Saimniecība „Raudiņi” ir vieta, kur atpūsties mājīgā un klusā vietā starp jūru un mežu 10 minūšu brauciena attālumā no Rojas. Lai arī laika gaitā "Raudiņos" audzēti zirgi, kā arī ir nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un puķkopību, galvenā nodarbe šobrīd ir lauku tūrisms. 

Šeit iespējams atpūsties kopā ar ģimeni un draugiem (nelielā kompānijā), rīkot saliedēšanās pasākumus vai sporta spēles, gatavot gardu maltīti āra terasē uz īstas malkas plīts vai kamīnā. Vakarā vērot saules lēkta atspīdumu koku galotnēs. Nakšņošanai piedāvā viesu namiņus, siena matračus vai nomāt telts vietas un pie jūras sagaidīt saullēktu. Klusums, miers un dabas veldzējums "Raudiņos".

„Kaikaiši” meklējami ~ 1 km uz dienvidrietumiem no Vecpiebalgas centra, Kaikašu mazciemā. „Kaikašos” dzimis latviešu rakstnieks Antons Austriņš (1884. – 1934.). Vecpiebalga bija vieta, kur topošais rakstnieks ieguva pamatizglītību. Viens no zināmākajiem A. Austriņa darbiem ir stāstu krājums „Puiškans” (1931.). Muzeju, kurā apskatāmi dažādi lauku sadzīves un ar rakstnieku saistīti priekšmeti un eksponāti (arī sarakstītie krājumi un grāmatas), ir vērts iepazīt gida pavadībā.

Jelgavas novada saimniecībā "Blūdži" mājražotāji Mālkalnu ģimene piedāvā degustēt un iegādāties pašu gatavotu svaigo, kūpināto, vai marinēto sieru. Produkciju var iegādāties arī Vidzemes tirgū -  trešdienās. Saimniecībā uzņem tūristu grupas.

Saimniecībā cep maizi, pārstrādā dārzeņus - gatavo dārzeņu salātus un konservējumus un gatavo citus lauku labumus.

Kuģīša piestātne atrodas Ostas ielas malā, kur tai piekļaujas Tirgus iela. „Hercogs Jēkabs” ekskursantus izvizina 45 minūšu garā braucienā (no maija – oktobrim) pa Ventas grīvu, piedāvājot aplūkot Ventspils ostas un vecpilsētas ainavas no citiem skatu punktiem.

Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas.

Maršruts ved gar latviešu likteņupes Daugavas abiem krastiem. Tajā iekļautas tādas nozīmīgas vietas kā Koknese pilsdrupas un topošais Likteņdarzs. Ceļotājus priecēs gan brīnišķīgi upes skati, it īpaši izstaigājot Daugavas loku takas, gan seni pilskalni, latgaļu podniecības tradīcijas un citi amatu meistari. Daugavpils ar savu daudzveidīgo militāri industriālā mantojuma piedāvājumu un slavenā māksliniekka Marka Rotko mākslas centru. Iespēja zirga mugurā izstaigāt Daugavas krastus Baltkrievijas pierobežā. Bebrenē vērts nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu, bet Dvietē uzzināt par Latvijas “piekto sezonu” jeb varenajiem plūdiem ik gadu. 

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” līdzautors Reinis Kaudzīte Pēterupes ciemā uzturējās kopš 1913. gada. 
1913. gadā R.Kaudzīte nopērk nelielu īpašumu (šobrīd Skolas iela 17), kurā kopā ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža pēdējos gadus. Pēc R.Kaudzītes nāves Pēterupes mājā turpina saimniekot Karlīne – apkārtnē jau pazīstama un cienīta vecmāte – bērna saņēmēja. Padomju laikos māja tiek pārveidota par daudzdzīvokļu namu. Arī līdzās esošā dārza mājiņa iegūst vienistabas dzīvokļa statusu, kurā 1991. gada 11. augustā tiek atklāts Saulkrastu vēstures sabiedriskais muzejs. 2008. gadā tiek mainīta muzeja pamatideja, mājiņas iekārtojumu nolemj veidot kā piemiņas vietu Reiņa Kaudzītes dzīvei Pēterupē. Ekspozīcija veidota no Saulkrastu iedzīvotāju dāvinājumiem atbilstošām 20. gadsimta sākuma mēbelēm, traukiem, sadzīves priekšmetiem, darba rīkiem, fotogrāfijām u.c. 
Dārzā pie ēkas atrodas “Kaimiņu soliņš” un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis. (Avots: Saulkrastu TIC)

Viens no Eiropas iespaidīgākajiem krāteru laukiem. Galvenā krātera dziļums ir 22 m, diametrs – 110 m. Meteorīts nokritis pirms ~ 7,5 tūkstošiem gadu.

Viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7.–9. gs. (pēc citiem avotiem: 4.–10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo ielu, kā arī ap Saules
un Parka ielu.