Nedaudz vairāk kā kilometru no Aizputes centra - pilsētas dienvidrietumdaļā meklējami aizputnieka Māra Lindes dendroloģiskie stādījumi. Tie atrodas vietā, kur ir blīva privātmāju apbūve. Neskatoties uz to, koku pavēnī ir izveidots košumdārzs, kurā ir apskatāmas retas kokaugu un ziedaugu sugas, par kurām saimnieks Māris var dalīties ar stāstiem.  Interesenti var iegādāties stādus un iepazīties ar Māra sarakstītajām grāmatām. Māris Linde pēc specialitātes ir inženieris mehāniķis, kurš visu mūžu kopis un papildinājis ģimenes eksotisko augu dārzu, kurā tagad ir 230 šķirņu krāšņumaugi. Pirmie eksotiskie augi 2000m2 lielajā dārzā tika iestādīti 1953. gadā, kad M. Lindes tēvs no Sočiem atveda aprikožu kauliņus. 60. gados tika uzsākta daiļdārza izveide. Pats dārznieks lepojas arī ar izciliem eksemplāriem, kā piemēram, dārzā aug jukas, kuru sēklas ir atvestas no Taškentas botāniskā dārza.

Atrodas uzpludinātās Daugavas un Pērses satekas vietā. To cēla Rīgas bīskapijas vajadzībām 1209. g. bijušās senlatviešu koka pils vietā. 14. gs. pils pagalmā bija uzbūvētas koka ēkas, kas bija piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. 16. gs. uzcēla piebūves un divus apaļos torņus. 1701. g. šķietami nesagraujamo pili uzspridzināja sakšu karaspēks. Pie pilsdrupām darbojas apmeklētāju centrs, kur var izkalt viduslaiku monētu un noīrēt laivu braucienam pa Daugavu. Vērts doties pastaigās pa Kokneses parku (veidots 1900. g.), kurā apskatāmi 17. gs. zviedru lielgabali, viduslaiku kapu pieminekļi un atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. 30. gados atradās netālu no Pērses ūdenskrituma (tagad zem ūdens).

The route brings you to Kaunas, multiple Lithuanian regional parks and allows to enjoy the landscapes of the river Nemunas. Kaunas is Lithuania’s second largest city. It is notable for its modernist architecture. The city is located at the confluence of the two largest Lithuanian rivers: Nemunas and Neris. Moving further from Lampėdžiai to Vilkija, the Forest Trail runs for two days along trails and small countryside gravel roads next to the right bank of the river Nemunas. This section is shaped by beautiful landscapes with views of the river, the waterfront meadows and small villages. Do not miss the ferry in Vilkija crossing over the river Nemunas, one of the few still in operation in the Baltic States. For the next two days from Vilkija, the Forest Trail runs through its most spectacular sections in the Dubysa Regional Park from Kirkšnovė to Šiluva with mounds on riverbanks and historical churches now and there. This regional park covers the impressive Dubysa river valley, which reaches a depth of 40 m and a width of up to 500 m. Be prepared for a rolling terrain. Next, the route will take you to the town of Šiluva – the Catholic pilgrimage site – and to the Kurtuvėnai Regional Park. It is among the most forested areas of Central Lithuania; thus, the regional park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail leads along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. The walk ends in Šaukėnai village, from where the city of Šiauliai is easily reached.

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.

Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku.

2012. gadā tika izveidots ģimenes uzņēmums "Bioorganic earthworm compost", kurš nodarbojas ar organiskā mēslojuma - sliekkomposta jeb biohumusa ražošanu. Ir izveidota moderna sliekkomposta ražotne, kura ir viena no lielākajām Baltijas valstīs. Pieaugot cilvēku interesei par zaļo saimniekošanu un iespējami kvalitatīvāku ekoproduktu iegūšanas iespējām, tiek piedāvātas ekskursijas pa ražotni, lai parādītu, kā tiek ražots viens no visefektīvākajiem organiskajiem mēslojumiem - sliekkomposts.

On this hiking route you will see the most part of the western coast of Estonia from Pärnu to Tallinn. You will visit Estonia’s most popular resort cities: Pärnu and Haapsalu. You will pass along many bays, cape horns, fishermen’s villages and overgrown meadows. In the northern part you will walk along the spectacular Pakri cliffs, where you will see some of the most beautiful scenery in the area. There will also be sandy beaches and dolomite outcrops in places. In some rocky and wet sections you will use coastal forests and trails. During the route, you will see the Soviet military heritage in Paldiski. 

Maršruts ved pa Kurzemes vēsturiskā novada dienviddaļu un ietver tā interesantākos tūrisma objektus, atšķirīgus jūras krastus un tad caur Zemgali atgriežas Rīgā.  Posmā no Jūrkalnes uz Liepāju tas virzās gar Baltijas jūras krastu, kas vēl pirms divām desmitgadēm bija slēgta pierobežas režīma zona, kurā iekļūt varēja tikai ar speciālām atļaujām. Maršrutā ietilpst aizsargājamas dabas teritorijas, lauku labumu saimniecības, kur var gan nogaršot, gan iegādāties kvalitatīvus produktus, izcili kultūras pieminekļi, Liepāja ar izcilu militārā mantojuma klāstu Karaostā un rosīgā Jelgava, kur noteikti jāuzkāpj Tornī, lai paskatītos uz apkārtni.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102. Muzeja ekspozīcija ir izvietota ēkā, kur līdz 2. pasaules karam darbojās Latgales centrālais muzejs. Te iepazīstama Rēzeknes vēsture septiņu gadsimtu garumā, kā arī liela Latgales novadam raksturīgā keramikas un tēlotājmākslas kolekcija. Ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” var iepazīties ar keramikas rašanās un attīstības vēsturi. Savukārt podnieku sētās un darbnīcās var vērot māla izstrādājumu tapšanas (tiek pielietotas senās podniecības tradīcijas) procesu. Pie muzeja uzstādīts piemineklis izcilajam Latgales dzejniekam Antonam Kūkojam (1940 – 2007).