Atpūta laukos
3761-3780 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ceļš, kas ved uz Biksēres muižu, atgādina šauru kalnu ceļu ar dziļu upītes gravu. Biksēres muižas patiesais nosaukums ir Libes muiža, kuras tagad redzamās ēkas piederējušas muižkungam Magnusam. Muižas kungu mājas neogotiskā stila tornīti mākslas zinātāju aprindās sauc par arhitektonisku kuriozu. Kungu mājā, kas šobrīd tiek atjaunota, atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde. Muižas klētī vietējais entuziasts Andris Trečaks ir savācis seno priekšmetu kolekciju. Pie klēts paveras ļoti plašs skats uz Lubāna līdzenumu.
N/A
Armijas 77.Zenītraķešu brigādes uzdevums Padomju savienības laikā - savienības ārējās robežas pretgaisa aizsardzība. Šobrīd objekts pieder novada pašvaldībai, ir pamests, neapsargāts un netiek izmantots. Pie raķešu bāzes galvenās ieejas saglabājušies interesanti vārti.
N/A
Vēl pirms 2005. gada orkāna „Ervīns” – viena no lielākajām un izcilākajām Latvijas liepām. Tagad zaļo vairs tikai viens koka zars.
N/A

"Mazā kaija" ir Bērzciema piekrastes teritorijā atrodams mājīgs krodziņš. Divstāvu vasaras mājas pirmais stāvs laipni gaida ikvienu izsalkušu ceļotāju. Mazās kaijas ēdienkarte  piedāvā tradicionālās latviešu virtuves garšu baudījumu. 
Viesu nama otrais stāvs paredzēts tiem, kas vēlas uzkavēties nesteidzīgajā Zvejnieku ciemata atmofērā, iekārtoties kādā no divvietīgajiem numuriņiem ar skatu uz jūru un baudīt aktīvās atpūtas iespējas piekrastes tuvumā.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, sīpolu sitenis, jaunie kartupeļi ar gaileņu mērci, cepts līnis un līdaka, zemeņu zupa.
N/A

Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Tā ir Pērnavas līča piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Kāpu un purva apskates nolūkā ir izveidota Tolkuses purva izziņas taka (~ 2,2 km) un skatu tornis. Atrodas Luitemā dabas liegumā.
N/A

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.
N/A
Dvietes un netāli esošais Skuķu ezeri ir vieni no teritorijas grūti pieejamajiem palieņu ezeriem – lielākie šāda tipa ezeri Latvijā. Palu laikā pārplūst, savienojoties vienā lielā ūdenskrātuvē.
N/A

SIA „Madonas patērētāju biedrība” ražotne „Madonas maiznieks” ir uzņēmums ar senām tradīcijām - tajā jau vairāk kā 75 gadus tiek cepta maize. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir maizes un maizes izstrādājumu ražošana - tiek piedāvāti vairāk kā 50 dažāda veida maizes izstrādājumi, kā, piemēram, rudzu, kviešu, kviešu - rudzu, rupjā rudzu maluma maizes, saldskābmaizes, vairāki saldās maizes veidi, dažādas graudu maizes. Produktu tapšanā tiek izmantoti Latvijā ražoti milti, kvalitatīvas izejvielas un netiek izmantotas ķīmiskās pārtikas piedevas un uzlabotāji. Īpaši iecienītas ir rudzu maizes, kuru ražošanā tiek izmantots dabīgais ieraugs.

Uzņēmums saņēmis arī pārtikas kvalitātes zīmes - Zaļo un Bordo karotīti.

‌Iespējama ekskursija pa uzņēmumu un degustācija, kā arī ir iespēja piedalīties maizes cepšanā un ņemt līdzi izcepto kukulīti.

