Decembris un janvāris ir stipro vēju un vētru laiks. Un vēja radītie viļņi noskalo jūras krastus, īpaši vietās, kur tuvu tiem paceļas augstākas kāpas, vai izveidojušies cita veida reljefa pacēlumi. Ja šajā laikā ir ilgstošas lietavas, kas mijas ar siltu laiku un atkušņiem, tad pastāv liels risks, ka stāvkrasts var nobrukt. Ģeologi šādus procesus (g.k. – kalnos vai upju ieleju krastos) sauc par noslīdeņiem. Noslīdeņi arī Latvijā nav retums. Tikai, ja tie notiek nomaļās gravās - tos maz kas pamana un ziņās neatspoguļo. Viens no zināmākiem un izmēros – lielākajiem bija noslīdenis pie Turaidas pils. Mazāka izmēra noslīdeņi Gaujas un to pieteku krastos ir redzēti daudzkārt. 2018. g. un 2020. g. pirmajos mēnešos medijus pāršalca ziņa, ka nobrucis stāvkrasts pie Jūrkalnes, precīzāk – pie Labraga, netālu no Rīvas upītes ietekas jūrā. Arī 2018. gada noslīdeņa veidošanos sekmēja ilgstošās lietavas. Stāvkrasta daudzo slāņu “pīrāgs” bija “izmircis” un vēl no apakšas – viļņu skalots.
Tādēļ aicinājums tiem, kas brīvdienās vai arī pēc tam dosies ceļojumos pa Latviju. Netuvojieties stāvkrastiem ne no augšas, ne lejpuses. Pārgājienu cienītājiem Jūrtakas 6. posmu: Pāvilosta – Jūrkalne (https://baltictrails.eu/lv/coastal/day/6), kur tas sāk virzīties gar stāvkrastu, labāk atlikt uz piemērotāku laiku, kad nav vējš (jūra vētru un stipra R, ZR, ZA vēja laikā skalojas līdz pat stāvkrastu malai un arī erodē stāvkrastus no lejas daļas). Paldies Rolfs Jansons par iesasiti!
Labraga noslīdenis. J. Smaļinska foto no 2020. g. oktobra.
Šī informācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības BESTbelt projekta atbalstu. Par šīs informācijas saturu ir atbildīgs autors un tās saturs nekādā gadījumā neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli.