Uzvaras piemineklis atklāts pēc Latvijas Atbrīvošanas kara noslēguma – 1924.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta, iemiesojot vēstījumu, ka cīņu liesmās aust brīvības saule. Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Pavisam drīz, nemanot laukums ar Uzvaras pieminekli ieauga pilsētas centrā un cēsnieku sirdīs.
Iestājoties padomju okupācijas varai, 1951.gada martā piemineklis tika uzspridzināts. Garo padomju gadu laikā no 1959.līdz 1990.gadam laukuma centrā atradās Ļeņina piemineklis un laukumam tika dots Ļeņina vārds.
Šobrīd laukumu grezno atjaunotais Uzvaras piemineklis, kas, tāpat kā Cēsu kaujas, tapis ar Latvijas un Igaunijas Republiku atbalstu. Atjaunotā pieminekļa pamatus ielika 1998.gada 22.jūnijā Cēsu kauju 79.gadadienā, bet atklāšanas ceremonija notika tā paša gada 15.novembrī – Latvijas Republikas 80.gadu ieskaņā. Mūsdienās katru gadu 22.jūnijā ar Latvijas bruņoto spēku svinīgo militāro parādi un defilē programmu Vienības laukumā tiek atzīmēta Varoņu piemiņas diena, bet gravā pie Pils parka notiek 1919.gada Cēsu kauju rekonstrukcijas izspēle.
Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. Šī notikuma 25.gadskārtu pieminot, 2014.gadā laukumā emocionālā brīdī atkal rokās sadevās cēsnieki un viesi, lai restaurētu 1989.gada notikumus un no jauna sajustu latviskas vienotības un lepnuma noskaņu.
Tourism objects involved in this story | ||
---|---|---|
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
||
Балтийский путь был уникальной акцией не только в масштабе Балтии, но и всей Европы и даже мира. Никогда еще такого не было, что жители трех государств образовали живую цепь, которая соединила столицы государств – Вильнюс, Ригу и Таллин. Историческое событие произошло вечером 23 августа 1989 года, оно объединило примерно два миллиона человек. Его целью было напомнить события 50-и летней давности – подписание пакта Молотова-Ребентропа, в результате чего две державы того времени – Германия и СССР разделили сферы влияния в Европе накануне Второй мировой войны, а страны Балтии потеряли свою независимость. |