| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Bērzes upes labajā krastā, vietā, kur tagad paceļas Dobeles pilsdrupas, jau 1. gadu tūkstotī p. m. ē. atradās zemgaļu apmetne un vēlāk – koka pils. Gandrīz simts gadus pils izturēja vairākus krustnešu uzbrukumus un aplenkumus, un tikai 1289. g., kad vācieši bija pilnībā izpostījuši apvidu un tālāka pretošanās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja savu koka pili un neuzvarēti aizgāja uz Lietuvu. 700 gadus vēlāk, 1989. gadā, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, bijušās senpilsētas vietā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojis mākslinieks Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsts teksts: “Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi”, kā arī dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdi : “Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te”. |
||
|
Privāta vēstures materiālu kolekcija vienā no 15 senās Dundagas pils muižas pusmuižām - Vecmuižā (ap 2 km no Dundagas centra). Vēstures stāsti Vecmuižas stallī. Bagātīga novada vēstures informācija mājaslapā. |
||
|
Krāčains Lobu upes (Loobu jõgi) posms pie Joaveski ciema, kur ~ 160 m garumā upes gultnē, tai šķērsojot Ziemeļigaunijas glintu, izveidojušās izmēros nelielas, tomēr ļoti ainaviskas un skaistas 0,5 – 1 m augstas ūdenskritumu kaskādes. 1898. g. šeit uzcēla hidroelektrostaciju, kuras atliekas ir redzamas upes labajā krastā. Iecienīta pavasara laivotāju treniņu vieta. |
||
|
Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri, apkārtnes paugurainā ainava, gan arī Ambeļu un Višķu skati. Atbrauciet šeit ievu ziedēšanas laikā!
|
||
|
No dārza un meža ogām, pārmantojot paaudžu tradīcijas, gatavo mājas vīnu. Piedāvā 4 vīnu degustāciju ar uzkodām un filozofiskas sarunas par vīna gatavošanas receptēm. Produkcijas iegāde. |
||
|
Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols. |
||
|
Ja no Pervalkas (Pervalka) pa Kuršu jomas krastu ar kājām (neliela taka) dosimies Klaipēdas (ziemeļu) virzienā, pēc 10 – 15 min gājiena nonāksim līdz Arkļu ragam (Arklių ragas, citās kartēs – Žirgų ragas), kam iepretim ~ 0,2 km attālumā no krasta uz mākslīgi veidotas akmeņainas salas slejas 14 m augstā bāka. Tā celta ~ 1900. g. vietā, kur savienojas trīs kuģu ceļi no Klaipēdas, Nidas un Ventes raga (Ventės ragas). No šejienes paveras fantastisks skats un Nagļu dabas rezervāta iespaidīgajām kāpām. |
||
|
Kihnu Island is the largest island in the Gulf of Rīga and the seventh largest island in Estonia. Its total area is 16.9 km², the island is 7 km long and up to 3.3 km wide. The former seal hunter and fishermen’s island, with around 600 inhabitants, is currently eager to maintain its identity in spite of everything. The unique characteristics of the Kihnu cultural space, like the lifestyle of the community, the diverse cultural traditions, the Kihnu language, music, national costumes and nature, are included in the UNESCO cultural heritage list. A coastal route that goes through four villages – Sääre, Linaküla, Rootsiküla and Lemsi - will help you to discover the cultural and natural values of Kihnu Island. You can visit Kihnu Museum all year round and get insight into the history of the island, including the life of the famous local captain, Kihnu Jõnn. It is also worth seeing Kihnu Church and the cemetery located across from the museum. In the summer, you can enjoy a beautiful view of the island, the surrounding sandbanks and the sea from the lighthouse. The commemorative stone by the former house of Kihnu Jõnn introduces you to the island’s legendary “wild captain”. |
||
|
Padures muižas klētī (vienīgā ampīra stilā celta trīs stāvu klēts Latvijā) tūristu grupām piedāvā koču (sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu), dažādas zupas (zivju, skābeņu), ķiļķenus, sieru un dažādus saldos ēdienus, kā arī līdzdarbošanos ēdienu tapšanas procesā. Mājas vīna degustācija. Saimniece interesentiem izstāstīs par gadskārtu tradīcijām, klēts vēsturi. Latviešu virtuve: Zivju un skābeņu zupa, ķiļķēni (saldie, sāļie), cūkgaļas ribiņas, sieri, saldie ēdieni, mājas vīns. Īpašais ēdiens: Koča - sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu. |
||
|
"Anima Candles" sveces ir roku darbs. Svecēm pieejami vairāki dizaini, kas variē gan krāsās, gan izgatavošanas metodē. Krāsu un smaržu klāsts ir plaši pieejams. Tās izgatavotas no pārtikas rūpniecībā izmantojamā parafīna vai ekoloģiskās sojas. Sveču ražotnē tiek piedāvātas sveču liešanas meistarklases.
