Atpūta laukos
1541-1560 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Cepelīni.
N/A
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
N/A
19. gs. te atradās koka vannu ēka, bet 1924. g. šeit uzbūvēja dūņu dziedniecības ēkas kompleksu klasicisma stilā. Pēc 2. Pasaules kara uz tā bāzes izveidoja kūrorta poliklīniku ‘’Ķemeri”. Tā rietumu pusē novietots izcilajam krievu ārstam ­ fiziologam Ivanam Pavlovam veltītais piemineklis, kas arī nav laika un cilvēka rokas taupīts.
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā, blakus Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam. Tagad redzamais dievnams atjaunots 1932. g. – iepriekšējās - 1747. g. būvētās un 1. pasaules kara laikā sabombardētās baznīcas vietā. No ēkas interjera ir jāpiemin vairāki mākslas pieminekļi: altāris, kancele, baznīcēnu soli, Kārļa Miesnieka altārglezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” (1939. g.). Pie baznīcas austrumu sienas apskatāms zemē daļēji iegrimis akmens krusts – t.s. Krustakmens. Uzskata, ka tas ir sens kapakmens.
N/A
2 dienas

Gauja ir Latvijas populārākā ūdenstūristu upe. Laivotājus šeit vilina skaistie smilšakmens atsegumi, upes mierīgais tecējums, dabas un lielā kultūras pieminekļu daudzveidība. Minētajā posmā upe plūst cauri Gaujas senlejai, kas ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Maršruta tehniski sarežģītākā vieta ir Ķūķu krāces, kur nereti gadās pa kādai apgāztai laivai. Lielākais upes kritums ir posmā no Amatas ietekas līdz Līgatnei, tādēļ daudzi braucēji izvēlas Cēsu – Līgatnes posmu.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā.
N/A

Alus darbnīca un tirgotava "Pumpurs" Lielvārdē izveidota 2017. gadā, pirms tam labu laiku attīstot zināšanas un prasmes un savas receptes brūvējot citās alus darītavās. Katru gadu tiek brūvētas līdz 10 dažādas alus stilu garšas, kuras iespējams iegādāties gan uz vietas tirgotavā, gan dažādās tirdzniecības vietās tuvākajā apkārtnē un Rīgā. Rīko ekskursijas un degustācijas, lai izzinātu vairāk par alus brūvēšanas procesu un alus stiliem, to garšu īpatnībām. Iespējams iegādāties arī dažādus citus Latvijā ražotus gardumus.
N/A

Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses.
N/A

Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā.
N/A
Lubānas ieplakām, kas pieguļ Lubāna rietumu – dienvidrietumu daļai raksturīgi maz izmainīti mežu un purvu kompleksi, kuros ligzdo daudzas retas un aizsargājamas putnu sugas. Šeit sastopami daudzi reti un aizsargājami biotopi. Teritoriju var apskatīt "no malas", pārvietojoties pa Lubāna dambju sistēmu.
N/A
Neliela daļa no iespaidīgās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas apjož pilsētas perimetru un tās piekrasti. Atrodas pie stadiona „Olimpija”. Skatīt. arī objektus nr. 30077, 30078, 30079, 30080, 30098.
N/A

Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka.
N/A
Piritas upes kreisajā krastā izveidojušies trīs avotu ezeriņi ar daudzām izverdošām avotu „acīm” – katrs savā krāsā (zilganzaļā, baltā un tumšā), veidojot dažādas krāsu kombinācijas. Nereti saukti par Igaunijas skaistākajiem avotiem. Kopējais no tiem izplūstošā ūdens daudzums ir 20 – 30 l/s. Saglabājušies nostāsti par avotu dziednieciskajām (īpaši – acīm) īpašībām. Apkārtne labiekārtota.
N/A

Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu.
N/A

Atrodas Rojas dienviddaļā, Tukuma – Kolkas (P 131) ceļa malā, viesu nama „Zītari” pirmajā stāvā, ap 0,3 km attālumā no jūras. Piedāvā ēdināšanu, organizē dažādus pasākumus, pludmales ballītes.
N/A
No Latvijā visaugstāk celtā dievnama skatu torņa iespējams paraudzīties uz Alūksnes augstienes skatiem. Īpaši iespaidīgs skats paveras dienvidu virzienā.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A

Krodziņš "Rančo" atrodas Rīgas - Liepājas šosejas 136. kilometrā, un saviem apmeklētājiem piedāvā gardus ēdienus un omulīgu atmosfēru. Ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni, ir iespējams pasūtīt banketus.

Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa, skābeņu biezzupa, aukstā zupa, asinsdesa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe ar biezpienu un kartupeļiem, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas.
N/A
Viduslaiku sētā katrs var izmēģināt seno ieroču mākslu – šaušanu ar loku un arbaletu (14 - 15. gs. atdarinājums), cirvja mešanu (13. gs. vācu metamo cirvju replikas) un šķēpa mešanu. Kad šīs zinības ir apgūtas, var izkalt naudu – īstas viduslaiku monētas kopiju. Apmeklētāji var piemērīt 13 - 15. gs. bruņu kopijas - bruņucepures, bruņucimdus, nofotografēties ar zobenu vai kara cirvi. Lielākām grupām var sarīkot sporta spēles viduslaiku garā ar dažādām senām sporta spēlēm, kā arī viduslaiku galdiņspēļu turnīrus.
N/A

Kafejnīca atrodas starp Talsiem un Laidzi. Piedāvā ieturēt pusdienu un vakariņu maltītes un nobaudīt tradicionālus austrumeiropas virtuves ēdienus. Iespējams rīkot pasākumus un svinības banketu zālē līdz 150 cilvēkiem. Piedāvā arī banketu galdu klāšanu viesa izvēlētā vietā.