle ruins and a famous windmill. Cēsis is one of the historical diamonds of Vidzeme with its old town, the old and new castle, and the majestic views of the ancient Gauja River valley at the cliffs of Ērgļi. Valmiera boasts of his St Simon’s Church, the Dāliņš stadium, its own theatre and the youthfulness of its own university college. In Rūjiena, there is a monument to the Bugler of Tālava, which was carved by Kārlis Zemdega and installed in 1937 to commemorate the liberation of Rūjiena. The monument survived all of the years after the war. The engraving, “the bugler had to die, but the Latvians heard his call,” is very much in line with the Baltic Way on August 23, 1989. |
|
