| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viesu māja "Hilda Villa" atrodas Igaunijā, Vīlandes pilsētiņas centrā. Viesu mājā ir īpašas istabiņas ģimenēm līdz 4 personām. Viesu mājas 1. stāvā atrodas Hildas istaba, Tenantas istaba, kā arī vannas istaba, dzīvojamā istaba un virtuve. 2. stāvā ir 3 guļamistabas, 2 dušas un 2 tualetes. |
||
|
Sena un nozīmīga tirdzniecības un amatniecības centra vieta Rīgas HES ūdenskrātuves kreisajā krastā, kas virs Daugavas paceļas ap 15 m augstumā. Uzskata, ka pie mazā strauta - Varžupītes ietekas blakus Daugmales pilskalnam - atradusies vēstures dokumentos pieminētā Zemgales osta. Pēc atrastajām senlietām var spriest, ka pilskalns un tā piekāje ar senpilsētu bijis apdzīvots līdz 12. gs. beigām, kad Daugmales nozīmi mazināja strauji augošā Rīga. Pilskalna piekāje ir nostiprināta. |
||
|
Lielākā apdzīvotā vieta Latvijas dienvidaustrumos, ko no dienvidiem apskalo Daugavas ūdeņi, kas vienlaikus ir Latvijas – Baltkrievijas robeža. Valstu robežlīnija iet pa upes vidu. Piedruja sastāv no divām daļām – Piedrujas un Aleksandrovas, kuras atdala centrālā iela (V 631 ceļš). Piedruja izveidojās kā Daugavas kreisajā krastā esošās Drujas pilsētas „pārupes” teritorija. Abas daļas 17. gs. bija Lietuvas lielkņazistes magnātu Sapehu dzimtas īpašumi. Drujas mazstāvu apbūve ar pamesto dievnamu labi pārskatāma no Piedrujas krasta. Piedruju un tās apkaimi ir vērts izstaigāt ar kājām, jo mazstāvu koka apbūve vietām atgādina skatus no etnogrāfiskajos brīvdabas muzejos redzamajiem. Piedruja ir sakopta, starp abām baznīcām ir izveidots ainavisks dārzs. Ar nozīmīgākajiem objektiem – diviem dievnamiem un Daugavas akmeni - iepazīstina Piedrujas taka. Aleksandrovas daļā atrodas tūristu mītne „Piedruja”, kas piedāvā īpašu tūrisma produktu – ''večerinkas'' latgaļu, krievu un baltkrievu stilā. Pirms došanās uz Piedruju ir jāsaņem terminētās atļaujas, kas nepieciešamas uzturoties pierobežā. Robežkontroles postenis atrodas Piedrujā – Daugavas krastā, kur vēl salīdzinoši nesen darbojās viena no Daugavas pārceltuvēm. |
||
|
Livonijas ordeņa atbalsta punkts, kuru vietējie iedzīvotāji cēla spaidu darbos. Cietoksni iznīcināja pēc Dānijas karaļa Frederika II 1576. g. pavēles. |
||
|
Ziemeļos no Viļāniem (Jaunviļānos) atrodas ar mežu apaudzis osveidīgs paugurs – t.s. Kaupra kalns, kurā virsotnē meklējams (ceļa uz Trūpiem malā izvietota norāde) minētais akmens. Trīsdaļīgā akmens, kas atrodas mežā, garums ir 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m. Lielākās daļas virspusē var saskatīt nelielu dobumu, tādēļ pastāv viedoklis, ka šis ir sens kultakmens. |
||
|
Glempings atrodas Amatas pagasta Dīķīšos, kur viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Glempinga teltī ir lielā gulta un divguļamais dīvāns ar gultasveļu un dvieļiem, ledusskapis, svaigs ūdens, Nespresso kafijas aparāts un tējkanna, šķīvji, krūzes, glāze, ēšanas instrumenti. Ārpus telts pieejama āra duša, mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta ar iesmiem, malku un ērtiem krēsliem vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai, bērniem smilškaste ar mantām, peldvieta. Naktsmāja ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslā, tajā skaitā ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu. Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". |
||
|
„Rīgas jūras līča rietumu piekraste” - nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā. Biežāk sastopamās aizsargājamās putnu sugas – brūnkakla un melnkakla gārgale, jūrmalas dižpīle, kākaulis, tumšā pīle un mazais ķīris, teritorija ir nozīmīga arī rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Dundagas, Rojas un Engures novadam, kā arī Jūrmalas pilsētai, tās platība ir 132 173 ha. Teritorija ietver dabas parka „Engure” un Ķemeru nacionālā parka jūras daļu.
