Cik bieži latviešu priekšteči karogu izmantojuši un cik ilgi pazinuši sarkanbaltsarkanās krāsas, vēstures dokumenti klusē. Tomēr zinām, ka līdz 19.gadsimta vidum nu jau par vienu veselu izveidojusies latviešu tauta šīs krāsas bija piemirsusi. Tas ir laiks, kad latvieši mostas – Tērbatas universitātē kādas istabiņas durvis rotā uzraksts “Latvietis”, citā studenti aizrautīgi pēta savas saknes un varbūt tieši tur latvieši pirmo reizi izlasīja senās Atskaņu hronikas rindas par cēsnieku karogu, lai nekad tās neaizmirstu...
Latviešu studenti nekavējās sarkanbaltsarkanās krāsas ieviest savos studentu korporāciju karogos, tās atradīsim arī pirmo dziesmu svētku karogā, pēcāk pirmo latviešu strēlnieku bataljonu karogos. Atskaņu hronikā pieminētās karoga krāsas iedvesmo arī Valmieras skolotāju Jāni Lapiņu izveidot pirmo versiju karogam, kas apvienotu visus latviešus. 1921.gadā hronikā aprakstītos notikumus pie Cēsu viduslaiku pils daudzina arī Latvijas Republikas Saeimā, un tā top par pamatu mūsu valsts karoga apstiprināšanai.
Tourism objects involved in this story | ||
---|---|---|
Балтийский путь был уникальной акцией не только в масштабе Балтии, но и всей Европы и даже мира. Никогда еще такого не было, что жители трех государств образовали живую цепь, которая соединила столицы государств – Вильнюс, Ригу и Таллин. Историческое событие произошло вечером 23 августа 1989 года, оно объединило примерно два миллиона человек. Его целью было напомнить события 50-и летней давности – подписание пакта Молотова-Ребентропа, в результате чего две державы того времени – Германия и СССР разделили сферы влияния в Европе накануне Второй мировой войны, а страны Балтии потеряли свою независимость. |