Atpūta laukos
2101-2120 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
3 dienas

Žemaitijas novada  nosaukums nozīmē "zemā zeme". Ceļojumā apmeklēsiet gan tradicionālas, gan neparastas saimniecības. 

Iepazīsiet Žemaitijas dārzu tradīcijas un baudīsiet biodinamiskā saimniecībā audzētas tējas un garšaugus. Saimniece pasniegs tradicionālo Žemaišu ēdienu gatavošanas meistarklasi. Nākamajā ceļojuma pieturvietā atklāsiet ārstniecības augu noslēpumus. Iespaidīgs militārās vēstures objekts ir Aukstā kara muzejs kādreizējās raķešu bāzes teritorijā. Pēc tam apmeklējums Enerģiju labirintā, kur baudīsiet mieru un uzzināsiet par dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Tālāk - apmeklējums tradicionālā lauku sētā ar novadam raksturīgiem ēdieniem, dzērieniem un dziesmām. Caurbraucot apskatīsiet Telšus (Telsiai), kas ir neformālā Žemaitijas galvaspilsēta. Ceļojuma nobeigumā viesosieties lauku sētā, kur tradicionālo šakoti cep uz ugunskura un piedāvā īstu lietuviešu pirti.
N/A

Dendroloģiskais parks (saukts arī par Špakovska parku) dibināts 1975. g. ainaviskā vietā – t.s. Grantskalnos, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums. Parkam cauri līkumo ainaviskas pastaigu takas, ir uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras Daugavas ielejas ainava. Ainavu atdzīvina dīķis ar ūdensrozēm un Mīlētāju saliņa. Parkā aug ap 390 dažādu augu sugu un šķirņu, kā arī daži unikāli eksemplāri kā, piemēram - Amūras korķakoks Phellodendron amurense, stepes gobas Ulmus minor korķa forma u.c. Parks brīvi apmeklējams jebkurā laikā.
N/A
Stādaudzētava piedāvā rožu, skujeņu, dižstādu, ūdensaugu, lapu krūmu un dzīvžogu materiāla iegādi un konsultācijas.
N/A

Tāšu – Padures muiža (Tasch – Paddern) celta 19. gs. sākumā kā Korfu dzimtas pils, kas 1852. gadā pāriet Keizerlingu dzimtas īpašumā kā medību pils, kas kalpojusi kā vasaras mītne, un ir izcils vēlīnā klasicisma paraugs. Iekštelpās saglabājušies vairāki senā interjera apdares fragmenti. Pēc pils pabeigšanas, ap to sāka veidot vairāk kā 10 ha lielu parku ar svešzemju kokiem. Šobrīd muižas ēkā atrodas Kalvenes pamatskola.
N/A

Karaims are a small nation of Turkish decent who practise The Karaim religion which started developing around 8th century in Persia. Their language is still used in modern-day Lithuania. In the museum there are rooms not only dedicated to Lithuanian Karaite communities but also Poland's and Ukraine's.
N/A

Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Apkaimē izveidotas takas kājāmgājējiem. 
 
N/A

Jaunciems atradies pāris kilometru no Irbes grīvas uz Kolkas pusi. Senos laikos ar Lielirbi beigušies Popes barona īpašumi, bet ar Jaunciemu sākusies Dundagas barona teritorija. Jauciems jau agrāk bijis neliels ciems, bet šodien rosība manāma vairs tikai dažās mājās. Jaunciema pusē Irbes upes labajā krastā plašā posmā pie ietekas jūrā  a/s „Latvijas valsts meži” ierīkojuši pievilcīgas atpūtas vietas. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli, bet pati ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Starp Jaunciemu un upi atrodas arī 24 m augsta kāpa - Baltais kalns. Jaunciemu ar Sīkragu savieno bijušā mazbānīša „stiga”, kur pāri Ķikanam izveidots gājēju un velosipēdistu tiltiņš.
N/A
Viļānu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gadsimta 30-jos gados, un tā projekta autors ir arhitekts P. Pavlovs. Viļānu vecticībnieku baznīcas draudze ir viena no jaunākajām Latgalē, dibināta neilgi pirms dievnama celtniecības. 2004. gadā notika 14 metrus augstā zvanu torņa celtniecība. Līdz ar to plašākas kļuvušas lūgšanu nama telpas. Šobrīd lūgšanu nams ir atjaunots un izskatās kā no jauna celts.
N/A

Pušas muiža bija muižnieku Šadursku īpašums. Līdz mūsdienām saglabājies Pušas muižas terasveida parks – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Pušas muižas kapela – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Netālu no parka atrodas Šadursku dzimtas kapi. Pušas muiža apskatāma Broces 1797. g. zīmējumā.
N/A

Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā.
N/A

Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes.
N/A

Renavas parks (izveidots 19.gs.) ir viens no reprezentatīvā tipa Lietuvas parkiem, saglabājis pirmatnējās dabas skaistumu. Nelielā muižas parka parterī līdz mūsdienām saglabājušies ne mazums eksotisku koku. Parka ziemeļu daļā un meža parkā dominē kļavas, liepas, oši, egles, ozoli u.c. Parka lepnums – resnākā Lietuvas egle, kuras diametrs ir 1,2 metri; tāpat arī liepa, uz kuras nolīkušā stumbra izaugušie seši zari izveidojušies par pastāvīgiem vertikāliem stumbriem. Parkā ieved vīteņaugiem apstādītā lapene.
N/A

Sääniku saimniecības atpūtas centrs atrodas Kavilda senlejas krastā un ir lieliska vieta ģimenes atpūtai, pasākumiem un dabas baudīšanai. Uz vietas var nobaudīt mājas alu, pašceptu maizi, kā arī var pasūtīt maltītes.
N/A

Kafejnīca "Ceļavējš" atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā pusē, apvedceļa (A6) malā. Kafejnīcā var ieturēt brokastis, pusdienas un vakariņas.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, mājas kotletes, plānās pankūkas.
N/A

Meklējams Piedrujas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā. Līdz tam var nokļūt, ejot pa Piedrujas taku vai vietējo zemes ceļu. Piemiņas akmeni ir darinājis tēlnieks Vilnis Titāns, iekaļot Daugavas vārdu septiņās – latviešu, līvu, igauņu, poļu, krievu, vācu un somu valodās. No akmens labi redzama pretējā – Baltkrievijas krastā esošā Druja un liela sala, kas sadala upi divās daļās. Apmeklējot Piedruju, nepieciešama terminētā uzturēšanās atļauja pierobežas režīma zonā.
N/A

Kaltenes luterāņu draudzes un baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt Kurzemē jaunas baznīcas. Kā viena no tām tapusi arī baznīca Kaltenē. Tā saukusies par Svētās Katrīnas baznīcu. 1848. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcelta baznīca no māla kleķa. 1880. gadā tai piebūvēta sakristeja, bet pati baznīcas ēka tikusi pārbūvēta un paplašināta 1896. gadā. Tā cietusi pirmā pasaules kara laikā no krievu mīnu kuģa šāviņa. Baznīca atjaunota 20.gs. divdesmito gadu pirmajā pusē. Kaltenes baznīcas altārgleznu „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” gleznojis M.Pols 1898. gadā (pēc R.Rihtera darba motīviem).18.gs. darinātā kancele un ērģeles, kas atrodas baznīcā ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments. Baznīcas zvans izgatavots 2006. gadā „Liepājas Metalurgā”. 2012. - 2013. gadā pie baznīcas uzcelta jauna draudzes māja. Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Il­gais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs". Turpat netālu atrodas mājas ar nosaukumu „Putniņi”. 1921. g. šajās mājas Kaltenē viesojies pats tā laika Kultūras ministrs Rainis. Šeit tajā laikā atradās veikals. 2. pa­saules kara laikā vācieši nodedzināja vecās Putniņu mājas. (Avots: Rojas TIC)
N/A

Dievnams celts laikā no 1937. – 1940. gadam, un par tā prototipu kalpojusi Kauņas Augšāmcelšanās baznīca Lietuvā. Ēka ir vienjoma celtne, kas veidota funkcionālisma arhitektūrai raksturīgās ģeometriskās taisnstūra formās. Tās iekšpusē ir liels koka altāris, kancele un abi sānu altāri (darināti 19. gs. sākumā), kas savulaik greznojuši Rokišķu baznīcu. No Rokišķu baznīcas tos pārveda tādēļ, ka pēdējā tika izveidots jauns interjers. 1997. g. baznīcai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma Zilais karogs. Blakus dievnamam atrodas 19. gs. otrajā pusē no sarkanajiem ķieģeļiem celtie vecās katoļu baznīcas vārti un Sēļu parks.
N/A
Viens no lielākajiem Igaunijas karsta laukiem. Tā interesantākais dabas veidojums ir unikālā Raganu aka, pa kuru pavasara palos (ne katru gadu un salīdzinoši īsu laika brīdi!) izplūst pazemes upes ūdeņi, veidojot neparasti spēcīgu karsta avotu, kura izvirstais ūdens daudzums var sasniegt 100 l/s.
N/A

Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu.
N/A

Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.