 
N/A

Grūti iedomāties, ka vēl joprojām Eiropā ir apdzīvotas vietas, kuru sasniegšanai ir labu laika sprīdi jābrauc pa neapdzīvotu mežu ieskautu smilšainu ceļu, kur tikai paretam var redzēt kādu sēņotāju vai ogotāju! Tāpat kā Zervinos ciemam, arī šim ir piešķirts kultūras mantojuma pieminekļa statuss, jo Linežeris ir viens no dažiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Linežerī ir aplūkojamas 19. – 20. gs. mijā celtās ēkas un apskatāms tā laika ciema plānojums. Šejieniešu tāpat kā citu dzūku galvenā nodarbošanās bija mežistrāde un meža velšu vākšana. Nelielā mērā – arī lauksaimniecība. Apceļojot nacionālā parka etnogrāfiskos ciemus, rodas pamatots jautājums: „Ar ko mūsdienās te nodarbojas cilvēki. Kā viņi spēj dzīvot tik nomaļā vietā”? Jāatzīst, ka lielākā daļa te ierodas tikai vasaras laikā. Neskatoties uz to, etnogrāfiskie ciemi ir ļoti sakopti un joprojām „dzīvi”!
N/A

2007. gadā atvērtā muzeja brīvdabas ekspozīcijā atrodami 180 mm lielgabala stobri, rekonstruētas robežjoslas, civilās aizsardzības bunkurs, bruņutransportieri, robežsardzes kuteris, jūras mīnas. Galvenajā ēkā ir apskatāms jūras novērošanas radars, kas tur atrodas vēl no uzstādīšanas laika, un dažādi ar militāro jomu saistīti priekšmeti, kazarmas stūrītis, sarkanais stūrītis un ieroču telpa.
N/A

Atjaunotajā ainavisko dīķu ieskautajā Duntes muižas kungu mājā izvietotā muzeja ekspozīcija iepazīstina ar leģendārā fantasta un melu karaļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un dzīves gaitām. Muzeja pirmais stāvs veltīts baronam fon Minhauzenam un viņa stāstiem, bet otrajā stāvā iespējams apskatīt vaska figūru ekspozīciju ar Latvijas vēsturē zīmīgām personībām, kā arī aplūkot Latvijā lielāko alus kausu kolekciju. Mežā izveidoti trīs taku loki, no kuriem garākais ved līdz pašai jūrai. Pa ceļam iespējams sastapt dažādus personāžus no Minhauzena stāstiem izveidotajās koka skultpūrās. Bērniem iespējams iztrakoties Baltijā lielākajā koka atrakciju kuģī, bet pieaugušie var pārbaudīt savas mednieku prasmes Minhauzena šautuvē. Tāpat iespējams pa koka dēļu taku aizstaigāt līdz lielajam Minhauzena alus kausam.
N/A
Tiskādu pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1829. – 1878. gadā, atjaunota 2008. gadā. Baznīcā izvietotas senas ikonas, garīgo grāmatu bibliotēka. Pašlaik tajā notiek dievkalpojumi.
N/A

Atrodas pie Krāslavas galvenās maģistrāles – Augusta ielas 12. nama un pēc plašiem pilsētas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem veiksmīgi integrēts apkaimes ainavā. Lēzenā akmens garums ir 2,8 m, platums - 2,2 m, bet augstums - 0,7 m. Augusta akmens ir kalpojis kā Krāslavas pilsētas (miesta) robežakmens, kas šeit novietots 1729. g., atzīmējot notikumu, kad grāfu Plāteru dzimta savā īpašumā iegādājās Krāslavu. Tā sānos ir iekalts Plāteru dzimtas ģērbonis un jau pieminētais gada skaitlis. Nostāsti vēsta, ka pie akmens pēc medībām pusdienojis Polijas karalis Augusts II, no kura tas ieguvis savu nosaukumu.
N/A

Atrodas 2,5 km dienvidos no „Kalna Kaibēniem”, Ogres kreisajā krastā. Ap 300 gadus vecā rija, ko atjaunoja 2008. gadā ir uzskatāms par Baltijas (Eiropas) mērogā vienreizēju koka arhitektūras pieminekli. Šobrīd tā ir Latvijā lielākā senlaiku dzīvojamā rija. Iespējams, ka kādam var būt arī grūtības ar šī objekta atrašanu dabā. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka: + 371 29266840.
N/A

Burtnieku muižas parks, kas atradās kungu ēkas priekšā, ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, tika izveidots ap 19.gs. 60. gadiem 10 ha platībā. 

