| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
“Saules veltes” ir mājas vīna darītava Salaspilī, kas nodarbojas ar mājas vīnu, liķieru un degvīnu gatavošanu. Alkoholiskie dzērieni tiek ražoti no dabīgiem dārza augļiem un ogām, tostarp upenēm, avenēm, cidonijām, pīlādžiem un pat mārrutkiem. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību (uzņem arī 15-20 lielas tūristu grupas), kā arī degustēt konkrētos dzērienus, kurus arī turpat ir iespējams iegādāties; piedāvājumā lieli un mazi tilpumi, dāvanu un suvenīru komplekti.
|
||
|
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet cigoriņu kafijas ražotni, kur kafija tiek ražota pēc senām receptēm. Pēc tam dodieties uz piemājas saimniecību, kur saimnieks parādīs govis un piedāvās saldos ķiršus un ābolus no sava dārza. Saukas dabas parka teritorijā, pie Saukas ezera, apmeklējiet lauku māju - kultūrvēsturisko pieminekli, kur, iepriekš piesakot, ir iespējams nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu. Visbeidzot - saimniecība, kur plašās teritorijās audzē ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, zemenes un upenes. Iespēja iegādāties produkciju un piedalīties ražas novākšanā. |
||
|
"Meža maize" ir saimnieces Ingas Neimanes lolojums – dabīgā ierauga maize ar īstu Kurzemes garšu. Maize tiek raudzēta abrā, cepta pēc senām kurzemnieku tradīcijām, īstā, ar malku kurināmā maizes krāsnī. Meža maize atrodas Kandavas pusē, skaistā meža ielokā. Piedāvājums: Degustācija “Meža maize un pusdienas”: Meistarklase “Meža maizes cepšana”: |
||
|
Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks. |
||
|
Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā. |
||
|
Madona, iespējams, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuras teritorijā ap 9. gs. atradusies ezermītne. Tās atliekas saglabājušās Salas ezera (Baznīcezers) ziemeļdaļā zem ūdens. Līdz 19. gs. beigām tagadējās pilsētas vietā atradās neliela muiža ar tādu pašu nosaukumu (Madona), ko latvieši sauca par Biržiem. 1898. g. tika uzsākta šaursliežu dzelzceļa celtniecība starp Stukmaņiem (Pļaviņas) un Valku. Attīstoties dzelzceļam, attīstījās arī pati pilsēta. Mūsdienās Madona ir sakopta Vidzemes pilsēta ar savu mazpilsētai raksturīgo šarmu. Interesanti, ka to var uzskatīt arī par vienu no visaugstāk reljefā novietoto Latvijas pilsētu. |
||
|
The distance from Riga to Tallinn is more than 300 km and it takes approx. 5 hours by bus. Therefore we suggest stopping on the way for a brief excursion to a herb farm and lunch in a country pub. This stopover is approx. 1.5 hours’ drive from Riga, just at that point when one needs to stretch one’s legs and enjoy a change of scene. The visit will give an insight in rural life and it may surprise visitors to learn how well Latvians understand nature, knowing and using herbs for food, health and beauty. After the excursion, the group will have lunch in a country pub serving meals made from locally grown ingredients. |
||
|
Meklējams Džūkstes centrā. 1990. g. uzstādīto pieminekli pēc gada uzspridzināja. Tagadējais veidots no uzspridzinātā atliekām. Veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latvieša leģiona 19. divīzijas kareivjiem. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar piena un gaļas kazu audzēšanu. No kazas piena gatavo sieru, jogurtu. Jaunākais produkts no kazas piena ir ekoloģiskas ziepes bez pievienotām smaržvielām un krāsvielām. Audzē arī rabarberus un gatavo no tiem sulas un sīrupus. Piedāvā ekskursiju pa saimniecību, dzīvnieku apskati, produkcijas degustāciju (piens, jogurts, dažādi sieri, gaļa, desa, rabarberu sulas, sīrupi u.t.t.) un tās iegādi. |
