| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
20.gs. sākumā celtajā vienīgajā jūgendstila ēkā Alūksnē šobrīd atrodas viesnīca. Vēsturiski ēkā kādu laiku kādreiz atradusies Dzelzceļa viesnīca, tāpēc arī tagadējai viesnīcai saglabāts oriģinālais viesnīcas nosaukums – Bahnhofs Hotel (tulkojumā no vācu un angļu valodas – Dzelzceļa viesnīca). Viesnīcā ir pieejami 9 numuriņi, un dažiem no tiem ir pieejamas arī papildvietas. Ir iespēja par papildus maksu saņemt siltas brokastis angļu gaumē. Viesnīcas viesiem tiek piedāvāts pusstundas bezmaksas baseina apmeklējums blakus viesnīcā “Jolanta”, kā arī elektrisko skrejriteņu un velosipēdu noma. Dažādu pasākumu rīkošanai ir pieejama arī banketu zāle. ! Numuriņu rezervācija ir jāpiesaka vismaz 12 stundas pirms ierašanās. |
||
|
Aiz Gārņu kalna Kuršu jomas pusē sākas ~ 9 km garš klaju un smilšainu kāpu posms, kas ir viena no neparastākajām Baltijas teritorijām. Tās aizsardzības nolūkos ir izveidots dabas rezervāts. Šī ir arī viena no vietām, kur klejojošās smilšu kāpas apraka Kuršu jomas ciemus. Kā to iepazīt? Spēkratu un divriteņu vadītājiem ir jābrauc līdz ceturtajam (pēc kārtas) autostāvlaukumam un jādodas atklāt Baltijas lielākais smilšu tuksnesis. Lai saglabātu šejienes ainavu un trauslo augāju, kā arī neveicinātu smilšu tālāku kustību, cauri Nagļu dabas rezervātam ir izveidota īpaša koka laipu taka. Kāpas augšdaļas smiltājos laipa beidzas, taču tālāk redzams ar koka mietiņiem marķēts „koridors". Šī ir ļoti populāra pastaigu, izziņas, fotografēšanas un gleznošanas vieta. No kāpu vaļņa virsotnes paveras fantastisks skats un Kuršu strēli, Kuršu jomas un Baltijas jūras zilajiem ūdeņiem. Uzmanību! Šī ir vienīgā vieta no Kopgaļa līdz Nidai, kur klajo un smilšaino kāpu apskatei ir izveidota īpaša taka. Citviet pa kāpu smiltājiem staigāt vai citādi pārvietoties nav atļauts! |
||
|
Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu. |
||
|
Jāņa Daliņa stadions tika uzbūvēts pēc valmierieša Jāņa Daliņa veiksmīgā starta Losandželosas olimpiskajās spēlēs 1932. g., kad izcīnija pirmo olimpisko medaļu (sudrabs) atbrīvotās Latvijas vesturē. Stadions celts 1938. gadā, rekonstruēts divas reizes - 90. gados un 2021. gadā. Pēc rekonstrukcijas sporta bāzē ir viesnīca ar 100 gultasvietām, tāpat bāzē pieejami ēdināšanas pakalpojumi. Ap stadionu 730 m garš skrejceļš, kā arī teritorijā ir 3 publiski pieejami brīvdabas sporta spēļu laukumi – basketbols, florbols, volejbols u.c., un bērnu rotaļu laukums. |
||
|
“Veselības laboratorija” ir pašmāju stipro alkoholu ražotāji, kur tiek koptas Latvijas svētku tradīcijas, tautas medicīna un zināšanas, kas mantotas, apkopotas un pilnveidotas vairāk kā 30 gadu ilgā praksē. Klientiem tiek piedāvāti ne tikai augstākās kvalitātes produkti, bet arī nodrošināts niansēts un perfekts uzlējums ar bagātīgu garšas buķeti. Uzlējumi tiek gatavoti tikai no Latvijas biosistēmā iegūtām pavasara, vasaras un rudens ogām, aptverot katra gadalaika, vitamīnu, krāsu un aromātu kombinācijas. |
||
|
Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus. Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu. Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe. |
||
|
Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. Starp tiem ir jāmin Turaidasmuiža (21 ēka), Turaidas Rozes kaps, Turaidas luterāņu baznīca (viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām) un Turaidas pils. Blakus esošajā Dainu kalnā tiek organizēti dažādi tematiski pasākumi. |
||
|
Kontiki ir kafejnīca Ādažos, no kuras terases paveras skats uz Vējupes krastiem. Piedāvājumā pasaules virtuves ēdieni un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Iespējams izbaudīt arī sportiskas aktivitātes - inventāru un apmācības nodrošina blakus esošais "Burusports". |
||
|
Pirmās bākas celtniecību pabeidza 1879. g. Bāka cietusi abos pasaules karos un vairakkārt atjaunota. Ēkas augstums - 19 m, bet pieskaitot stāvo, viļņu skaloto kāpu – 46,5 m. No Užavas bākas paveras viens no skaistākajiem Baltijas jūras krasta skatiem.
