Izteiktākais Latvijas piekrastes zemesrags, kur vērojama Baltijas jūras (Dižjūra) un Rīgas jūras līča (Mazjūra) viļņu saskares vieta. Vētru laikā te viens pret otru sitas līdz pat 7 metrus augsti viļņi. Rags kā zemūdens sēklis turpinās līdz 5 km attālajai Kolkas bākai. To cēla uz mākslīgas salas, ko uzbēra 1872. – 1875. g. Kad sala nosēdās, 1883. g. uz tās uzcēla tagadējo – 21 m augsto bākas torni (izgatavots Sanktpēterburgā), kas sāka darboties 1884. g. 1. jūlijā. Mūsdienās uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas, kā arī iespaidīgs miglas zvans. Kolkasragā uzstādīts tēlnieka Ģ. Burvja piemineklis “Jūras paņemtajiem”, apskatāms koka kuģa vraks (domājams, no 19. gs.), akmens –Eiropas sirds (K. Valdemārs šo vietu uzskatīja par Eiropas centru), K. Valdemāram veltītie informācijas stendi un kādreizējā PSRS armijas krasta apsardzes spēku bāze, ko izmanto Latvijas robežsardze. Migrāciju laikā Kolkasrags ir Ziemeļeiropas mērogā nozīmīga caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta. Kolkasragā izveidots apmeklētāju centrs un vasaras kafejnīca. Kolkasraga apkārtnē zem ūdens atrodas Baltijas jūras lielākā kuģu kapsēta. Peldētājiem šī ir bīstama vieta nepastāvīgo straumju un kustīgo smilšu dēļ. Kolkasraga galā apskatāmas Vecās bākas drupas – 18. gs. celtā dienvidu torņa (ziemeļu torni noskaloja 19. gs. otrajā pusē) atliekas.

ZS "Jundas" Bauskas novada Vecsaules pagastā saimniecisko darbību uzsāka 2016. gadā. Audzē gaļas šķirņu krustojumu liellopus, tos nobarojot gaļas ražošanai. Strādā atbilstoši bioloģiskas saimniekošanas prasībām.

Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem.

Vecākais un lielākais Lietuvas kūrorts (no 1794. g.). Mikroklimats (apkaimes mežu gaiss), sāli saturoši avoti, dūņas. Vecpilsēta – pilsētbūvniecības piemineklis.

Tikai 20 minūšu braucienā no Pärnu, vecajā Tõstamaa mežniecības ēkā Amps & Lonks kafejnīca ceļiniekiem piedāvā nedaudz atpūsties un iestiprināties ar picu, kas gatavota no svaigiem vietējiem produktiem. Īpaši iecienīta ir pica ar pašaudzēto liellopu gaļu un svaigie salāti. Var arī pasūtīt iepriekš.

The Forest Trail follows small roads and trails through the woods. Along the route you will see the Ērģeļu Cliffs, where the observation terrace provides a great view of the impressive 700 m wide sandstone cliff and the beautiful natural landscape in the ancient River Gauja valley. One of the most beautiful places on the banks of the River Gauja is at “Caunītes” tourist lodging, where you will end the first day of the route. Further on the trail leads through pine forests and wetlands, across and around hills and slopes. One of the most beautiful views of the River Gauja opens from Sietiņiezis Rock, a 15 m high sandstone cliff where a circular 1.5 km trail has been constructed. Coming to Valmiera, you will reach the so-called “Dzelzītis” bridge (a narrow-gauge railway bridge) and continue walking along the River Gauja to Valmiera Centre. Sites of interest in Valmiera: St. Simon’s Church, ruins of the Livonian Castle and Valmiera Museum. There is also an adventure park “Sajūtu Parks” (“Park of Senses”), where you can walk on the barefoot trail, the tree-top trail and enjoy other activities.

A. Upīša ielā 18. Baznīca celta 1897. g. neogotikas formās (arhitekts H. Šēls) un tā ir viena no nedaudzajām 19. gs. pilsētas ķieģeļu ēkām. Dievnamā atrodas I. Zeberiņa altārglezna “Kristus izdziedina slimos” (1943. g.). Baznīcu no iekšpuses var apskatīt dievkalpojumu laikā, vai iepriekš piesakoties. Pie baznīcas apskatāms E. Laubes projektēts piemineklis (1926. g.) 80 latviešu strēlniekiem, kuri krituši 1. pasaules karā un apglabāti tuvāk Vēršupītei esošajos Brāļu kapos. Pie baznīcas apglabāti arī 1919. g. 18. maija Kauguru kaujas dalībnieki J. Kārkliņš un F. Siliņš. Iepriekš piesakoties, tūristu grupas baznīcu var apskatīt no iekšpuses.

Atrodas Ganību ielā 120. Celta (iesvētīta 2001. g.) mūsdienu modernās arhitektūras formās un interesanta ar faktu, ka sākotnēji bijusi Vatikāna paviljons Pasaules izstādē “Expo 2000” Hannoverē. To pārbūvēja un uz Liepāju pārcēla par Vācijas katoļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkā darbojas katoļu draudzes centrs.

Kadarbiku sēta atrodas Harjumā, pagastā Saue, ciemā Tūla (Tuula). Ar lauksaimniecību šeit sāka nodarboties jau 1989. gadā, savukārt ģimenes uzņēmums Kadarbiku Köögivili OÜ tika izveidots 2004. gadā. Kadarbiku sēta ir specializējusies dārzeņu audzēšanā un apstrādē. Saimniecība izmanto 500 ha zemes, kurā audzē burkānus, kāpostus, bietes un dažādas vasaras kultūras.