||
|
Nepilnus 100 km garš un līdz 36 km plats saldūdens līcis, kas ziemeļos (starp Klaipēdas ostu un Kopgali) ir savienots ar Baltijas jūru. No Baltijas jūras to atdala iespaidīgā Kuršu kāpu strēle. Kuršu jomā ietek lielākā Lietuvas upe – Nemuna. Kuršu jomas krasti ir g.k. apauguši ar niedrēm, daudzviet purvaini un pat grūti pieejami. Jau kopš seniem laikiem Kuršu joma ir bijusi ļoti nozīmīga vietējo cilvēku ikdienas nodarbes – zivju zvejas vieta. Kuršu joma un tās skaistās ainavas ir daudzviet vērojamas gan no Kuršu kāpu ciemiem, gan arī augstāko kāpu virsotnēm. Kuršu jomu ar prāmi šķērso ikviens, kas no Lietuvas (Krievijas pusē Kuršu strēle ir savienota ar Kaļiņingradas (kādreiz – Sembijas) pussalu) dodas uz Kuršu kāpām. |
||
|
Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. |
||
|
Liellaiva ir speciāli Peipusa un Emajegi apstākļiem pielāgots viduslaiku preču burinieks, kādi bija pazīstami jau 14. gadsimtā. 2006. gadā pēc piecdesmit gadu ilga pārtraukuma Emajegi ūdeņos atkal tika nolaista šāda liellaiva ar nosaukumu "Jõmmu". Liellaivu biedrība (Emajõe Lodjaselts) rīko dažādus izbraucienus un dabas tūrisma pasākumus pa upi un Peipusa ezeru. Uz "Jõmmu" klāja tiek gaidīti arī mazie laivu draugi, lai iepazītos ar seniem rokdarbiem un laivu būvēšanu. |
||
|
Atrodas mežā, netālu no Kaltenes. Labiekārtota (laipas, kāpnes, informācijas stendi) taka, kas iepazīstina ar Latvijai samērā neparastu dabas pieminekli (aizsargājams) – Kaltenes kalvām, kas ir lieli, līdztekus Rīgas jūras līča krasta līnijai orientēti laukakmeņu krāvumi. Uzskata, ka tos veidojuši Baltijas ledus ezera ūdeņi un ledi. Garums – ap 1,5 km. |
||
|
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
|
||
|
Lakeside Sigulda ir klusais kempings un atpūtas vieta teritorijā pie Matiņu ezera. Piedāvā atpūtu, nakšņošanu pie dabas un piknika iespējas klusā vidē. Kempinga teritorijā iespējams nakšņot ceļotājiem ar kemperiem, karavānām, kā arī nakšņotājiem teltīs. Turklāt ir arī uzcelta labiekārtota glempinga telts 2 cilvēkiem. Kempinga viesiem pieejamas dušas, tualetes, āra virtuve, piknika vietas, grili, internets un elektrības pieslēgums. Aktīvai atpūtai pieejami SUP dēļi un nelielām svinībām - stiklota nojume "Čala". |
||
|
Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. |
||
|
"Līdumkalni" atrodas Ķurbē -Kurzemes ziemeļrietumu daļā, starp Dundagas mežiem un Ķurbes lielo silu, zaļu pakalnu vidū, 15 km no jūras un ne pārāk tālu no debesīm. Šeit laiks rit lēni. Tas nevienu nesteidzina. Laika pietiek, lai vērotu Dieva radīto pasauli un ieskatītos Viņa bagātajā aptiekā. Laika pietiek lai iepazītos ar kristīgajām tradīcijām un dzīvesveidu, lai iegūtu praktisku lūgšanu un meditāciju pieredzi. Laika pietiks arī veselīgas maltītes pagatavošanai lauku virtuvē vai uz ugunskura un pašam savas gleznas uzgleznošanai gleznotājas darbnīcā. |
||
|
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
|
||
|
Iespaidīgs pilskalns ar izveidotu apskates taku. Blakus ūdenstūristu apmetne „Kvēpene”.
|
||
|
Salīdzinoši liels (3 km garš, 1,3 km plats) un sekls (līdz 1,1 m) piejūras ezers, caur kuru tek Vecslocene. Ezera dienviddaļā šaura caurteka to savieno ar Aklo ezeru – seklu un nelielu ezeriņu ar dolomīta gultni dažās vietās. Labākais skats uz Slokas ezeru paveras no putnu vērošanas torņa tā ziemeļrietumu krastā, kas ir vienīgais uz peldošiem pontoniem celtais Latvijā putnu tornis. Pie tā sākas 3 km garā Slokas ezera pastaigu taka, kuras izcilākā vērtība ir aplūstošie Vēršupītes lejteces dumbrāji. Slokas ezera krastā pie auto stāvlaukuma uzstādīts informatīvs stends, bet aiz tā – apskatāms sēravots. |
||