Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā.

N/A

Mākslinieces darbnīca atrodas ļoti skaistā viensētā. Auž gobolēnus un piedāvā vērot darbu tapšanas gaitu, pasūtīt, kā arī iegādāties gatavos izstrādājumus. Daudzi no tiem ir praktiski suvenīri un izmantojami kā labas dāvanas.

N/A

Saimnieki ražo žāvētu garšaugu maisījumus un vitamīnu tējas pilnā ciklā – no sēklas līdz garšvielu paciņai. Saimniecības dobēs un siltumnīcās aug plašs dārzeņu un garšaugu klāsts - dilles, sīpoli, ķiploki, maurloki, piparmētras, salvija, timiāns, koriandrs, izops, estragons, pupumētra, čili, baziliks. Izmanto arī savvaļas augus - nātres, gārsas, vībotnes, pienenes, pelašķus, raudenes.
Garšaugus audzē pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, žāvē uz malkas plīts īpašā žāvējamā skapī un gatavo nelielos daudzumos. Produkti nesatur sāli un konservantus, tiek izmantoti dabiskie skābinātāji – aličas,  sarkanās jāņogas, rabarberi, irbenes.
Ar produkciju var iepazīties un to iegādāties izbraukuma prezentācijās un degustācijās Embūtes TIC telpās vai citur pēc vienošanās. Specializētas programmas bērniem un skolēniem, senioriem, ģimenēm, ēdināšanas nozares profesionāļiem, ārvalstu tūristiem. Programmā: stāstījums par saimniecību, ražošanas procesu, uzdevumi/spēles viesiem un balvas, degustācija, iespēja iegādāties produkciju. Embūtes garšaugi iegādājami arī mājražotāju tirdziņos Kurzemē, mājražotāju veikalos Grobiņā, Saldū, Brocēnos, Liepājā.

N/A

Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas.

N/A
Dabas liegums veidots salīdzinoši neliela pārejas tipa purva aizsardzībai. Purvu lieliski var pārredzēt no nelielā skatu torņa.
N/A

Baronu Osten – Zakenu dzimtai piederošā muiža būvēta no jauna 1856. – 1857. gadā, jo veco muižu Krimas kara (1853. – 1856.) laikā nopostīja. Izrādās, ka minētā kara sākumā angļu kuģi Krievijas cara iebiedēšanas nolūkos apšaudīja Latvijas piekrasti un kuģus, t.sk. arī Kolku, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Pēc muižas sagraušanas tās vietā uzbūvēja t.s. Balto namu ar saimniecības ēkām. Tā otrajā stāvā uzcēla manteļskursteni medījumu kūpināšanai (saglabājies līdz mūsdienām). Muižnieku īpašumā muiža atradās līdz 1919. gadam, kad tās pēdējo īpašnieku Kristianu fon Osten – Zakenu nošauj Tukumā. 1929. g. Baltajā namā ierīko pamatskolu, ko turpmāk sauc par Kolkas skolu. Tā darbojas līdz 1961. g. (tika uzcelta jauna skola), bet līdz 1989. g. ēkā notiek darbmācības stundas. Tajā laikā to dēvē par Veco vai Mazo skolu. No 1991. gada Kolkas Vecā skola ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes īpašums, kurā ik gadu (no 1994. gada) norisinās studentu vasaras prakses.

N/A

Atrodas Rucavas galvenās ielas malā, netālu no centra.Rucavas draudzi dibināja 1871. gadā, bet izmēros nelielo dievnamu uzcēla 1888. gadā.

N/A

Atrodas Krustpilī, Rīgas ielā 216 b. Krustpils pils pirmsākumi ir meklējami 1237. g. Šajā laikā Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs uzcēla Kreicburgas pili, kas bija pirmā krustnešu nocietinātā pils Latgalē. 16. gs. beigās tā līdz pat 20. gs. sākumam nonāk bruņinieka Nikolaja Korfa (un tālākās dzimtas) īpašumā. Neskatoties uz sekojošiem postījumiem un pārbūvēm, pils līdz mūsdienām ir saglabājusi viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu. 19. gs. vidū tā iegūst historisma stila interjerus. Tajā pat laikā ir saglabājušies arī senākas apbūves elementi - vārtu tornis, korpusa pamatsienas, šaujamlūkas, velvju konstrukcijas, logailas u.c. Padomju laikos pilī atradās PSRS armijas daļa, bet tai blakus izveidojās kara pilsētiņa - mūsdienu Pils rajons, ko rietumu puses ieskauj Pils dīķis. 1994. g. ēku kompleksā iekārtots Jēkabpils vēstures muzejs, kuru var iepazīt gida pavadībā vai individuāli (ar audiogidu). Vienreizējs skats no torņa!

N/A
2 dienas

Aukštaitija ir lielākais un viens no senākajiem Lietuvas novadiem, kas kopš 15. gs. saukts par „īsto Lietuvu”. Šajā ceļojumā baudīsiet lauku labumus, ko Aukštaitijas novads piedāvā mūsdienās.
    
