Profesionālie jaunumi

Jau trešo gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai tiek svinēti Baltā galdauta svētki. Ikviens 4. maijā aicināts svinēt cilvēka un valsts pamatvērtību – brīvību -, pacelt valsts karogu, pulcēties pie klāta galda, kavēties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraust nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē.
Baltā galdauta svētkus cilvēki rada paši, uz tiem nākot ar savu cienastu, katrs pievieno galdā un kopīgajās sarunās savu devumu, kopīgi rada svētku sajūtu. Baltā galdauta svētki atgādina to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija rezultāts konkrētu cilvēku neatlaidīgai rīcībai, drosmei un uzdrīkstēšanās. 

PIESAKI SAVU BALTĀ GALDAUTA SVĒTKU NORISES VIETU DIGITĀLAJĀ KARTĒ www.lv100.lv

Aicinām visus interesentus uz nākamo tikšanos 2018. gada 7. maijā plkst. 14.00-16:00 Ventspils bibliotēkā, lai pārrunātu Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna izstrādi 5 gadiem. Aicināti ir ne tikai lībieši, bet jebkurš interesents, kam rūp Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma uzturēšana un saglabāšana ikdienas dzīvē.

Priecājamies paziņot, ka ir pienācis laiks sākt Jūrtaku iezīmēt arī dabā, lai jau šī  gada vasarā, vadoties pēc balti-zilā-baltā marķējuma, varam veikt atsevišķas maršruta daļas.

2018. gada 6. aprīlī Dundagas novada rokdarbnieces pulcējās lībiešu aubes šūšanas darbnīcā, kas notika projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros. 
Darbnīcu vadīja un dažādus rokdarbu darināšanas noslēpumus atklāja Latvijas Amatniecības kameras tekstilizstrādājumu meistare Jonika Tērvide no Ventspils, kura ar lielu rūpību un ieinteresētību sekoja katras dalībnieces aubes tapšanas gaitai. Kaut arī daudzas no sanākušajām sievām arī ikdienā darina dažādus rokdarbus, tomēr profesionāļa padoms lieti noderēja, sevišķi auduma ziedu meistarošanas mākslā. 

Šobrīd tiek izstrādāts lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāns, lai veicinātu tā iekļaušanu UNESCO sarakstā, pirmkārt to piesakot Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam jau šogad jūnijā. 

Esam apkopojuši sākotnējās idejas, organizējot prāta vētras lībiešu kopā sanākšanās, kur pierakstījām priekšlikumus tradīcijām un konkrētiem pasākumiem, kas saglabātu un dažkārt atjaunotu kultūras mantojuma vērtības. Tagad esam plāna izstrādes stadijā. Tam jābūt ļoti praktiskam un īstenojamam, tomēr neatmetot arī idejas, kas ir svarīgas pat, ja tām vēl nav zināms tik precīzs izpildītājs. Plānam ir jāpalīdz saglabāt lībiešu kultūras vērtības, iedzīvinot un izceļot tās arī sabiedrības apskatei, vienlaikus paredzot turpināt izpēti, kas ļautu izprast un dziļāk izzināt mantotās vērtības, lai arvien plašāka sabiedrība varētu mācīties un izmantot savā ikdienā vai uzņēmējdarbībā lībisko identitāti un kultūru. 

Suiti ir latviešu etniskā grupa - savdabīga katoļu „sala” luterticīgās Kurzemes centrā, kurai ir bagāta, gandrīz 400 gadus ilga vēsture. Reliģiskā atšķirība bija iemesls, kādēļ suiti noslēdzās savā novadā, radot un ilgstošā laika posmā saglabājot unikālas un bagātas tautas tradīcijas, kas šobrīd ir ietvertas UNESCO Pasaules Nemateriālā mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana! Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas.

Aktuāls un steidzams jautājums tiem, kas savos uzņēmumos lieto kādu no pielikumā esošajiem aizliegtajiem vai ierobežotajiem augiem. Šobrīd norit Ministru kabineta noteikumu izstrāde, kas tiks attiecināta uz šo augu izmantošanas kārtību un reģistrāciju (t.sk. kas prasīs izmaksas). Lūdzu, uzrakstiet mums vai lietojiet šos augus un ja lietojiet, tad kur un kā, lai varam iesaistīties šo noteikumu izstrādē.

>>> Lauku tūrisma uzņēmēju reakcija saistībā ar augu lietošanas ierobežojumiem.

<<< Zemkopības ministrijas atbildes reakcija saistībā ar augu lietošanas ierobežojumiem.

Kopā ar Kurzemes piekrastes lībiešiem un Dundagas novada pašvaldību esam veikuši labojumus un papildinājumus Lībiešu krasta stila grāmatai. Stila grāmata iepazīstina ar lībiešu krasta vizuālo identitāti, un tajā ir ietverta informācija par lībiešiem un viņu kultūrvēsturiskajām vērtībām un iezīmēm, par lībiskajiem simboliem un grafiskajiem elementiem, tādējādi cildinot un saglabājot lībiešu krasta kultūrvēsturisko mantojumu.

Jaunākā Lībiešu krasta stila grāmatas versija ir pieejama elektroniski šeit.

2018. gada 26. martā Rīgā - LLTA "Lauku ceļotājs" birojā (Kalnciema ielā 40) norisinājās mācību seminārs Mācību seminārs "Kā izveidot atbilstošus tūrisma produktus Japānas tirgum?" (“How to build up proper tourism products for Japanese market“). Semināru vadīja Mr. Shigeyoshi Noto, Latvijas oficiālais tūrisma pārstāvis Japānā, kuram ir 17 gadu pieredze tūrisma industrijas sadarbības un mārketinga veicināšanā starp Japānu un Centrālbaltijas valstīm.

Seminārā piedalījās tūrisma nozares pārstāvji - nakstmītņu pārstāvji, tūrisma operatori un citas ieinteresētās personas. Semināra mērķis bija sniegt dalībniekiem praktisku ieskatu par Japānas mērķa tirgu un ieteikumus vietējo tūrisma produktu pielāgošanu atbilstoši Japānas klientu prasībām un interesēm.
 

Semināra PROGRAMMA.

Mr. Shigeyoshi Noto PREZENTĀCIJA.

Esam sagatavojuši „Lauku ceļotāja” e-avīzes 2018. gada pavasara izdevumu.

Tajā lasiet:

• Gaidāmie un aizvadītie pasākumi;
• Plānotie darbi 2018. gadā;
• Jaunumi "Lauku ceļotāja" mājas lapā www.celotajs.lv;
• Likumdošanas jaunumi
• Jaunas publikācijas un izdevumi;
• Asociācijas aktualitātes;
• Jaunie asociācijas biedri.

E-versija (5.34 MB)