|
||
|
Grilbārs un restorāns "Parks" ir vieta, kur baudīt viesmīlību, pozitīvu un nesteidzīgu atmosfēru. Ģimenei draudzīgs restorāns ar bērnu spēļu stūrīti un īpašiem ēdieniem bērniem. Veidojot ēdienkarti, šefpavārs galvenokārt izvēlas produktus un sastāvdaļas, kuras iegūtas tieši Latvijā. Piedāvā gan klasiskas garšas, gan kaut ko neierastāku. |
||
|
Brīvdienu mājiņas Jūvgumegi atrodas Kurzemes reģiona Mazirbē, Slīteres nacionālajā parkā. Viesiem tiek piedāvātas četrvietīgas un divvietīgas naktsmītnes ar bezmaksas privātu autostāvvietu. Visās ir pieejama virtuve ar ledusskapi un plīts virsmu, kā arī tualete, duša izvietota uz terases. Līdz liedagam 400m. |
||
|
Viesu nams "Aivari" ir atrodams klusā meža ielokā Inčukalna novadā. Piedāvā atpūtu lauku pirtī, pēc pirts iespējams izmantot dušu, atvēsināties baseinā, arī peldi avota dīķītī un koka kublu. Teritorijā ir pieejamas telšu vietas, piknika vieta ar nojumi, volejbola tīkls un vairākas ugunskuru vietas. |
||
|
Zaļmuiža ievērojama ar savu leģendāro pagātni. 19. gs. sākumā te par rakstvedi strādāja viens no
ievērojamākajiem Latgales Atmodas celmlaužiem, dzejnieks, zemnieku tiesību aizstāvis Pīters Miglinīks
(1850 – 1883). 1784. gadā tā piederēja Fridriham fon Korfam, tad 1795. gadā Zaļmuižu par 65 000 dālderu nopirka
Krievijas cara armijas virsnieks Nikolajs Paulins fon Rozenšilds, kura mazdēls bija Krievijas Senāta civilpadomnieks.
Muižai bija plaša saimniecība, 800 ha zemes, vairākas lopu kūtis, augļu un vīna pagrabi, spirta
brūzis. No senās Zaļmuižas godības saglabājusies pārbūvēta muižas kungu dzīvojamā ēka, kā arī zemē
pusiegrimusi klētiņa. Līdz 20. gs. 60. gadiem kungu mājā atradās kolhoza „Liesma” centrs, vēlāk klubs. Tagad
te savu smēdi iekārtojis mākslinieks, metālkalējs Jānis Ļubka. Tūristi šeit var vērot metālkalšanas procesu, kā
arī paši izmēģināt pacilāt smago āmuru.
|
||
|
Jõeniidu ir maza, jauka ģimenes saimniecība, kas piedāvā naktsmītni un maltītes no savā saimniecībā audzētajiem dārzeņiem un kazas piena. |
||
|
Trušu ferma (~ 200 truši), kuras apmeklētājiem piedāvā ekskursiju ar trušu apskati un konsultācijas par trušu audzēšanu. |
||
|
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
|
||
|
SIA “Rundāles Dzirnavas” 2021. gadā īstenoja projektu, lai izveidotu nelielu alus darītavu un uzsāktu alus ražošanu Rundāles ūdensdzirnavu teritorijā. Tiek ražots gaišais un tumšais alu, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Latvijas un ārvalstu tūristiem ir iespēja apvienot Rundāles pils apskati ar vēsturisko dzirnavu muzeja un alus darītavas apmeklējumu. Kompleksa teritorijā ir daudz iespēju daudzveidīgai interesantai laika pavadīšanai. Vienas dienas laikā var apmeklēt aizraujošas ekskursijas pa dzirnavām un alus darītavu, pastaigāties pa vietējiem, tuvējiem apskates objektiem, uzņemt lieliskas fotogrāfijas, atpūsties pludmalē un vizināties ar laivu, katamarānu, SUP dēli. |
||
|
Tagadējā koka baznīca pakalnā uzcelta 1947. g., bet mūsdienās atjaunota. Šobrīd tajā atrodas Rēzeknes dekanāts. Ikdienā apskatāma no ārpuses. Dukstigalā līdz 1960. gadam bija divas draudzes: Baltais Dukstigals (Šadurska) un Melnais Dukstigals (Slobodska). Baltajā Dukstigalā baznīca bija celta 1775. gadā. Šo baznīciņu padomju varas laikā 1960. gadā varmācīgi nojauca, neskatoties uz apstākli, ka tā bija arhitektūras piemineklis un vecākā koka baznīca Latgalē -367 gadus veca! „Attaisnojums” bija skaidrojums, ka vienā draudzē nedrīkst būt divas baznīcas. |
||
|
Darbnīcā tiek izgatavoti personalizēti pulksteņi un dažādi dizaina priekšmeti no koka, kā arī piedāvātas kokapstrādes meistarklases vai klātbūšana dažādos materiāla pirmsapstrādes vai finiša apstrādes procesos. Tāpat iespējama ekskursija pa darbnīcu un koku sugu atpazīšanas viktorīna. |
||
|
Atrodas Kopgaļa cietoksnī. Tā akvārijā apskatāmas Baltijas jūras u.c. pasaules jūru un okeānu zivis un dzīvnieki, tiem veltīta ekspozīcija, pingvīni un roņi. Cietokšņa pulvera pagrabos ir izvietota Lietuvas kuģniecības ekspozīcija, bet uz bastioniem – seno ieroču kolekcija. Baltijas valstīs vienīgais delfinārijs. |
||
|
Restorāns - bārs "Plate" atrodas Hotel Jelgava telpās. Piedāvā tradicionālos latviskos ēdienus, kā arī ēdienus citām gaumēm. Organizē muzikālus vakarus. Latviešu virtuve: Latvijā audzēta strausa gaļas steiks. Īpašais ēdiens: Kukurūzas cālis ar spinātu – kartupeļu uzpūteni un uz iesma grilētiem burkāniņiem. |
||
|
Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu. |
||