| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas. |
||
|
Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis. Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu. |
||
|
Bijušais Ventspils - Stendes šaursliežu dzelzceļš – saglabājusies stacijas vieta, bagāžas noliktava, stacijas priekšnieka dzīvojamā ēka, kā arī paša mazbānīša „stiga” |
||
|
Misters Biskvīts ir kafejnīca pašā Siguldas centrā, iepretim dzelzceļa stacijai. Tajā tiek pasniegtas gan brokastis, gan salāti un uzkodas, gan dažādi pamatēdieni. Uzsvars tiek likts uz dabīgu un gardu konditorejas, kā arī kulinārijas izstrādājumu gatavošanu - gan kafejnīcas, gan dažādu pasākumu vajadzībām. Pieņem pasūtījumus arī līdzņemšanai. |
||
|
Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
||
|
Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs. Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs. Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. |
||
|
Keues muiža pirmo reizi tika sākta būvēt ap 1241. gadu. Muiža tika resaurēta, iedvesmojoties no ēkas interesantās pagātnes un izmantotā izdoma liek tai izcelties starp visām pārējām muižām. Keues muiža ir apbalvota ar balvu "2016 World Boutique Hotel Award" kategorijā ''World’s Most Inspired Design Hotel.'' |
||
|
Braucot cauri Kaives ciemam, var pievērst uzmanību Kaives muižas „atliekām”. Vietas vēsture ir sena, jo jau 1440. gadā Livonijas ordeņa mestrs piešķīra šeit īpašumu Johanam Kaivenam. Kungu māja gāja bojā 1905. gadā, bet pārvaldnieka ēku nopostīja 2. pasaules kara laikā. 1956. g. nodega kalte, bet pirms trijām desmitgadēm - muižas krogs. Līdz mūsdienām palikusi tikai 1861. gadā celtā magazīna (sarkana ķieģeļu ēka) pakalnā un tai blakus esošais parks, kurā izveidots neliels skulptūru dārzs, estrāde un atpūtas vieta. |
||
|
Ceriņu ģimenes uzņēmums vairāk kā 19 gadus ir vienīgais Zaļā siera ražotājs Latvijā. Vēsturiskā recepte iegūta no mammas Marijas pierakstiem. Viena no galvenajām Zaļā siera sastāvdaļām – sierāboliņš - ik vasaru tiek audzēts pašu dārzā. Tieši sierāboliņš Zaļajam sieram piešķir neatkārtojamo garšu un izteiksmīgo krāsu. Ražotnē gatavo arī 20 veidu pastu - makaronus. SieriParalēli Zaļajam sieram ražotnē top arī citi beramie sieri: siers ar baravikām, siers Ķiplociņš un siers ar garšaugiem, pikantā uzkoda knapsieriņš, kas ražots no vājpiena biezpiena un garšaugiem. Kā top siersVisu beramo sieru ražošanā tiek izmantots govs vājpiens, tādējādi sieri ir izcils olbaltumvielu avots un satur maz tauku. ApmeklētājiemIepazīšanās ar ražotnes stāstu un cienāšanās ar četriem beramo sieru veidiem – Raunas zaļo sieru, sieru ar baravikām, sieru ar garšaugiem un sieru “Ķiplociņš”, kā arī veselīgo gī sviestu. Senāku garšu atmodināšanai ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem. Kur iegādāties sierusRažotnes pašapkalpošanās veikalā Parka ielā 4a, Raunā, Smiltenes novadā. |
||
|
Since ancient times bread has been our staple food, and formed part of breakfast, lunch and our evening meal. We bake bread from rye, wheat, buckwheat and barley. Both fine-ground and wholemeal flour is used. Bread baking is one of the most honoured traditional skills in Latvia. Caunītes country house keeps Latvian traditions alive and demonstrates them to visitors. The house is designed and decorated in the traditional Latvian style and exudes an authentic ambience while having modern facilities. Under the guidance of the hostess, visitors will bake their own loaf of sweet-and-sour bread in a wood-fired bread oven. In Latvian families it was traditionally one of the main duties of the lady of the house to bake a week’s supply of bread for the whole family every Saturday morning. Every woman was proud of her own unique recipe and passed it down to her daughters and granddaughters through the generations. There are many traditional beliefs, sayings and riddles linked with bread in Latvian folklore. Today, there is great interest in the old recipes, bread-baking methods and the use of organic ingredients as many families are opting for a healthy lifestyle. |
