| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
No Ērgļu (Ērģeļu) klinšu skatu laukuma paveras iespaidīgs skats un Latvijas monolītākā smilšakmens atseguma (līdz 22 m augstas) augstāko vietu un Gaujas senleju. Neejiet tuvu klinšu malai!
|
|
 |
Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c. |
|
 |
Skaistā, sakoptā un mākslinieciski iekārtotā viensēta atrodas Jaunpiebalgas pagastā. Viensēta iekļaujas apkārtējā ainavā, vecā kūts ir mūsdienīgi atjaunota un tās augšstāvā iekārtota saimnieces, kura ir tekstilmāksliniece, darbnīca un izstāžu zāle. Atjaunota arī veca guļbūve un no jauna uzbūvēta pirtiņa. Sētai cauri tek upīte, un teritorijā atrodas arī Tulejas pilskalns, kas ir valsts mēroga aizsargājamais dabas objekts. |
|
 |
Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā ar slavenu vēsturi, kā arī mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (ap 500 iedzīvotāji). Durbe jau pieminēta 1230. gadā kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu. Durbes apkaimē 1260. g. notika slavenā Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Durbē dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, kā arī dzīvoja un strādāja viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klevers (1834-1922). Pateicoties viņam, apkaimes dārzos atrodamas daudzas retas ābeļu šķirnes. Durbes ģerbonī, kas ir apstiprināts 1925. g., - ir sudraba ābele. Apkaimē ir vairākas saimniecības, kas specializējas augļkopībā, un daudz aktīvu dārzkopju. Ik gadus septembrī notiek ābolu svētki. |
|
 |
Vecais koka tornis tika nojaukts un tā vietā tagad ir uzcelts jauns. No 2015. gadā uzceltā skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas bija attēlots uz 10 latu banknotes. Skats uz šo vienu no Daugavas lokiem ir skaistākais visā upes tecējumā! |
|
 |
Pirmo reizi Balvi kā apdzīvota vieta minēti 1224. g. 19.-20. gs. mijā Balvi kā muižas un pagasta centrs izveidojās par lielāku apdzīvotu vietu. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. Balvi bija Latgales partizānu pulka izveides vieta.1926. g. Balvi ieguva miesta tiesības, bet 1928. g. kļuva par pilsētu. 2. pasaules kara laikā, vācu armija atkāpjoties, Balvus nodedzina gandrīz pilnībā. Balvēnieši lepojas, ka te saule lec par trīs minūtēm ātrāk nekā Rīgā. Arī pats pilsētas centra veidols pēdējos gados ir mainījies. |
|
 |
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā "Plieņciema kāpa" starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Taka ir izveidota, lai mazinātu negatīvo ietekme uz Plieņciema kāpas dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšanu, piegružošanu ar atkritumiem, braukšanu ar autotransportu.
|
|
 |
Sertificēta bioloģiskā saimniecība (ģimenes uzņēmums) ar 2 nozarēm: biškopība un dāzkopība. Tiek ražoti biškopības produkti: dažādu veidu medus un medus maisījumi ar tējām un garšvielām kā arī zaļumi, dārzeņi, āboli. iespējams arī apskatīt saimniecību. |
|
 |
Z/s "Purmalas" ir bioloģiski sertificēta un pirmā Gulbenes pusē, kur savulaik saimniece Līksma Markova sāka nodarboties ar svaigpiena tirdzniecību. Mājražošanas prasmes un receptes "Purmalās" ir pārņemtas no vecmāmiņas, kura lielajā maizes krāsnī cepusi dažādus lauku gardumus. Laika gaitā izveidots ganāmpulks un uzsākta piena produktu ražošana. Sieri Kā top siers Apmeklētājiem Kur iegādāties sierus
|
|
 |
Seno un mūsdienīgo amatu prasmju popularizēšana, izkopšana un tālāknodošana. |
|
 |
Atrodas 1,3 km ziemeļrietumos no Aknīstes centra, nelielā Dienvidsusējas sānu gravā. Šis avots kā veselības avots pazīstams jau kopš seniem laikiem. Stāsta, ka šādu avotu, kas izplūst uz austrumiem, ūdens ir dziedinošs. Īpaši Lieldienu rītā, ja tajā mazgā acis. Avota ūdeņi satur dzelzs savienojumus, par ko liecina brūnās nogulsnes (dzelzs baktēriju darbības rezultāts). Blakus avotam ir akmens ar nelielu iedobumu, domājams – sens kultakmens. Savukārt, gravas malā aug svētliepa. Saltupju svētavotu var pamatoti uzskatīt par vienu no izcilākajiem Latvijas avotiem. Saltupju Svētavots ir ūdeņiem tik bagāts, ka izveido nelielu upīti – Saltupi, kas pēc aptuveni simts metriem ietek Dienvidsusējas upē, avots uzskatāms par vienu no garākajiem pazemes avotiem Latvijā. Tas ir vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis. |
|
 |
Zemnieku saimniecība “Janavas” var lepoties ar bioloģisko produktu ražotni, kur top jau labi zināmais krēms "Beāte", daudz dažādi ziedūdeņi, zāļu tējas un citi eko produkti. Saimniecības teritoriju lielākoties klāj bioloģiskās pļavas. Agrākā saimniecības ēka ir iekārtota tūristu grupu uzņemšanai, kur iespējams uzzināt par bioloģisko augu ietekmi uz cilvēka veselību un pie reizes arī iegādāties produkciju. Tiek piedāvātas pastaigas pa Daugavas senleju augu pasaulē, atpūtinot prātu un ķermeni no ikdienas un uzzinot par ārstniecības augu nozīmi cilvēka organismā. Glempinga teltī ir divguļamā gulta un dīvāns, ledusskapis, Nespresso kafijas aparāts, tējkanna, šķīvji, krūzes, glāzes un visi ēšanas piederumi, spēles bērniem, kā arī sildītājs vēsākiem vakariem. Ārpus telsts pieejama āra duša, Toi Toi mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta ar ērtiem krēsliem vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai. Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". |
|
 |
Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu. Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem. No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta. “Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu. |
|
 |
Atrodas pilsētas centrā - Tirgus laukuma malā. Dievnams tapis 1495. g., pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga (~ 1450. – 1535.) pavēles. Gadsimtiem ritot, ēka pārbūvēta un tagad redzamais tornis celts 1907. g. Baznīcā apskatāmi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi: altārglezna “Golgāta” - H. Kīperta darināta kopija (pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas oriģināla (1864. g.)), muižniekam Fīlipam Drahenfelsam veltīta epitāfija (B. Bodekers, 16. un 17. gs. mija), A. D. Tīzenhauzenas kapu plāksne (1648. g.), kristāmtrauka pamatne (18. gs.) un piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925. g.). Ap Tirgus laukumu (atjaunots, jauka strūklaka) izvietojies Dobeles vēsturiskais centrs. |
|
 |
"Ziedlejas" piedāvā pirts kūres un pasākumus laikmetīgā dizainā veidotajā Stikla pirtī, Sirmās egles dūmu pirtī un melnajā pirtī, kas atrodas neskartā meža nostūrī. Rituālajā pirts kūrē ietilpst sildīšana, augu kompreses, augu skrubis, lielā pēršana, peldināšana dīķī, masāža ar ārstniecisko eļļu un medu, ievibrēšana ar skaņu, tējas, pašu cepta maize. Pirts kūre ilgst četras līdz piecas stundas, un to vada pirts meistars. Iespējamas dažādas meistarklases saistībā ar pirts rituāliem un augu izmantošanu dziedniecībā un skaistumkopšanā un atbilstošu preperātu izgatavošanu. Tiek piedāvāta velo noma, kurā ietilpst pieeja Ziedleju xc/enduro takām, velo treniņi un velo gida pakalpojumi. Tāpat iespējama komandu saliedēšanās pasākumu organizēšana un vadīšana, kā arī kolektīvu komunikācijas treniņi. |
|
|
|
Latvijas plostnieku galvaspilsēta ar ikgadējiem plostnieku svētkiem maijā. |
|
 |
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
|
|
 2 dienas
|
Ceļojums gardēžiem un ceļotgribētājiem, kurās būs iespēja nogaršot ne tikai tradicionālos Kurzemes ēdienus, kā sklandraušus un žāvētas zivtiņas, bet arī pankūkas no svaigi maltiem miltiem, zemnieku gatavotos sierus, mājas vīnus un citas lauku veltes. Līdz ar lauku labumu degustācijām varē izstaigāties dabas takas un iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
|
 1 diena
|
Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Melnalkšņu dumbrāja laipu. Melnalkšņu dumbrāja laipa ir viena no īsākajām un interesantākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m). Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos novērojami dabiskam mežam raksturīgi elementi – jauni, kā arī veci un dobumaini koki, kritalas, sausoņi, ciņi. Daudzveidīga ir meža putnu fauna. Jebkurā gadalaikā melnalkšņu dumbrājs ir īpašs. Taču visā krāšņumā dumbrājs atklājas tieši pavasarī. Vēršupītes pālu laikā ūdeņi pārklāj lielāko dumbrāja daļu, bet visapkārt zied zeltainās purenes, gaiss vibrē no putnu dziesmām un dzeņu bungošanas. |
|
 |
Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (piemēram, dumbrāju) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (konstatētas 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām augu sugām) un dzīvnieku, īpaši ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, kā arī citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielie purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu izplūdes un ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas savulaik bija slavenā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parka galvenie kultūras un vēstures objekti ir saistīti ar piekrastes kā atpūtas un veselības atgūšanas vietas izmantošanu. Parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi u.c. Parka apmeklētāju un informācijas centrs atrodas atjaunotajā Ķemeru „Meža mājā”.
|
|