|
||
|
Agrākos laikos Kūrmājas prospekts bija galvenais ceļš uz pludmali. Tā malās redzami grezni 19. – 20. gs. mijas nami un villas, kas piederēja aristokrātiem – piekrastes un jūras labumu baudītājiem. Te meklējami Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” bronzā darinātie tēli – Laivinieks, Dzintara latvieši, Vārna u.c. Prospekta galā slejas piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem (uzstādīts 1977. g.). Tas simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti.Kūrmājas prospektā 16/18 atrodas Liepājas vēstures un mākslas muzejs. Muzeja krājums (kopā > 100 000 eksponāti) izvietots 1901. g. eklektisma stilā (ar gotikas elementiem ) celtā namā, kas tapis pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm un P. M. Berči projekta. Ekspozīcijā apskatāma akmens stēla – vienīgais šāda veida savrupatradums Baltijas valstīs no Grobiņas kapu lauka (Skandināvu senkapi). |
||
|
Kādreizējā Ķemeru
simbola augšanas vieta.
|
||
|
Armijas degvielas noliktavas bija daļa no Papē izvietoto militāro objektu kompleksa. Degvielas cisternas no šīs vietas ir izvāktas un vairs nepastāv. |
||
|
No sešām parkā esošajām ūdensdzirnavām, Ginuču ūdens dzirnavas ir pilnībā atjaunotas un publiski pieejamas ar stāstu par to vēsturi un darbības mehānismu (saglabājušās oriģinālās iekārtas). 19. gs. celtās dzirnavas darbojās līdz 1968. g. Tajās mala ne tikai miltus, bet arī ražoja elektrību tuvējām saimniecībām. Dzirnavām garām nepabrauks ne auto un velotūristi, ne arī tie, kas parku apceļos ar laivām, jo šajā vietā izveidots dzirnavu aizsprosts. Tuvākajā apkārtnē tūrisma sezonas laikā var ieturēt maltīti. |
||
|
Olustveres muižas komplekss ir viens no nedaudzajiem Igaunijā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. To ieskauj angļu stila parks un vecu koku alejas. Vairākās ēkās ir izstādītas putnu izbāžņu, koka zirdziņu un antīko mēbeļu kolekcijas. Šeit ir atvērta rokdarbu un vilnas radošā darbnīca, smēde, ceplis, keramikas un stikla darbnīca, kā arī vīna darītava. Interesenti radošajās darbnīcās var pārbaudīt prasmes dažādu priekšmetu darināšanā. Muižas galvenajā ēkā atrodas tūrisma informācijas centrs. |
||
|
Mūsdienās – sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kurai var piekļūt ar laivu. Sens sēļu pilskalns, kas bijis apdzīvots vairakkārt laikā no 6. - 12. gadsimtam. Šeit atradās Sēlijas novada politiski - militārais centrs. 1373. g. līdzīgi kā daudzos citos senču pilskalnos Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, ko nopostīja 1704. gadā - Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām ir saglabājušās četrstūrveida torņa atliekas, sardzes telpa un 12 m augsts priekšpils uzbērums. Apmēram 0,3 km ziemeļos no Sēlpils pilskalna redzams applūdinātais Oliņkalns. |
||
|
Ciemojoties pie Trīszvaigžņu ordeņa kavalieres, suitu kultūras mantojuma sargātājas, dziesminieces, teicējas Lidijas Jansones, jūs uzzināsiet par suitu vēsturi, tradīcijām un īpašo burdona dziedāšanu, kā arī uzzināsiet, kā senāk mājas apstākļos tapis alus, ko mūsu senči brūvējuši godos un svētkos. |
||
|
Koks atrodas nekopta lauka vidū. Neskatoties uz daudziem nokaltušajiem zariem un apkārtni – ainavisks un labi redzams no ceļa puses. Trešais resnākais Baltijas koks.
|
||
|
1991. gada 14. jūnijā Pēterupes draudzes baznīcas dārzā atklāta tēlnieka Zezostra Ķēdis piemiņas zīme represētajiem 1941. un 1949. gadā. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Saimnieki ražo žāvētu garšaugu maisījumus un vitamīnu tējas pilnā ciklā – no sēklas līdz garšvielu paciņai. Saimniecības dobēs un siltumnīcās aug plašs dārzeņu un garšaugu klāsts - dilles, sīpoli, ķiploki, maurloki, piparmētras, salvija, timiāns, koriandrs, izops, estragons, pupumētra, čili, baziliks. Izmanto arī savvaļas augus - nātres, gārsas, vībotnes, pienenes, pelašķus, raudenes. |
||
|
Tikai zinātājs
vai arī cītīgs meklētājs šodien mežā starp
Meža māju un Ķemeru viesnīcu atradīs
kādreiz slavenā un nu jau bijušā sēravota
izplūdes vietu, kuru atpazīs pēc laika zoba un
cilvēku bojātajām dzelzsbetona konstrukcijām.
|
||