Cēsu vienības laukums

Vienības laukums - Latvijas patriotisma atspoguļotājs

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – ikkatram garāmgājējam ikdienā atgādina Cēsu kauju notikumus, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.

Uzvaras piemineklis atklāts pēc Latvijas Atbrīvošanas kara noslēguma – 1924.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta, iemiesojot vēstījumu, ka cīņu liesmās aust brīvības saule. Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Pavisam drīz, nemanot laukums ar Uzvaras pieminekli ieauga pilsētas centrā un cēsnieku sirdīs.

Iestājoties padomju okupācijas varai, 1951.gada martā piemineklis tika uzspridzināts. Garo padomju gadu laikā no 1959.līdz 1990.gadam laukuma centrā atradās Ļeņina piemineklis un laukumam tika dots Ļeņina vārds.

Šobrīd laukumu grezno atjaunotais Uzvaras piemineklis, kas, tāpat kā Cēsu kaujas, tapis ar Latvijas un Igaunijas Republiku atbalstu. Atjaunotā pieminekļa pamatus ielika 1998.gada 22.jūnijā Cēsu kauju 79.gadadienā, bet atklāšanas ceremonija notika tā paša gada 15.novembrī – Latvijas Republikas 80.gadu ieskaņā. Mūsdienās katru gadu 22.jūnijā ar Latvijas bruņoto spēku svinīgo militāro parādi un defilē programmu Vienības laukumā tiek atzīmēta Varoņu piemiņas diena, bet gravā pie Pils parka notiek 1919.gada Cēsu kauju rekonstrukcijas izspēle.

Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. Šī notikuma 25.gadskārtu pieminot, 2014.gadā laukumā emocionālā brīdī atkal rokās sadevās cēsnieki un viesi, lai restaurētu 1989.gada notikumus un no jauna sajustu latviskas vienotības un lepnuma noskaņu.

Cēsu Vēstures un Mākslas muzejs, 09.11.2016

Stāstā iesaistītie tūrisma objekti
	Cēsu vienības laukums	Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš.
5 dienas	Baltijas ceļš	Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiskais notikums noritēja 1989. gada 23. augusta vakarā, tas vienoja apmēram 2 miljonus cilvēku. Tā mērķis bija pievērst uzmanību un atgādināt 50 gadus vecus notikumus – Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanu. Tā rezultātā divas tā laika lielvaras - Vācija un PSRS pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā pirms kārtējā pasaules kara, bet Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību. Apmēram 600 km garā dalībnieku ķēde Latvijā iezīmēja Baltijas ceļu no Bauskas līdz Rīgai, tālāk uz Siguldu, Cēsīm, Valmieru un Rūjienu. Vēsturiski šāds ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. - 15.gs. un pat agrāk. Par to liecina varenais Mežotnes pilskalns un sena ostas vieta pie tā. Bauskas pils bijusi svarīgs cietoksnis Livonijas laikos un vēlāk viena no Kurzemes hercoga rezidencēm. Sigulda bijusi ne vien labi nocietināta vieta Gaujas krastā ar trim mūra pilīm tuvumā, bet arī kūrorts veselības uzlabošanai. Līgatne zīmīga ar savu vēsturisko industriālo mantojumu papīrfabrikas veidā. Āraiši – atkal viens sens tirdzniecības ceļu krustpunkts ar ezersalas pili, senu baznīcu, pilsdrupām un slavenām vējdzirnavām. Cēsis kā viena no Vidzemes vēsturiskajām pērlēm ar vecpilsētu, veco un jauno pili, majestātiskiem Gaujas senlejas skatiem pie Ērgļu klintīm. Valmiera ar Sīmaņa baznīcu, Dāliņa stadionu, sava teātra auru un augstskolas jaunību. Pieminot Rūjienu, interesanti, ka K. Zemdegas veidotais piemineklis Tālavas taurētājam, kurš uzstādīts 1937. gadā, pieminot Rūjienas atbrīvošanu, veiksmīgi pārdzīvojis visus pēckara gadus. Tajā iekaltie veltījuma vārdi Taurētājam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird sasaucas ar Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā.