Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Kafejnīca Saulkrastu centrā. Tiek piedāvāti ne vien konditorejas izstrādājumi, bet arī siltie ēdieni. Saulkrastiešu un pilsētas viesu vidū iecienīti kebabi latviešu gaumē. Kafejnīcā ir bērnu krēsliņi.
Darba laiks vasarā 8.00-20.00, no septembra līdz maijam 8.00-18.00

N/A

Atrodas Vecpiebalgas centrā pie Inešu ceļa. Vieta, kas jāapmeklē katram savas valsts patriotam, jo šeit atdusas leģendārā romāna "Mērnieku laiki" autori - brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes, sabiedriskais darbinieks un valodnieks Atis Kronvalds u.c. Kapos apskatāmi brāļu Kaudzīšu un A. Kronvalda pieminekļi. Tos atrast palīdzēs izvietotās kartes un norādes.

N/A

Saimniecībā pēc senām vecmāmiņas receptēm uz kļavu lapām cep smaržīgo Kalēja saldskābo un Kalēja rudzu maizi, kuras kraukšķīgo garozu apstrādā ar linu eļļu. Piedāvā dalību maizes cepšanas procesā, degustāciju un iegādi. Ir kafejnīca - latviskas virtuves ēdieni, grupu ēdināšana, plaša ēdienkarte, galdu klāšana. Āra terase, piknika vieta, grils, ugunskura vieta, telts vietas. Banketu zāles 100 un 60 personām.

N/A

Atrodas Skolas ielā 3. Ēka ir vecākā Kurzemes hercogistes laikā celtā skolas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Amatu mājā (kopš 2007. g.) ventiņu stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres vadībā var piedalīties skolas stundā un mācīties ventiņu valodu. No 1849. – 1851. g. šeit mācījās Krišjānis Barons, par ko vēsta uz sienas uzstādītā piemiņas plāksne. Te atrodas foto, audēju un podnieku darbnīcas, kur var darboties un iegādāties Kurzemē ražotus suvenīrus (salons „Ventiņpūrlād”).

N/A

Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas.

N/A

Hercoga Jēkaba krogs atrodas Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā centrā netālu no Daugavas dambja. Izceļas ar eksotisko ēdienu klāstu.

Latviešu virtuve: Siera salāti, baraviku zupa, podiņš ar vistu vai cūkgaļu, zemeņu zupa ar saldējumu.

N/A

Iespējams, ka Baķu baznīckalns ir bijusi sena kulta vieta. Mūsdienās tā ir kāpās esošs kalniņš, kas izmēros ir nedaudz lielāks par pārējiem. Par šo vietu ir zināms nostāsts, ka kalnā nogrimusi baznīca. Vietas ar nostāstiem par nogrimušu baznīcu var liecināt, ka konkrētajā vietā kādreiz atradusies kāda kristīga vai arī pagāniska lūgšanu vieta. (Avots: Rojas TIC)

N/A

1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.

N/A

Romas katoļu Dieva Žēlastības baznīca 1998. gada 19. aprīlī – t.s. “Baltajā svētdienā” jeb Dieva Žēlastības dienā – tika iesvētīta Saulkrastu Romas katoļu Dieva Žēlastības baznīca. Celtnes garums – 24 m, torņa augstums – 16 m. Baznīcu projektējis arhitekts Jānis Šrēders. Dievnamā ir 300 vietu. Kristus tēls altārgleznā ir tāds, kādu to vīzijā 1931. gada 22. februārī Polijas klosterī redzējusi svētā klostera māsa Faustīna, un to veidojis mākslinieks Ēriks Pudzēns.14 gleznās pie baznīcas sienām attēlots ciešanu ceļš – Kristus krusta ceļš no notiesāšanas līdz augšāmcelšanās brīdim. Altāris būvēts no cēlkoka oša. 1998. gada 2. augustā pie Saulkrastu Romas katoļu Dieva žēlastības baznīcas tika iesvētīts 7,38 augsts krusts. Naktī šis krusts tiek izgaismots. Tas ir līdzinieks Golgātas krustam Jeruzalemē, pie kura bija piesists Jēzus Kristus. (Avots: Saulkrastu TIC)

N/A

Mājražotāju kooperatīvs, kurā apvienojušies 29 Kuldīgas novada ražotāji un amatnieki. Kooperatīvam ir savs veikals Pilsētas laukumā 7A, Kuldīgā, kur ir iespējams iegādāties visus kooperatīva biedru ražotos produktus un preces. Veikaliņā tiek piedāvāti arī sezonāli gardumi un regulāri rīkotas akcijas, piedāvājot klientiem plašu un mainīgu klāstu ar mājās audzētiem, ražotiem labumiem.

N/A

Rojā var apmeklēt smilšaino pludmali ar labiekārtotu infrastruktūru un Rojas akmeņaino jūrmalu. Akmeņainajā jūrmalā atrodas Rojas jūras dižakmens – aptuveni 2 m augsts un 12,5 m apkārtmērā. Jūras krastam piemīt savdabīga burvība ar izkaisītajiem akmeņiem un nesteidzīgo laika ritumu. Pie Silupītes iztekas jūrā vēl tagad var redzēt senas liellaivas koka un tā laika dzelzs naglu atliekas. Sākot no 1939. g. Roja bija “sākuma” punkts tā saucamajai “slēgtajai zonai”, kur līdz pat 1993. g. atradās Padomju armijas un flotes dislokācijas zona. Kāpās pie Krasta ielas iespējams vēl apskatīt padomju laika mantojumu. Te atrodas liels betona cilnis, no kura savulaik robežsargi novēroja jūru un ķēra robežpārkāpejus. Aiz kāpām atradās robežsargu poligons ar visu tam nepieciešamo. Rojā atradās gan robežsargu postenis, gan arī pretgaisa aizsardzības radiolokators. (Avots: Rojas TIC)

N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.

N/A
3 dienas

Žemaitijas novada  nosaukums nozīmē "zemā zeme". Ceļojumā apmeklēsiet gan tradicionālas, gan neparastas saimniecības. 

Iepazīsiet Žemaitijas dārzu tradīcijas un baudīsiet biodinamiskā saimniecībā audzētas tējas un garšaugus. Saimniece pasniegs tradicionālo Žemaišu ēdienu gatavošanas meistarklasi. Nākamajā ceļojuma pieturvietā atklāsiet ārstniecības augu noslēpumus. Iespaidīgs militārās vēstures objekts ir Aukstā kara muzejs kādreizējās raķešu bāzes teritorijā. Pēc tam apmeklējums Enerģiju labirintā, kur baudīsiet mieru un uzzināsiet par dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Tālāk - apmeklējums tradicionālā lauku sētā ar novadam raksturīgiem ēdieniem, dzērieniem un dziesmām. Caurbraucot apskatīsiet Telšus (Telsiai), kas ir neformālā Žemaitijas galvaspilsēta. Ceļojuma nobeigumā viesosieties lauku sētā, kur tradicionālo šakoti cep uz ugunskura un piedāvā īstu lietuviešu pirti.

N/A

Viens no pirtnieku autoritātēm un skolotājiem Ziedonis Kārkliņš rituālos izmanto daudzu dažādu pirts slotu enerģētisko iedarbību, vienā pirts reizē tiek izmantotas 12 un vairāk dažādu augu slotas, dabiskā kosmētika un dabas materiāli (māls, dzintars, dūņas, akmeņi u.c). Pirtnieks pielieto senās Baltu enerģētiskās zīmes. 

Piedāvājumā: apmācības par ārstniecības augiem, Baltu zīmēm, reiki.

N/A

Valkas novadā esošā saimniecība "Kurģi"  ir vieta, kur braukt atpūsties gan ģimenēm, gan draugiem. Viesiem tiek piedāvātas izjādes zirga, ponija mugurā, pajūgs gan ģimenēm, gan kāzām.

N/A

Aizputes pilsdrupas, akmens tilts pār Tebru, Jaunā pilsmuiža, ūdensdzirnavas un Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kā arī 19. gs. beigās celtās koka ēkas starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu veido neparastu pilsētbūvniecības kompleksu, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Staigājot pa vēsturisko centru, uzmanība jāpievērš ēku durvīm un to vērtnēm, logu ailēm, balkonu margām u.c. elementiem.

N/A

Veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā (tagad – Pļaviņu HES ūdenskrātuvē) un tajā apskatāmi 17. gs. zviedru lielgabali un viduslaiku kapu pieminekļi. Parkā (pie vidusskolas) atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā Pērses ūdenskrituma (tagad zem ūdens), kura vietu upes krastā iezīmē akmens skulptūra „Pērses meitene” (autors: J. Zihmanis). Celiņš aizved gar tēlnieka Ģ. Burvja veidoto 11 m augsto koka skulptūru „Mūžībai” un koktēlnieku – brāļu Rūrānu veidoto „Pūcīti”.

N/A

Plašajā piedzīvojumu un atpūtas parkā ir iespējams piedalīties elpu aizraujošās aktivitātēs. Piedzīvojumu parkā "Supervāvere" visiem aktīvās atpūtas cienītājiem ir iespēja izmēģināt vairāk kā 60 atrakcijas: augstu un zemu kokos izvietoti dažādi virvju ceļi, pārejas un šķēršļi, kā arī ierīkoti nobraucieni pa trosēm. Laižoties pa garākajiem šāda veida nobraucieniem Latvijā gar ausīm svilpo vejš un acīm paveras lielisks skats uz Gaujas senlejas koku galotnēm. Tāpat ir iespējams doties Gaujas upē  - ar plostiem, raftiem, kanoe vai piepūšamajām laivām.

Gaujas krastā atrodas arī Ozolkalna kempings ar 6 mājīgiem mazajiem namiņiem. Katrā ir divas istabas ar kopīgu sanitāro mezglu. Namiņos iespējams izguldīt 4 – 5 personas. Tie ir apsildāmi, visas gultas ir saklātas, katram viesim ir dvieļu komplekts, iespēja uzvārīt tēju namiņā, pieejams grils, koplietošanas virtuve, bezmaksas WiFi.

Ozolkalns arī piedāvā vietu pasākumiem kempinga teritorijā un kopā ar sadarbības partneriem palīdzēs noorganizēt uzņēmuma āra pasākumus.

 

N/A
Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (piemēram, dumbrāju) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (konstatētas 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām augu sugām) un dzīvnieku, īpaši ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, kā arī citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielie purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu izplūdes un ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas savulaik bija slavenā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parka galvenie kultūras un vēstures objekti ir saistīti ar piekrastes kā atpūtas un veselības atgūšanas vietas izmantošanu. Parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi u.c. Parka apmeklētāju un informācijas centrs atrodas atjaunotajā Ķemeru „Meža mājā”.
N/A

Koka baznīcu uzcēla jau 1766. g., bet jauno - mūra - cēla vecās vietā un iesvētīja 1868. gadā. Augstā torņa dēļ tā kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem. 1993. g. iesvētīja mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas altārgleznu „Kristus un Pēteris uz jūras”, ko uzgleznoja pazudušās vietā. 1923. g. 18. novembrī blakus esošajā Mazirbes mācītājmuižā (tagad – rekolekciju centrs) iesvētīja zilibaltizaļo lībiešu karogu. Mācītājmuižas apkārtnē var uzmeklēt Mazirbes mērakmeņus - Lielā mēra (1710., 1711.) lieciniekus. Teksts latīņu valodā uz tiem vēstījis, ka piekrastes lībiešus pieveicis Kārlis IX un mēris. Teksti akmeņos vairs nav izlasāmi, taču ir atšifrēti un zināmi. Mazirbes kapos apskatāms Vecā Taizeļa piemineklis, piemineklis kapteiņa A. Bertholda vecākiem un leģendārais Vilkača kaps.