Iespēja doties ekskursijā pa Burtnieku muižas parku mazākā vai lielākā grupā. Ekskursijas laikā gida pavadībā iespējams iepazīt teikām un nostāstiem bagāto parku, apskatīt teiksmaino Burtnieku ezeru, kā arī baudīt nesteidzīgu pastaigu svaigā gaisā. Papildus tiek piedāvāta iespēja iegādāties oriģinālus Burtnieku suvenīrus, kuros dažādi meistari ielikuši ne vien savu talantīgo roku darbu, bet arī Burtnieku stāstu.  Lai diena būtu piepildīta, gids ieteiks, ja nepieciešams, koordinēs un dosies līdzi apskatīt arī citus dabas un vēstures objektus tuvākajā apkārtnē. 
N/A
1 diena

Since ancient times bread has been our staple food, and formed part of breakfast, lunch and our evening meal. We bake bread from rye, wheat, buckwheat and barley. Both fine-ground and wholemeal flour is used. Bread baking is one of the most honoured traditional skills in Latvia. Caunītes country house keeps Latvian traditions alive and demonstrates them to visitors. The house is designed and decorated in the traditional Latvian style and exudes an authentic ambience while having modern facilities.

Under the guidance of the hostess, visitors will bake their own loaf of sweet-and-sour bread in a wood-fired bread oven. In Latvian families it was traditionally one of the main duties of the lady of the house to bake a week’s supply of bread for the whole family every Saturday morning. Every woman was proud of her own unique recipe and passed it down to her daughters and granddaughters through the generations. There are many traditional beliefs, sayings and riddles linked with bread in Latvian folklore. Today, there is great interest in the old recipes, bread-baking methods and the use of organic ingredients as many families are opting for a healthy lifestyle.
N/A

Restorāns atrodas Ungurmuižas „vecajā skolā”, kas kopā ar kungu māju un parku veido unikālu kultūrvēstures pieminekli. Ungurmuižas restorāns ir tiem, kas novērtē maltīti no vietējiem sezonas produktiem un gadsimtiem senas receptes. Pavāri iedvesmojušies no muižas saimnieces Helēnes Juliānes 18. gs. vidū pierakstītas ēdienkartes. Gatavojot ēdienu, pavāri izvēlas vietējo novada zemnieku produkciju.
N/A

Viena no skaistākajām Dienvidlatgales koka baznīcām. No baļķiem celtais un ar dēļiem apšūtais dievnams tapis laikā no 1750. - 1751. g. Baznīcā saglabājies 18. gs. veidotais altāris (baroka kokgriezumi) un ērģeļu prospekts, kā arī tās iekārtā ietilpst vairāk nekā 30 mākslinieciski nozīmīgi priekšmeti. Baznīcas pagalmā slejas 19. gs. celtais zvanu tornis. Nedaudz tālāk – Rušona ezera virzienā slejas no koka celtā mācītājmāja.
N/A

Viena no 19. gs. sešdesmito gadu sākumā būvētās St. Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas stacijām. Kaut arī sliežu ceļš joprojām turpinās Baltkrievijas virzienā (tālāk – pamests), Marcinkones dzelzceļa stacija ir pēdējā, līdz kurai pasažieri var nokļūt ar vilcienu no Viļņas (3 reizes dienā). Arī kravas vilcieni tālāk nekursē. Stacijas ēka ir izcils koka arhitektūras un stacijas kompleksa apsaimniekošanas piemērs. No Marcinkones dzelzceļa stacijas virzienā uz Čepkeļu purvu savulaik ir bijis izveidots šaursliežu dzelzceļš, kuru izmantoja kokmateriālu izvešanai. Tā vietā šobrīd ir saglabājies vecs meža ceļš, kur plānots izvietot šaursliežu dzelzceļu tematikai veltītu informācijas stendu.
N/A

Bioloģiskā kazkopības saimniecība un siera ražotne, kur top dažāda veida kazas un govs piena sieri. Saimniecībā ir ap 100 slaucamu kazu. Saimnieki – Ruta un Stefans - uzņem apmeklētājus (latviešu, vācu un angļu valodās). Sieru var iegādāties uz vietas, Kalnciema tirdziņā Rīgā u.c. Latvijā.