| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Jāņa Daliņa stadions tika uzbūvēts pēc valmierieša Jāņa Daliņa veiksmīgā starta Losandželosas olimpiskajās spēlēs 1932. g., kad izcīnija pirmo olimpisko medaļu (sudrabs) atbrīvotās Latvijas vesturē. Stadions celts 1938. gadā, rekonstruēts divas reizes - 90. gados un 2021. gadā. Pēc rekonstrukcijas sporta bāzē ir viesnīca ar 100 gultasvietām, tāpat bāzē pieejami ēdināšanas pakalpojumi. Ap stadionu 730 m garš skrejceļš, kā arī teritorijā ir 3 publiski pieejami brīvdabas sporta spēļu laukumi – basketbols, florbols, volejbols u.c., un bērnu rotaļu laukums. |
||
|
Tas atrodas pie „Burtnieku” mājām Īlē, kur viņš dzīvojis no 1837. – 1845. gadam. Tēvs Juris Barons apglabāts Īles kapsētā. Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. |
||
|
Vītnas krogs ir viens no vecākajiem guļbaļķu krogiem, kas Igaunijā saglabājies līdz mūsdienām. Ēkas kreisajā spārnā, kur atradās divi kungu kambari un zirgu stallis, tagad izvietota ēstuve un nacionālo rokdarbu tirgotava. Ēkas labajā spārnā, kur atradās “lauķu” kambaris un zemnieku zirgu stallis, tagad atrodas krogs, kas piedāvā nacionālos ēdienus. |
||
|
No daudzajām Rušona ezeru salām 10 piešķirts dabas lieguma statuss. Tā mērķis – uz salām augošo platlapju mežu un tajos sastopamo aizsargājamo sugu aizsardzība. Uz Upursalas atrodas sena kulta vieta – Rušona Upurakmens.
|
||
|
Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. |
||
|
Saimniecība atrodas tradicionālajā zvejnieku ciematā, un šeit ir cieņā vietējie ēdieni un rokdarbi. Viesiem tiek piedāvāts degustēt pašgatavotos produktus, kā arī šeit rīko ēdiena gatavošanas un amatniecības meistarklases un iepazīstina ar lauku dzīvi. |
||
|
1869. g., dažus gadus pēc Ainažu jūrskolas dibināšanas, Ģipkā tika dibināta pirmā jūrskola Kurzemē. Šī bija 2. kategorijas jūrskola, kurā sagatavoja tālbraucējus stūrmaņus un tuvbraucējus kapteiņus. 1894. g. jūrskolu pārcēla uz Mazirbi. Pirms jūrskolas atvēršanās šajā ēkā no 1860. g. darbojās skola, bet 1867. g. speciāli jūrskolai, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un pārveidota par dzīvojamo māju. Skola (Ģipkā un Mazirbē) savas pastāvēšanas 28 gados devusi vairāk kā 200 profesionālu jūrnieku un tai bija liela nozīme kuģu būves veicināšanā piekrastes lībiešu ciemos. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Alus darītava atrodas Ogres novada, Suntažu pagasta Upespilī. IndieJānis alus darītava ir viena cilvēka untums, garadarbs un dzīvesprieks, tāpēc arī saimnieka galvenais mērķis brūvējot ir noteiktas garšas radīšana, nerēķinoties ar produkta pašizmaksu. Alu var iegādāties uz vietas brūzī, iepriekš sazinoties, kā arī krogos - TAKA, Brevings, Zobens un Lemess, Vinilbārs, Alus Muiža, Miezis un kompānija, Valmiermuižas alus vēstniecība. Uz vietas saimnieks rīko alus degustācijas un grupām piedāvā interesantus stāstus par alus brūvēšanu, tradīcijām, pasaules tendencēm, dzeršanas kultūru. Iespējams arī uz dzīvas uguns kopā pagatavot uzkodas pie alus - picas, burgerus, gaļu uz iesma un zupas. |
||
|
Viens no Igaunijas ainaviskākajiem ūdenskritumiem – līdz 6 m augsts un līdz 50 m plats. Straujā Keilas upe aiz ūdenskrituma izveidojusi klinšainu kanjonu un tecējumu ar lielu kritumu, tādēļ pa Keilas parku vērts aiziet līdz ~ 1 km attālajam Somu līča krastam un atgriezties gar upes otru krastu.
|
||
|
Resnākā un varenākā Latvijas parastā egle (Picea abies). Neparasts ir tās monolītais un nelieliem dobumiem izrobotais stumbrs. Egle meklējama aizaugušajā Īves muižas parkā, aiz muižas pils drupām.
|
||
|
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
|
||
|
Lahemā tūrisma centrs ir izveidots ar nolūku mudināt piekopt dabai draudzīgu dzīves stilu un uzturēšanos dabā – te tiek stādīti koki, būvēti un uzstādīti putnu būri. Interesentiem piedāvājam laivošanu ar kanoe laivām Lahemā nacionālajā parkā, pārgājienus pa purvu, piedzīvojumus loka un arbaleta šaušanas trasē. Kamīna zālē un pirtī ar kublu var mājīgi pavadīt brīvo laiku. |
||
|
Viena no augstākajām Latvijas celtnēm ar vienu no augstākajiem skatu laukumiem (65 m). Paveras izcila Vecrīgas un Rīgas ainava, kā arī Daugavas (līdz Rīgas HES dambim) un Pārdaugavas skati. Labi redzami blakus esošie Rīgas centrāltirgus paviljoni. |
||
|
Latvijas Valsts mežu laivu bāzē, kas atrodas Kaņiera ezera dienviddaļā (redzama no Lapmežciema – Antiņciema ceļa) kopā ar laivu bāzes ēku apvienots skatu tornis, no kura lieliski pārredzama ezera austrumdaļa. |
||
|
No Latvijā visaugstāk celtā dievnama skatu torņa iespējams paraudzīties uz Alūksnes augstienes skatiem. Īpaši iespaidīgs skats paveras dienvidu virzienā.
|
||
|
Populārākais Igaunijas kūrorts ar plašu atpūtas un SPA piedāvājumu. Viena no retajām Igaunijas smilšainajām pludmalēm un siltā (sekls) Pērnavas līča ūdeņi. Vecpilsēta ar galveno gājēju ielu – Rüütli tee. |
||
|
This grand hiking tour is provided for experienced hikers wishing to walk along a large part of the coasts of Latvia and Estonia, gain a detailed impression about the diverse coastal landscape, nature, birds and animals of the Baltic Sea. The Baltic Coastal Hiking Route sometimes runs through sandy beaches, sometimes along sections of beach covered in stones and pebbles. Sometimes the trail goes through coastal forests or stops at a fishermen’s village. There are many floodplain meadows, lagoons and shallow bays on the Estonian side, so sometimes the path goes along coastal trails and roads. In the end section of the route you will feel Estonia’s Nordic nature more. Part of the route runs along a sparsely populated seashore where you can be alone with yourself, but you will also be able to visit the most prominent cities. You will visit both capitals: Rīga and Tallinn. Enjoy the hospitality of the resort towns of Jūrmala, Pärnu and Haapsalu. During the hike, you will also get acquainted with the regions of small ethnic cultures: the Livonians in Latvia and the inhabitants of Kihnu in Estonia. |
||
|
Bijusī Padomju armijas Pāvilostas sakarnieku daļa bija izvietota Pāvilostā pie Sakas ietekas. Pēc pieejamās informācijas objekts atrodas novada pašvaldības īpašumā, Trūkst ziņas par tā pašreizējo pielietojumu.
|
||
|
Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase. |
||
|
Varakļānu centrā, Rīgas ielas malā paceļas neliels paugurs, uz kura atrodas balta ēka ar 4 kolonnām un kupolveida jumtu, kas celta pēc Romas Panteona parauga. Kapela būvēta 1814. g. (arhitekts Vinčento Macoti), un tajā atrodas grāfu Borhu dzimtas apbedījumi. Kapelā bija novietoti arī Sv. Viktora pīšļi, kas pārvesti uz Varakļānu katoļu draudzes baznīcu. |
||