Atpūta laukos
1221-1240 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Tiltu uzcēla 1906. gadā. 1. pasaules kara laikā tā ziemeļu laidums tika saspridzināts un atjaunots pēc kara. Laikā, kad Karostā atradās Padomju armija, to šķērsot drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Pa kanālu kursēja karakuģi u.c. peldlīdzekļi, jo te bija izvietota viena no lielākajām PSRS militārajām bāzēm. 2006. g. vasarā (mēnesi pirms tā simtgades!) tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris „Anna”, kas izgriežamo daļu sadragāja līdz nepazīšanai. Tiltu atjaunoja un atklāja 2009. g. Tilts brīvi apskatāms un šķērsojams jebkurā laikā. Unikāls inženiertehnisks piemineklis, - Baltijā vienīgais šāda veida izgriežamais (katras no divām daļām izgriešana līdztekus krastam notiek ~ 5 min laikā) tilts.
N/A

Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas celtas grāfu Plāteru laikā. Muižas vecā pils, kas atrodas Grāfu Plāteru ielas malā - Jāņupītes krastā, celta 1759. gadā (baroks, Venēcijas arhitekts Antonio Parako). Pēcāk to pārbūvēja un pēc jaunās pils uzcelšanas ēkas pirmajā stāvā atradās Plāteru dzimtas vasaras rezidence, bet otrajā un trešajā stāvā bija iekārtota bibliotēka ar ~ 20 tūkstošiem vienību. Bibliotēka, kuras lielākā daļa bija pārvesta uz citiem grāfu īpašumiem, gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Krāslavas muižas jaunās pils (Daugavas ielejas krasta augšdaļā) celtniecību uzsāka 1765. gadā (arhitekts Domeniko Parako), sākotnēji baroka, bet 18. – 19. gs. mijā pārbūvējot klasicisma stilā. Ēkā ir atklāti unikāli rokoko stila sienu gleznojumi ar Romas skatiem, kas pēc Polijas piļu analogiem tapuši 18. gs. 60. - 70. gados. Jaunajā pilī līdz 20. gs. 70. gadiem darbojās vidusskola. Tad pils tika “pamesta” un pārvērtās par graustu. Tagad veikti apjomīgi pils fasādes renovācijas darbi, un tā ieguvusi sakoptu veidolu. Pili ieskauj 18. gs. vidū veidots romantiskais ainavu parks – Grāfu Plāteru parks, kas stādīts Daugavas ielejas un to šķērsojošo gravu nogāzēs. Tajā atjaunota mākslīgā grota un lauva – pils sargs, kāpnes to vēsturiskajā vietā, parka celiņi, pagalms.
N/A

Kafejnīca "Dzirnaviņas" atrodas Rīgas – Liepājas autoceļa (A9) 67. km. Ceļotāju iecienīta pusdienu ieturēšanas vieta.

Latviešu virtuve: skābeņu zupa, marinēta siļķe ar biezpienu, „Lauku azaids” (kartupeļi, ola, kūpināta gaļa, marinēts gurķis), cūkgaļas kotletes, Kurzemes strogonovs, sautēti skābi kāposti ar mednieku desiņām, miežu putraimu biezputra ar gaļu, rupjmaizes krēms, maizes zupa ar putukrējumu.
N/A

Abavas senlejas posms no Kandavas līdz tās ietekai Ventā ir ainaviskā un reljefa ziņā izteiksmīgākais upes ielejas posms Kurzemes novadā. Abavas ielejas dziļums sasniedz 30 – 40 m, platums – līdz pat 300 un vairāk metriem. Teritorija izceļas ne tikai ar lielu bioloģisko (> 800 augu sugu) un biotopu daudzveidību, dabas pieminekļiem – avotiem, ūdenkritumiem, iežu atsegumiem, dižakmeņiem, bet arī ar daudzajiem kultūrasvēstures pieminekļiem – pilskalniem, baznīcām, senkapiem, kultūrainavu, kā arī mazpilsētām – Kandavu un Sabili, kuru centri ir pilsētbūvniecības pieminekļi. Sabiles Vīnakalns un Pedvāles mākslas brīvdabas muzejs ir ļoti populāri tūrisma objekti. Kultūras vērtību aizsardzības nolūkos izveidota kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja”. Lai „uzturētu” ielejas ainavu, Drubazās un Tēvkalnos „saimnieko” dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Tūristiem izveidotas dabas takas, bet Abava ir populārākā Kurzemes ūdenstūristu upe. Diemžēl, neskatoties uz ārkārtīgi lielo tūrisma un resursu potenciālu Latvijas mērogā, tie šobrīd ir nepietiekami minimāli izmantoti.
N/A
Nemuna pie ietekas Kuršu jomā sadalās divās lielākās straumēs, veidojot Rusnes (Rusnė) salu – savā ziņā unikālu dabas teritoriju ar mitrājiem – purviem, vecupēm, lagūnu ezeriem un palieņu pļavām, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pavasaros šeit applūst milzīgas platības. Parkā ietilpst arī teritorija Z un R no Rusnes (lagūnas, purvi, zivju dīķi, Kuršu joma).
N/A

Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos.
N/A

Old Kybyn Inn in Trakai serves traditional Lithuanian food like their Karaite meat pasty – the Kybyn as well as other sorts of food.
N/A
Daudzstāvu dzīvojamo ēku (t.sk. pamestu) ielenkumā slejas 1905. g. pseidogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem celtais 37 m augstais Tosmares ūdenstornis. Savulaik tā ūdeni no dziļurbuma ar tvaika sūkņu (saglabājušies līdz mūsdienām) palīdzību pumpēja torņa rezervuārā. No turienes to trīs reizes dienā padeva Karostas iemītniekiem. Šobrīd ūdenstornis vairs neveic savus „tiešos” uzdevumus. Apskate no ārpuses jebkurā laikā. Latvijas mērogā unikāls industriālā mantojuma objekts.
N/A

Latgales novada rehabilitācijas centrs „Rāzna”. Nelielā uzkalniņā Zosnas ezera krastā, ieslēpusies gleznaina parka koku zaru vainagos, lepni slejas sanatorijas „Rāzna” ēka, kura pirmsākumos celta kā vasaras atpūtas nams māksliniekiem. Tā saista ar sakoptu parku un apkārtni. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēku komplekss pilda ārstniecības iestādes funkcijas, piedāvājot plašu fizioprocedūru klāstu. Tūristiem ir pieejama naktsmītne.
N/A

Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. 
N/A

Kājāmgājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Ķikanupi (Slīteres nacionālā parka robežu) ciemu joslā starp Sīkragu un Jaunciemu.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A

Lipušku apkārtnē jau no seniem laikiem apmetušies vecticībnieki (lielākā draudze Baltijā). To lūgšanu namu cēla 1893. gadā. Tas daudzkārt cieta no laupītājiem, tādēļ ēkas iekšpusē izvietoja ikonu fotokopijas. Līdz 1905. gadam dievnamus varēja celt tikai tādus, lai tie no ārienes neatšķirtos no parastas dzīvojamās mājas - tiem nebija zvanu, krustu un kupolu. Likumsakarīgi - arī Lipušku lūgšanu namu cēla kā dzīvojamo ēku. Kad par to uzzināja vietējā vara, to gribēja slēgt, taču vecticībnieki blakus ikonām novietoja carienes attēlu, kas nodrošināja turpmāku tā pastāvēšanu. Apskatāms no ārpuses.
N/A
Zenītraķešu brigādes un sakarnieku štābs ticis izmantots militāro radiosakaru nodrošināšanai, plānošanai un koordinācijai. Pagaidām objekts praktiski netiek izmantots un ir nodots Latvijas repatriācijas centram un Kristīgajai misijai.
N/A
7 dienas

Šis marštuts piedāvā jums lielisku iespēju apmeklēt lielāko salu Igaunijā - Sāremā, kura savā veidā simbolizē Igaunijas tūrismu. Uz salas atrodas viens no iespaidīgākajiem meteorīta krāteriem Ziemeļeiropā, Kuresāres bīskapa pils un daudzi citi interesanti tūristu apskates objekti.
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Viesu nams "Igne" ir vieta, kur palikt uz vienu nakti vai apmesties uz ilgāku laiku. Tā atrodas netālu Druskininkai Jaskoniai ciematā, tikai 4 km attālumā no pilsētas centra, taču tā ir klusa vieta prom no pilsētas burzma. Iespēja uzņemt līdz 50 cilvēkiem istabās ar labierīcībām.  Apmeklētāju ērtībai augstas klases restorāns "Romnesa", omulīga sauna, bezmaksas autostāvvieta un bezvadu internets. Piemērota vieta konferencēm, semināriem, privātiem un korporatīviem pasākumiem. Tiek piedāvātas izglītojošas meistarklases šakotis gatavošanā, Šakotis muzeja apskate.
N/A

Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde.
N/A

“Jumari” atrodas Dundagas pagasta Valpenē - ciemā, kurā bērnību un jaunību aizvadījis  Krišjānis Barons. “Jumaros” saimnieko šīs dzimtas ļaudis jau septītajā paaudzē. Saimniecībā audzē augļus, ogas t.sk. krūmmellenes un dārzeņus. Skaistumu dāvā puķes un košumkrūmi. Ciemiņi var apskatīt saimniecību, iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu un bioloģiskās saimniekošanas metodēm, nobaudīt zāļu tējas. Saimniece gatavo zāļu spilventiņus, austas grāmatzīmes, cep sklandraušus. “Jumari”  ir iekļauti kā viens no apskates objektiem Dundagas novada velomaršrutā “Barona bõgans”.
N/A

Meklējama Kuldīgā - Baznīcas ielā 7. Skaistā koka ēka, kas celta pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa pār Alekšupīti, būvēta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no senākajiem un greznākajiem pilsētas vējrādītājiem. Apskatāma no ārpuses. Šo uzskata arī par Kurzemes vecāko koka māju.