||
|
Apvidus veidots neregulētās Daugavas augšteces ielejas, dabas un kultūrainavas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Parka teritorijā ir izveidotas dabas takas, velomaršruti, bet Daugava ir piemērota braucieniem ar laivām. Teritorijā ietilpst Daugavas loku dabas parks (sk. sadaļu „Dabas parki”). |
||
|
Pilsrundālē pa ceļam uz Rundāles pili var apmeklēt Retro auto kolekciju, kur apskatāmi 1939. g. automobiļi un dažādu laiku motocikli. Starp automobiļiem ir arī pasaulē šodien reti sastopami modeļi. Šī ir īstā vieta vēsturisko spēkratu cienītājiem! |
||
|
Jau no 1820. gada cilvēki ir brūvējuši igauņu alu, izmanotojot vietējās izejvielas, kā ūdeni, rauhu un citus. Nosaukums - Saku Alus Darītava - ir nācis no iepriekšējās darītavas, kas darbojās līdz 1992. gadam. Šeit atrodas arī muzejs, kur var apskatīt, kā alus ceļš ir mainījies cauri gadiem. ir iespējams arī degustēt tikko brūvētu alu. Nepilngadīgajiem piedalīšanās tūrē ir aizliegta. |
||
|
Viens no dažiem Latvijas dzidrūdens ezeriem. Apskatāms no Lubānas - Ļaudonas ceļa malas pie Visagala. Lai saudzētu šo ezeru, tajā esošos aizsargājamos biotopus un sugas, ūdenstilpē nevajadzētu peldēties lielām cilvēku masām un pieļaut cilvēka darbības produktu nonākšanu ezerā.
|
||
|
Latviska lauku sēta, kuru 2003. gadā dibināja Modra Pusīte. Tajā ganās kazu ganāmpulks un kopš 2015. gada saimniecība klientiem piedāvā arī bioloģiskās vistu olas. Sieri Kā top siers Apmeklētājiem Kur iegādāties sierus
|
||
|
Ģeoloģiskā taka sastāv no trīs saistītiem posmiem: „Melturi – Kārļu zivjaudzētava”, „Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis” un "Zvārtes iezis - Veclauču tilts". Amatas senleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Gaujas NP teritorijā Amatas senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās līdz apmēram 1-1,5km.
Augstas kraujas (vairāk ne kā 40 metru), kurās redzami augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un augšdevona Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņu atsegumi, mijas ar mežiem apaugušām, 3-16m augstām stāvām terasēm.
Amatas senieleja ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Velobraucieniem taka nav piemērota!
|
||
|
Pirmā Mālpils pienotava savu darbību uzsāka jau 1923. gadā un tajā ražoja sviestu un sieru. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers – „Mālpils siers”. Iepriekš piesakot, var doties ekskursijā pa uzņēmumu ar produkcijas degustāciju. Sierus var iegādāties uz vietas - uzņēmuma noliktavā. |
||
|
Saimniecības zemi, kas atrodas starp Ulbroku un Vālodzēm, 1929. gadā nopirka tagadējā saimnieka – Dzintara Āboliņa vectēvs. Tajā laikā arī tika uzcelta klēts, kurā glabāja saimniecībā izaudzēto lauksaimniecības produkciju. Krīvu klēts atdzimšana notika pirms 20 gadiem, kad tagadējie saimnieki tajā uzsāka veidot muzeju no sadzīves priekšmetiem un darba instrumentiem, kas savulaik izmantoti Krīvu saimniecībā. |
||
|
Helsinki is the capital of Finland and the biggest city in Finland. It offers a lot to see as it is seaside city surrounded by islands but city itself is full of wonderful parks. This city has everything to attract all kinds of people - from architecture and culture to nature and even has wide range of places where to enjoy night-time Helsinki. |
||
|
Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m. |
||