Anīkšču (Anykščiai) rajonā apmeklēsiet ārstniecības augu saimniecību, cienājoties ar ozolzīļu kafiju un zāļu tējām, turpinājumā viesošanās zvejnieku ciemā Ginučiai, kur īpašā zivju zupas recepte radusies 17. gs. Ignalinas rajonā apmeklēsiet ūdensdzirnavas un biškopības muzeju. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla restorānā var baudīt tradicionālo virtuvi un iemācīties cept lietuviešu tradicionālo saldumu – šakotis. Pēc pastaigas ainaviskā Zarasai ezera krastā dosieties uz dzirnavām, lai mācītos cept maizi un pankūkas no rudzu miltiem. Jauks tūres nobeigums alus darītavā, kur dara nefiltrēto dzīvo alu un apskatāma seno aldaru darba rīku kolekcija. 

N/A

Ap 6 km garā pussala ir vieta, kur jānokļūst tiem, kas grasās doties vienā no neparastākajiem pārgājieniem pāri jūras šaurumam. Cauri Kūsnemmes pussalai līdz tās ziemeļu daļai iet šaurs un ļoti līkumains grants ceļš (ar garāku tūristu autobusu jābrauc lēni un uzmanīgi), kura galā izveidots autostāvlaukums, neliels namiņš, kur patverties lietus un vēja laikā, kā arī informācijas stends. Turpat redzamas divas Padomju armijas „KRAZ” tipa automašīnas. Lai sasniegtu robežkontroles posteni, Padomju robežsargi brauca pa jūru un mazajām saliņām, kas kā pērļu virtene savieno Kūsnemmes pussalas galu ar Vilsandi salas  dienviddaļu. Turpat divas desmitgades pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas „KRAZ” automašīnu kravas kastēs vasaras laikā uz Vilsandi vizināja tūristus, taču spēkrati savu mūžu ir nokalpojuši un unikālais piedāvājums vairs nav spēkā! Ko darīt? Pa mazajām saliņām uz Vilsandi var doties ar kājām. To var īstenot tikai siltā laikā, kad nav gaidāms stiprs vējš un ir zināma laika prognoze vismaz divām tuvākajām dienām. Kā sava veida orientieris var kalpot augstsprieguma elektrolīnija. Kopumā ir jārēķinās arī ar 1 h 40 – 2 h ilgu un ~ 4 km garu gājienu. Dziļākā vieta (ja ietur pareizo „kursu”) atrodas pārgājiena sākumdaļā, kur starp saliņām izveidots laivu ceļš - ~ 1 m dziļa vieta atkarībā no vēja virziena un ūdens līmeņa. Zināmu priekšstatu par maršrutu sniegs redzamā ainava, kas paveras no skatu torņa. Kaut arī šis maršruts tiek reklamēts dažādos informatīvajos materiālos, atbildību par tā veikšanu uzņemas katrs pats!

N/A

Saimniecībā tiek audzētas gaļas šķirnes (Suffolkas) aitas un piena šķirnes (Ostfrīzijas) aitas. Ganāpmulka aizsardzībai saimniecībā strādā ar sargsuņiem, Pireneju kalnu suņiem, kas ir pasaulē arī plaši pazīstama suņu šķirne mājlopu un mājputnu apsargāšanai no lielākiem un mazākiem plēsējiem.

Saimnieki piedāvā iegādāties premium klases, saimniecībā audzētu, jēru gaļu un aitu piena produktus- Fetas tipa sieru, grilsieru, jogurtu bez piedevām un vairāku veidu saldējumus.

N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 

N/A
Notras vecticībnieku draudzes dievnams uzcelts 1928. – 1931. gadā vecā dievnama vietā, kurš sākotnēji celts 1853. gadā.
N/A

Lauku sētā piedāvā mājdzīvnieku, mājputnu un eksotisko maru apskati un izjādes ar poniju. Konsultācijas dārzkopībā un sīku dzīvnieku audzēšanā. Iespējams iegādāties paipalu olas, kūpinājumus, cāļus un jaunputnus.

N/A

No torņa apskatāms Limbažu vēsturiskais centrs, pilsdrupas un ainava līdz pat Dūņezeram. Limbažu pils bija viena no pirmajām Latvijas fortifikāciju sistēmām, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies unikālie vārti. Torņa atslēgas meklējamas muzejā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

N/A
Dukstigala Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca atjaunota 1947. gadā Otrā pasaules kara laikā nodegušās koka baznīcas vietā. Centrālajā altārī attēlota Dievmātes glezna, Dievmātes statuja.
N/A
Ķesteri – lībiešu kultūras darbinieka un ērģelnieka Kārļa Staltes (1870.–1947.) dzimtās mājas.
N/A
3 dienas

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Te apskātami mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos.

N/A

Atrodas Plateļu centrā. Plateļi ir otra lielākā apdzīvotā vieta nacionālā parka teritorijā. Apmeklētāju centrā var noskaidrot aktuālo informāciju, pieteikties organizētās ekskursijās, iegādāties informatīvus materiālus, kā arī apskatīt nelielu dabas ekspozīciju par nozīmīgākajām parka dabas vērtībām.

N/A

Apskatāma ~ 2000 karošu kolekcija no 70 koku un krūmu sugām, kas tapusi > 30 gadu laikā. Mazākā karote ir taisīta no krūkļa, lielākās - „Eiropas karotes” izmēri pārsniedz cilvēka augumu. Meistars no koka gatavo gleznas. Karošu grebšanas procesa vērošana, karošu iegāde un muzeja apskate.