|
||
|
Atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Madonna Orans” uzstādīta 1936. gadā noslīkušās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (24 gadus jauna) piemiņai, par kuras nāves iemesliem klīst dažādas leģendas. Viena no tām saistīta ar nelaimīgu mīlestību ar mācītāju Robertu Slokenbergu. |
||
|
Līvānu kā lielākas apdzīvotas vietas pirmsākumi ir saistāmi ar 1533. g., kad toreizējais zemes īpašnieks Līvens izveidoja muižu un nosauca to savā vārdā par Līvenhofu. 1678. g. šeit tapa pirmā katoļu baznīca. Pilsēta būtiski cieta abu pasaules karu laikā. Līvānu vārds saistās ar stikla izstrādājumiem. 1887. g. šeit dibināja stikla fabriku, kas mūsdienās ir pārtraukusi savu darbību. |
||
|
Atrodas Kaibēnu kalnā (226 m v.j.l.) – 7 km uz rietumiem no Inešiem. Nominēts kā Latvijas vecākais (no 1929. g.) memoriālais muzejs. „Kalna Kaibēnu” ēkas ir celtas laika posmā no 18. – 19. gs., un tajās apskatāmi tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839. – 1920.) un Matīsa (1848. – 1926.) Kaudzīšu pašu būvētā veranda, kāpnes, sienas skapji, parketa imitācijas un R. Kaudzītes izveidotā ratiņu virpotava. Ratnīcā ir izvietota seno darba rīku kolekcija. Autentisko viensētu ieskauj rakstnieku stādītais dārzs ar koktēlnieka K. Kugras veidotajiem romāna “Mērnieku laiki” tēliem. „Kalna Kaibēnos” tapis leģendārais romāns „Mērnieku laiki”. Laikā no 1868. – 1882. g. dzīvojamā ēkā atradusies pagastskola, kurā Matīss strādāja par skolotāju, bet Reinis – par skolotāja palīgu. Muzeju ieteicams apskatīt gida pavadībā. |
||
|
Vidzemē, Valmiermuižā, 19.gs. celtā ēku kompleksā, ko iekļauj mūra žogs, atrodas Valmiermuižas stallis un Valmiermuižas jātnieku skola. Tajā saimnieko Jurašu ģimene - zirgkopju, zirgu selekcionāru un vetārstu ģimene daudzās paaudzēs. Ir iespēja doties izjādēs, ekskursijās, kā arī tiek rīkotas radošās nometnes bērniem. |
||
|
Atrodas Aknīstē, Skolas un Miera ielu krustojumā. Muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā glabājas arheoloģiskais un etnogrāfiskais materiāls, kas raksturo Aknīstes un tai pieguļošās teritorijas attīstību no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Muzejā apskatāma senlietu (akmens, bronzas laikmeta) kolekcija un priekšmeti, kas vēsta par apkārtnes ievērojamiem ļaudīm un sēļu kultūru. Apskates vērta ir seno sēļu trauku kolekcija. |
||
|
Bioloģiskā ģimenes saimniecība Võrumaa, Haanja dabas parkā (Haanja rahvuspark). Saimniecība nodarbojas ar kazu audzēšanu un kazas siera ražošanu. Šeit tiek organizētas degustācijas un ekskursijas, redzēsiet, kā piens no kūts pārtop siera ritulī. |
||
|
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
|
||
|
Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus. Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku. |
||
|
Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km. |
||
|
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||